Katru rītu redzu, ka galapunktā iekāpušas tās pašas divas tantes, apsēdušās atkal tajā pašā solā, un atkal visu ceļu bez mitas ļer-ļer-ļer. Tieši ļer-ļer-ļer nevis sarunājas, jo cik tad var runāt. Pat, ja spēj daudz, tak ne jau katru rītu gadiem ilgi. Šorīt glābjos ar Club des Belugas - Fishing for Zebras.