Šorīt pieturā uzspietoja čigānu tabors. Tā kā stāvēju nostāk, bija lieliska iespēja novērtēt darbību kopumā, vērojot no malas. Nolūkotajai mērķauditorijai vispirms tika pajautāts, kā kaut kur nokļūt, kas, dīvainas sagadīšanās dēļ atradās tajā virzienā, no kurienes viņi nāca. Pēc tam, atlīdzībā par atsaucìgo sirdi, tika piedāvāts lēti iegādāties kaut ko zaļās kārbiņās. Principā viss bezgala tradicionāli. Tikai, tā, no attālākas distances vērojot, nevilšus nāk prātā, ar ko gan tas ir mazāk cienījami kā uzbāšanās ar lētāku internetu, izdevīgāku apdrošināšanu, lepnāku vēlēšanu listi, reklāmas raidlaiku vai stiprāku alu.