Vakar TV kanālā Дождь uzdūros raidījumam, kurā izdevniecības Комерсант[šajā vietā jābūt tai rakstu zīmei, kura izņemta no rakstības un uz datora klaviatūras nav atrodama] žurnālisti, un varbūt vēl kāds, kas zin - priekšāstādīšanas rituāla laikā vēl biju itin garlaikots, iztaujāja Borisu Akuņinu. Redzētais un dzirdētais mani patīkami pārsteidza, jo biju zaudējis jebkādas ilūzijas par sarunas žanru TV ekrānos.
Sajūtas bija gluži kā 80.gadu beigās, kad nepaciecīgi gaidījām pietdienas vakarus, kad Centrālā televīzija bija atvēlējusi laiku Взгляд и другие raidījumiem - citas sejas, cits domas, cita informācijas pasniegšanas maniere. Ironiskā kārtā tagad vairums no viņiem ir visnotaļ pieradināti un godprātīgi atstrādā valdošajam režīmam lojālos TV kanālos.