Šorīt, kad pie atvērta logo ķēru saules staru gada normu, pamanīju ap kaimiņmājas stūri dancojam kādu jaunekli. Tā kā meklējoši skatījās gar mājas priekšpusi. Kādu gaida, nodomāju. Tad aizskrēja ap stūri uz ielas un autobusa pieturas pusi.Droši vien taisās uz Rīgu, secināju. Tad atkal atgriezās šajā pusē un nepacietīgi lūkojās iepriekšējā virzienā. Draudzene nespēj vien izčammāties, nospriedu, tā viņi visu nokavēs. Un tā reizes padsmit. Īsti neskaitīju. Beidzot piebrauca ātrā palīdzība, un viņš, paķēris zem rokas dakteri, iesteidzās iekšā.