Pa ilgiem laikiem gadījās noskatīties labu filmu (Rush, 2013), kuras laikā ne reizi neienāca prātā aiziet uztaisīt kafiju, pagatavot sviestmaizes vai pačurāt. Varbūt biogrāfiskās filmas ir atslēga tam, lai nebūtu jāžāvājas vai ik pa laikam jāsaķer galva, skaļi saucot ну что за хэ..., kad atkal kāds saostījies līmi vai pārlasījies psihoanalìzi tējkannām sadomā taisīt kino.