Vakar pēc lietavām un garāmbraucošo auto (man visi numuri ir pierakstīti, sargieties!) radītajiem cunami, uzreiz iemetu drēbes mazgāties. No rīta, pošoties promiešanai, sāku vākt kopā visus tos niekus, ko kārtīga mātesmeita nēsātu rokassomiņ, bet man nākas sastūķēt pa kabatām (visus izņemot lūpukrāsu, rezerves apakšbikses un dziesmu grāmatu). Un tad arī atklāju, ka ierastajā vietā neredzu USB atmiņu. Tūlīt pat ar to atradu žūstam kopā ar izmazgātajām biksēm. Sākumā nobālēju, tad nočortojos, tad atcerējos,ka to, ko nekādi nebūtu vajadzējis pazaudēt, nesen pārkopēju drošā vietā (dod, Darvin, atcerēties kur!), domās nospļāvos, un ar ieskrējienu pārlecis iedomātajam spļāvienam, devos savās gaitās. Tagad pamēģināju to verķi pieslēgt datoram un nedaudz pārsteigts konstatēju, ka divas stundas un trīs minūtes ūdenī un 1200 apgriezieni/minūtē beigās, tam nenieka nav kaitējis, un pat informācija nav zudusi. Lūk, kādu sadzīves tehniku ražoja senāk, pirms gadiem pieciem!