Viņa ir pirmās grupas invalīds, dzīvo lauku mājā Latgalē... Viņai ir paralizēta labā roka, viņa pārvietojas pa māju invalīdu krēslā... Viņa patstāvīgi apkalpo sevi, turpina palīdzēt man un savie trijiem mazbērniem... Viņas mājā ir auksta un karsts ūdens, pirtiņa, mūsdienīga santehnika un virtuves aprīkojums, veļas un trauku mazgājamās mašīnas. Ļoti daudzas no šīm vērtīgajā lietām, kuras atvieglo veca un slima cilvēka dzīvi, viņa iegādājās kredītā, kas tika paņemts Latgales Finanšu kompānijā...

Vai nav aizkustinošs stāsts par izcilā finansista Aleksandra G. māti, kuru kreditē pašas dēls. Nemaz neteikšu, ko domāju par tiem, kuri ar nodomu specializējas to kreditēšanā, kuri visdrīzāk nespēs aizstāvēt savas tiesības. Arī par visiem lombardiem, sevišķi tiem, kas izvietoti līdzās spēļu zālēm. Bet paceļiet roku tie, kuri šos suņa murgus ir sacerējuši!