Jāatzīmē vēsturei, lai gan es šaubos, vai man kādreiz sagribēsies noskaidrot šo datumu, ka vakar, 17.februārī, Regulators (tas noteikti ir kāds perverss vecis) apstiprinājis jaunos elektroenerģijas tarifus. Nezinu kādi tie ir, taču nez vai mazāki salīdzinot ar iepriekšējiem. Vismaz es neatceros tādu gadījumu, kad kādi tarifi būtu samazināti. Ja neskaita to dienu, kad no apgrozības izņēma Latvijas valsts rubļus un ieviesa latus un santīmus kā maksāšanas līdzekli.
Taču īstenībā pieminēšanas vērts būtu nevis Tarifs un Regulators, bet Jaunsleinis vai arī kā nu viņu sauca un droši vien visi pārējie deputādi™, kuri pirms tam sita pie krūts un sauca, ka viņi jau nu gan to nepieļaušot. Vēl agrā rīta stundā TV dzirdot pēdējo zvērestu, pie sevis nodomāju, re, droša zīme, ka tas Tarifs tiks apstiprināts. Un nepievīlos. Kā allaž, ja no rīta visi vienā balsī sauc, ka melns, tad vakarā tomēr izrādās zaļš. Spilgtākais piemērs, šķiet, bija gadījums ar blēdīgi slaveno deputātu Pietkeviču, kurš pēkšņi, jau pēc kura tur likumprojekta lasījuma izskatīšanas, divas dienas pirms finiša iesniedza labojumus likumā par/ar/ap privatizācijas sertifikātiem, kurus visi vienā balsī nodēvēja par Šķēles ķetnas nedarbiem. Šokēta bija ne tikai opozīcija, bet pat koalīcijas partneri un partijas biedri pauda sašutumu. Lai cik dīvaini nebūtu cetrdienas rītā labojumi tika pieņemti, turklāt ar lielu balsu pārsvaru, kas liek domāt, ka nobalsoja ne vien koalīcija, bet arī laba daļa opozīcijas. Neskaties uz maniem darbiem, klausies manos darbos! Te gan uzreiz jāpiezīmē, ka elektroenerģijas tarifu sakarā nez vai kas tāds notika, jo, ja pareizi saprotu, kungi un dāmas, kuri solīja To nepieļaut, nemaz par To nelemj, Tas tiek saregulēts absolūti bez viņu līdzdalības. Bet kāpēc gan neparunāt, ja ļoti gribas.