Jāatzīstas, ka diezgan skeptiski izturējos pret visādiem NLP un hipnotizēšanu. Nē, nu skaidra lieta, atzīstu, ka pasakot "Atlaides" var panākt brīnumu lietas, cilvēki no tiesas sajūk prātā, skrien un pērk. Taču, lai darītu kaut ko pavisam aplamu, smērētu torti pa seju, ķertu zivis strūklakā, vai arī pēkšņi ņemtu un aizmigtu - nu nē. Katrā ziņā mani viņi šitā nepaķers. Vienkārši neļaušos. Tā domāju līdz šim.
Pirms pāris dienām bakstoties pa internetu uzdūros Effortless English kursu mājaslapai, joka pēc paskatījos pāris demo un nospriedu, ka, kas zin, varbūt palīdz ar, šitādu es vēl mēģinājis nebiju. Vienvārdsakot, nolēmu pamēģināt. Sameklēju savu kredītkarti... un noglabāju drošākā vietā. Un devos uz torrentiem. Ātri vien atradu, ko meklēju, gandrīz tik pat ātri dabūju pie sevis. Un šodien ķēros pie izmēģināšanas.
Vispirms no rīta, padzēris brokastu kafiju, ielādēju pirmo nodarbību telefonā un, iespraudis austiņas ausīs izstiepos uz dīvāna, klausoties, kustinot lūpas brīžos, kad it kā atbildēju uz jautājumiem un vērojot, kā vējš šupo koku galotnes... Pamodos pēc minūtēm četrdesmit, nočortojos, latviski sakot, un slējos augšā.
Vēlāk, jau pēcpusdienā, kad skolā bija beigušās stundas un konkurence uz vienīgo datoru trīskāršojās, nolēmu izmantot liku lietderīgi un pamēģināt vēlreiz. Atkal, bruņojies ar audioierakstu telefonā, iekārtojos ērtāk un, vērodams vēja locītās koku galotnes, atsāku klausīties ierakstu no sākuma. Pamodos pēc stundām divām-divarpus, kad jau sāka krēslot.
Tā nu tagad sēžu te, nemācīts, ne bū, ne bē neprasdams pateikt nēģeru mēlē. Toties, man šķiet, turpmākpar bezmiegu nežēlošos, man ir padomā drošs līdzeklis.