Vienu dienu eju pa ciemu, skatos - stāv uzstutēta kamera, līdzās operators un reportiere ar mikrofonu. Stāv abi, operators tā kā ap pogām grābstās (kameras pogām, protams, reportieres kleitai rāvējslēdzējs), savukārt reportiere ar plēsoņas acīm lūkojas apkārt, upuri noskatīdama. Bet apkārt, kā par spīti, neviena dzīva cilvēka. Žigli palūkojos, kurp mukt, un tad rikšiem vien prom gar auto sānu, uz kura rakstīts Kriminaļnaja Latvija, pie sevis vēl dusmīgi purpinādams: "Nu nē, dzīvu jūs mani rokā nedabūsiet!"