Vai jūs nedzīvojat stereotipu varā? Piemēram, stereotipu par kafiju un tās iedarbību.
Šorīt divas reizes neveiksmīgi mēģināju pagatavot sev kafiju, aplejot to krūzē ar aukstu ūdeni. Kāds nelietis vai nu nenovīdības, vai skopuma dēļ bija atslēdzis ūdens aparātam sildīšnas režīmu. Pirmajā reizē vienkārši nepamanīju, ka lampiņa nedeg. Tad sameklēju kur kas jāatlauž un jāieslēdz, un baudas priekšnojautā ķēros pie otras krūzes pagatavošanas, taču, vai un tur bija nepieciešamas kādu laiku pagaidīt, vai vienkārši tobrūid nebija lemts, tāpēc atkal sanāca kafijas biezumi pārlieti ar remdenu ūdeni. Pa to laiku suta pieņēmās pspēkā. Krūšu kreisajā pusē  sāka nejauki vilkt un žņaugt. kamēr apsvēru vai mēģināt pagatavot kafioju trešo reizi, vai labāk meklēt sirds drapes, kolēģi aizveda ātrie. Galu galā nospriedu, ka tas tomēr būs estētiskāks gals, nekā mesties lejā no Preses nama, kā vecajos labajos laikos (nez vai tagad tur vairs tā var uzkāpt un nolekt). Lūk, šobrīd dzeru sūri grūri nākušo kafijas krūzi un jūtu, ka žņaudzējs atlaižas.
Citreiz atkal vakarā, pēc dienas, kurā esi izbesījies par visu un visiem, pārguris, bet aizmigt nevari, nosēdies skatīties kādu asa sižeta drausmīgi aizraujiošo trilleri, ar kafijas krūzi rokās, jo gul;et taču tāpat nesanāks, bet, kad krūze labi ja pusizdzerta, jau šņāc saldā miegā.