Kaimiņu garāžu veči rudenī nomainīja savu garāžu jumtus- uzlika smuku bleķi.. Un man ir dziļas aizdomas, ka veicot šo skaistuma kopšanas procedūru tika bradāts pa manu trauslo šīferi. Jo nu tagad pavasarī, ūdens no griestiem tecēja ne tikai divās man pazīstamajās vietās, bet gan pludoja visas iespējamās šķirbas. Līdz ar to sāku plānot jumta atjaunošanu. Ievērtēju materiālu cenas, darba izmaksas, runāju ar meistariem un paziņām. Vienā vārdā, kā jau parasti, kad sāku par kaut ko sapņot, par to dīvainā kārtā uzzina visa Pasaule. Un nu tagad, kad praktiski viss ir noskaidrots un es vienkārši gaidu algas dienu, lai ieguldīt līdzekļus minētajā pasākumā. .. tieši tagad , atbrauc Vīrietis un, starp citu, paziņo, ka ir domājis par manam problēmām. Un kad tai sakarā nolēmis kāpt uz mana jumta ar kaut kādu tepi( sveķiem, gudronu... vai kā to figņu sauc) un plāno noklāt visas tās šķirbas... vienā vārdā esmu strupceļā...
No vienas puses, man patīk kad darbs ir pamatīgs, kad lietas ir vērtīgas un viss tiek darītas meistarīgi un uz ilgstošu laiku. Pie tam bleķa jumts celtu īpašuma vērtību... un vēl man izdevās nokaulēt darba izmaksas no 30Ls m2 līdz 4Ls m2... un no solītā nedēļas darba man to izdarīs par 2 dienām. Vienā vārdā darba organizācija nodrošināta augstākā līmenī. No otras puses, ne jau katru dienu tavā mājā ierodas Vīrietis un izsaka rūpi par tavu labklājību... Un kā jau zināms, ja atteiksi vienu reizi, citas vairs nebūs... Un vīriešiem patīk justies vajadzīgiem. Bet tai pašā laikā, kur garantija, ka nākošgad uz tā 20.gadu vecā šīfera neparādās jaunas plaisas, un tā problēma joprojām būs aktuāla ... Bet atkal , jebkāda vīriešu iniciatīva ir apsveicama... un tas noteikti tika piedāvāts no visas sirds. Un vīrieši arī ir cilvēki un es Cilvēci mīlu... a ja nu apvainosies... Ko jūs darītu manā vietā? (Variantu – pārdot garāžu nepiedāvāt!)
Tā, lūk, es gulšņāju uz dīvāna, blenžu televizorā un prātoju par savu nežēlīgo likteni... Un pēkšņi pamanu, ka košaks saķer manu kāju ar abām ķepām un maigi pieglaudās ar savu pūkaino vaigu. Piezvana māsa, - sāku kratīt viņai savu sirdi, nu ja un, protams, par kaķiem arī, - Iedomājies, pavasara iespaidā tas sīkais spalvu kušķis sāk apjūsmot dāmu kājiņas, dodu 100 punktu, ka viņš ir līdz ausīm samīlējies mana labā kājā! Ja tu tikai zinātu cik fantastiska sajūta, kad šis ar purniņu nobrauc pa pēdu, esmu dzirdējusi, ka tur esot milzum daudz jūtīgu nervu.... Protams, ka māšuks mani noliek pie zemes, - Tev neliekās, ka tu savā mājā audzē toksikomāni? Kad tu esi pēdējo reizi mazgājusi kājas?
Pasaule ir nežēlīga! |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}