> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Jūnijs 14., 2004

f

22:07 Kā es neciešu, ja man piekasās. Es esmu nogurusi un no ilgstošas atrašanās savā sabiedrībā kļūstu atkal depresīva un viegli aizkaitināma. mamma - Biezpiena vairs nav? es (caur sakostiem zobiem) - Nē. Kaimiņam atdevu. Kā es neciešu, ja mani mūždien baksta. Neļauj man mierīgi pasēdēt. Visu laiku kaut kādi jautājumi.. mamma - Ko tā puķe apgāzusies tik drausmīgi? es - Nezinu. Nu kaut kāds galīgs liekums. Es nebrīnīšos, ja man sāks jautāt, kāpēc blakusmājai siena apzīmēta. Ārā līst lietus. Mamma grabinās ar karoti pa šķīvi. Neciešu. Neciešu, ja manā tuvumā kāds ēd. Neciešu, ja manā klātbūtnē kāds čāpstina. Neciešu, ja Nele apguļas man tuvumā un sāk mazgāties. Draudzenes šodien atkal dodas tusēt. Es neesmu spējīga. Nevēlos arī šovakar redzēt savas perfektās draudzenes. Un šitā dziesma man sāk spēlēt uz nerviem. Mamma laikam kaut ko teica. Caur austiņām nevaru izšķirt vārdus. Tā arī labāk. Fuck it. I miss him.

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.