|
Jūnijs 14., 2004
22:07 Kā es neciešu, ja man piekasās. Es esmu nogurusi un no ilgstošas
atrašanās savā sabiedrībā kļūstu atkal depresīva un viegli aizkaitināma.
mamma - Biezpiena vairs nav?
es (caur sakostiem zobiem) - Nē. Kaimiņam atdevu.
Kā es neciešu, ja mani mūždien baksta. Neļauj man mierīgi pasēdēt. Visu laiku kaut kādi jautājumi..
mamma - Ko tā puķe apgāzusies tik drausmīgi?
es - Nezinu.
Nu kaut kāds galīgs liekums. Es nebrīnīšos, ja man sāks jautāt, kāpēc
blakusmājai siena apzīmēta. Ārā līst lietus. Mamma grabinās ar karoti
pa šķīvi. Neciešu. Neciešu, ja manā tuvumā kāds ēd. Neciešu, ja manā
klātbūtnē kāds čāpstina. Neciešu, ja Nele apguļas man tuvumā un sāk
mazgāties.
Draudzenes šodien atkal dodas tusēt. Es neesmu spējīga. Nevēlos arī
šovakar redzēt savas perfektās draudzenes. Un šitā dziesma man sāk
spēlēt uz nerviem.
Mamma laikam kaut ko teica. Caur austiņām nevaru izšķirt vārdus. Tā arī labāk.
Fuck it. I miss him.
Mūzika: Tori Amos - Winter
|
Comments:
| From: | f |
Date: | 14. Jūnijs 2004 - 22:59 |
---|
| | | (Link) |
|
it sucks. |
|
|
Sviesta Ciba |