droši nav nekāds "depresija ir gaisā" laiks, bet runāju ar drušku, viņa paņēmusi slimības dienas, jo negrib nevienu redzēt, un lai arī man tas neizpaužas tāpat, tomēr drūmums uzglūn. un tas nav tāpēc, ka nav saules un ir novembris. es ļoti labi zinu, kas uzglūn. ak, ja vien kāds to varētu izdarīt manā vietā. un asap. un ja vien tam kādreiz varētu būt piemērots laiks. bet tam nekad nebūs piemērota laika. tāpēc atliek izvēlēties tikai mazāk nepiemēroto. zinot sevi, man nepatīkamo patiek nogriezt kā ar nazi, tāpēc es varu aiz pārcentības izvēlēties visnepiemērotāko laiku no visiem un tādējādi pati sev sarežģīt dzīvi vēl vairāk. bet varbūt, ka rezultāts būs vienāds, neatkarīgi ne no kā.

šodien lasīju rakstu, ka "what if" domāšana nav tā, ar kuru vajadzētu aizrauties. bet ja nu akurāt nevar neuztraukties, tad var atvēlēt tādam uztraukumam 15 minūtes dienā. tas gan bija padoms tieši laikā.