> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Augusts 11., 2012

f

11:51 gribēju pajautāt, kas skaitās nelaimīga bērnība, bet tad noteikti atrastos kāds, kas teiktu, - tas ir tad, kad tevi klapē katru dienu un ēdina reizi nedēļā. nu, no sērijas, ja. bet ja tīri par emocionālo plānu. vai morālo. tur, nomirst vecāki, skolā tevi apceļ, tur vēl kaut kādas traumatiskas pieredzes, vot, nezinu, dzīvo pie audžuvecākiem vai patversmē, ja, ā, un vēl tipiskais, ka vecāki šķiras, šito nekad neesmu sapratusi, kas tur par traumu var būt, lai piedod man tie, kam tā bijusi trauma, nedomāju neko ļaunu, mani vienkārši interesē - kāpēc tā bija trauma un kas tajā laikā notika viņu smadzenēs? vot, kaķis man nomira, tā bija trauma, piepiņķšķēju vismaz pāris kabatlakatiņus, ij ieēst nevarēju (dažas stundas), un vispār zvērējos nekad vairs neņemt nevienu kustoni mājā (pēc diviem mēnešiem parādījās šitais zvērs, un tas bija 2000. gada sākums; jēzu, gadi skrien kā stirnas, divpadsmit gadi, pa kuru laiku?!).

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.