nav gan jādara tas, kas nedod prieku. pilnīgi noteikti.
(tiesa, Tu tagad klausies cilvēkā, kurš joprojām nevienu universitāti nav pabeidzis, bet.)
ir kaut kāds vidusceļš, man šķiet, nu būtu jābūt vismaz. apmēram kā vienā pusē ir mest visu pie malas pie pirmajām grūtībām un otrā pusē pārcilvēciskas ciešanas, kas robežojās bezmaz ar mazohismu, lai tikai pabeigtu to, kas iesākts. huiņa gan viens, gan otrs.

(Reply to this) (Thread)

vot, es saprotu, ka visur ir gan plusi, gan mīnusi, bet ja bilancē beigās mīnusu vairāk (un nepatīkamāki), nekā plusu, tad i say - screw it. nekas, kas nācis caur baigo piepūli, nav man nesis neko labu, btw.

(Reply to this) (Parent)

Nu šis ir baigi atkarīgs no audzināšanas.

Man vecāki tādi brīvi domājoši un es pats arī tāds kaut kā sanācu, tāpēc šis te liekas puslīdz ok (tiesa, nu ir gana daudz situāciju, kurās tomēr izdevīgāk ir saņemties), bet man, teiksim, ir daži klasesbiedri, kuri taisa lielas acis un "nu kātāvar nu kātāvar" seju, kad izdzird, ka Reinis atkal ir nolēmis intereses pēc nomainīt darbu un skatu uz tuvāko nākotni. Viņiem liekas baigi ok kaut ko baigi studēt un tad sākt veidot karjeru tajā savā vienā jomā, kuru bieži vien vairs neatceras, kāpēc sāka studēt. Ā nu jā, jo tur taču tika budžetā. :D

(Reply to this) (Thread)

neesmu pabeigusi nevienu skolu, kur mācījos budžetā :)

es gan esmu audzināta darīt, kā pieklājas.
obviously, that was a mistake, hehe

(Reply to this) (Parent)