|
January 3rd, 2025
neraate
 | 10:48 pm
bijām šodien Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejā. bērniem pirmā sajūsma, protams, par žurkas izbāzeni :D drusku baidījās no tām vaska figūrām, es vienā vietā pārbijos no dežurantes
3+ bez maksas, būs jābrauc vēl, gribas to Gleizda izstādi izpētīt, tiešam iesaku
uz anatomikumu arī laikam gan nāksies
|
missalise
 | 10:14 pm
Šodien uz īsu mirkli ciemos bija iebraucis jaunākais brālis ar brāļa meitām. Es viņas tik sen nebiju redzējusi. :) Bet ir tik forši redzēt, ka tad, kad es paskatos uz viņām, viņas sāk smaidīt. :) Tik mīļas meitenes un tik lielas jau - vienai 14 gadi, otrai - 12. Jaunkundzes. Mīlu viņas. Bet pēdējos gados maz ir sanācas pabūt ar viņām kopā, tāpēc tā pozitīvā attieksme viņām droši vien vēl ir no tiem laikiem, kad es dzīvoju netālu un ik pa brīdim pavadīju ar viņām laiku. Man pat ir viedo, kurā mēs spēlējām manis bērnībā izdomātu ludziņu, kurā var piedalīties paši, paši mazākie bērniņi - ja vien ir iemācījušies staigāt- un var piedalīties daudz bērnu bez īpašām prasmēm. Ludziņa sastāv no īsas dziesmiņas, istabas vidū sakrautām drēbēm un spilveniem (Čupas). Tad es dziedu dziesmiņu un kā pupa eju un pār to čupu klūpu. Un tad nāk zirņu grupa (visi bērniņi), palīdz man piecelties un tad mēs soļojam pa apli, dziedot "la, la, la".
Pa ceļu gāja pupa,
Vienā galā strupa, otrā - dupa.
Priekšā bija čupa, pupa klupa.
Aiz pupas gāja zirņu grupa,
Tie redzēja, kā pupa klupa,
Tie palīdzēja - hupa, hupa,
Celies augšā , pupa. (I.Ziedonis no grāmatas "Sākamgrāmata")
|
January 2nd, 2025
zobinji
 | 05:00 pm - hi
Jaunā gada apņemšanās: "Šogad apgūšu jaunu jogas pozu, kas izskatās tik traka, ka citi domās, ka esmu no gumijas!"
|
missalise
| 12:32 pm
Šodien man kabinetā ienāca kolēģe (mums pusdienu pārtraukums), runājāmies, durvis puspavērtas. Pēkšņi ienāca direktors, nedaudz parunāja, novēlēja laimīgu jauno gadu un aizgāja. Tāda, lūk, pirmā darba diena šajā gadā. Bet, protams, man simpatizē vadītāji, kuri mēdz aprunāties ar ierindas darbiniekiem, jo viņiem ir iespēja būt mazliet mazāk atrautiem no realitātes.
|
missalise
| 08:14 am
Es drusciņ apskaužu ebrejus. Jā, pasaulē ir pilns ar antisemītiem un viņi gadu tūkstošu laikā ir dabūjuši ciest visai skarbi. Bet drusciņ apskaužu es viņus par to, ka viņiem ir tā tautas - bezmaz kā paplašinātās ģimenes kopība. Kad pagājušajā gadā Taizemē aizturēja grupu "B2" un gribēja to deportēt uz Krieviju, tad viņi tā iesaistījās, ka burtiski izrāva tos no Krievijas rīkles. Izraēlā esot tā, ka Izraēla iesaistoties par jebkuru savu pilsoni vai arī jebkuru citas valsts pilsoni, ja viņš esot ebrejs. Man ļoti gribētos, lai latvieši arī kā tauta vairāk turētos kopā. Nav jau tā, ka mums arī nebūtu šādu iezīmju - Dziesmu svētkos sanāca iepazīt ļoti daudz foršu, izpalīdzīgu un aktīvu cilvēku. Bet gribas laikam vairāk. Varbūt tāpēc, ka man pietrūkst kopības sajūtas pēdējā laikā.
|
January 1st, 2025
neraate
| 11:44 pm
pēdējo 10 gadu laikā laikam tikai otro reizi Jauno Gadu sagaidījām mājās, bet kāda tā ir bauda pamosties pašai savā gultiņā! <3
|
December 31st, 2024
missalise
| 11:32 pm
Laimīgu Jauno gadu, mīļie! Lai mums tas nākošgad ir mierīgāks, priecīgāks, veselīgāks un labiem notikumiem daudz bagātāks kā šis!
|
zobinji
 | 01:49 pm
nu tad - katram savu Rossolu!
bez pārāk dziļas filosofijas ..
|
December 30th, 2024
neraate
| 11:44 pm
otro dienu pēc kārtas izejot aplīti reāli jūtu kā uzlabojas psihoemocionālā veselība. laikam bija izveidojies ieradums, ja jau uzreiz
|
missalise
| 11:07 pm
Plānoju, ka man vajadzētu nopirkt planšeti - acīm būtu vieglāk. Man taču uzrakstīja jaunas brillēs - 11. Iepriekšējās brilles man bija pirms vienpadsmit gadiem un tad bija par divām dioptrijām mazāk. :( Un ja tālumā es vēl kaut cik redzu, tad tuvumā ar tādu stiprumu jau ir drusku problēmas. Sāku pat aizdomāties, varbūt man vajadzētu to acu operāciju. Bet ar planšeti - lielākiem burtiem un attēliem - būtu vieglāk. Tas arī jau būtu labi.
|
missalise
| 10:54 pm
Šodien divas labas lietas notika. No rīta konstatēju, ka man vannas istabā ir salūzis krāns, taču jau vakarā tas bija salabots - manas dzīvokļa saimnieces vīrs atnāca un salaboja (man saimniece dzīvo šajā pašā mājā - tikai vienu stāvu zemāk). Otrā foršā lieta - jaunākais brālis ir piemontējis eņģītes vienam grāmatu skapim laukos. Ne vienu reizi vien tās durtiņas man bija uzkritušas uz kājām, kad es gāju tur garām vai tīrīju to istabu un es mēdzu lūgt, lai tas tiek salabots. Es pat nopirku enģītes. Tās vēlāk brālis izbrāķēja, jo vajagot tikai skrūvītes kaut kādas tur. Nu tad šoreiz, kad uzzināju, ka viņi brauks uz laukiem, palūdzu, lai paņem tās skrūvītes un salabo. Un salaboja. Es esmu tik priecīga. :)
Savukārt šonakt sapnī es redzēju, ka dzīvoju kaut kādā baigajā gaģušņikā - pagrabstāvā ar mazu lodziņu, kas aizklāts ar kaut kādu lupatu. Kad iznācu laukā, tad izrādījās, ka tā ir kaut kāda pieklājīga māja uz Barona ielas. Bet kad ienācu atpakaļ, vairs to savu dzīvokli nevarēju atrast.
|
zobinji
| 02:11 pm
cilvēks iziet iznest miseni
un atgriežas cauri slapjš, izlijis
Laimīgu Jauno gadu!
|
December 28th, 2024
smille
 | 07:16 pm
Mājās viena pati. Pirmo reizi pirmajā dienā nav panika, vienkārši atpūtos, bet arī gana daudz izdarīju. Bet nav trauksmes, ja jāizdara nez kas. Varbūt tāpēc, ka dienu daudz un mašīnas nav - tāpat nekur netieku, tad nav tā sajūta, ka jāiespēj kas milzīgs.
Parosījos pa dārzu, jo plāns ir katru dienu vismaz 1h būt laukā. Pārstūmu dzīvojamo istabu un vēl šādus tādus sīkumus. Vakar vakarā bija darba balle - bija labi, mājās devāmies uzreiz pēc priekšnesumiem ap pusnakti. Ļoti sen nebija dejots, vairs pat neatceros kā to dara. Ome arī izdomāja labu veidu kā bērnus pieskatīt - vispirms aizvedām pie viņas uz 4h, tad nāca ar kājām uz mūsu mājām un te aizgāja gulēt un ome pačilloja (un spēlējas ar bērnu galda spēlēm :D)
Šovakar vēl jānoskatās kāda filma un tad pie miera.
|
neraate
| 02:05 pm
piezvanīja man atkal viens onkulītis no svētceļojuma palicis mantojumā. katru reizi svētkos apsveic. pastāstīja i par svēto Šarbelu (brr) i par izsūtījumu parunājām, tie stāsti ir zelta vērti, bet man nav resursu pierakstīt
|
|
|
|