Sūrreālisms - Post a comment

Atnāca pie manis paziņas un šie teica, ka Kronvalda parkā būs kaut kāds industrial koncerts.
Nez kāpēc pienācīgā intereses deva neradās. Varbūt tamdēļ, ka nekad neesmu uz tamlīdzīgu uzstāšanos bijis... Laika kavēšanai, līdz pasākuma sākumam, izdomāju šiem parādīt vismaz daļu no Silent Hill filmas. Tikām līdz Colin ainai skolā, kad Pyramidhead beidza veikt savus pienākumus tajā. Šie atzina filmu par lielisku esam un pirmais, ko uzteica, bija mūzika. Industrial un Dark Ambient sajaukums Akira Yamaoka gaumē. Bet bija pienācis laiks doties uz centru.

Tad nu devāmies uz Kronvalda laukumā esošo pasākumu. Nokļuvām tur tieši laikā. Braucu ar riteni un pamanīju plakātu ar uzrakstu "Machine". Vēlāk pamanīju arī vārdiņu Stroj. Tātad, pasākuma vaininieki bija The Stroj (tulkojums uz angļu valodu: Machine). Un skatuves iekārtojums bija perfekti atbilstošs gan plakāta sludinātajam vārdam, gan gaidāmajam mūzikas žanram kā tādam. Piebraucu pie skatuves un ar ieplestām acīm vēroju tās iekārtojumu. Bungas, kuras pašpagatavotas no mucām un piena kannām, ķimikāliju konteineriem un katliem, tvertnēm. Vēl citi sitamie instrumenti bija pagatavoti no, šķiet, ka miskastes vākiem, caurulēm, rūpnieciskajiem zvaniem (pie sienas liekamie kā skolās) un visa kā cita, ko var vai nevar iedomāties homo sapiens - vulgaris.

Bet tas nebija viss - skatuves vidū bija monstrozs priekšmets - ērģeles ar baiga paskata gaisa kompresoru tās pakājē. Ērģeles caurules draudīgi bija pavērstas pret skatītājiem gluži kā Gatling Gun. Un, ja godīgi, nenojautu, ka tās ir ērģeles, līdz kāds no pasākuma cilvēkiem nenosauca to radījumu vārdā. No sākuma tas man izskatījās pēc pirotehnikas palaidējkalna vai jau minētā ieroča.
Citā skatuves nostūrī bija tikpat industriāli apstrādāts priekšmets, kuru es identificētu par horizontāli novietotu, šķiet, ka stīgu instrumentu, kura spēlēšanas metodes bija dažādas, līdz ar to arī skaņas no šī instrumenta bija perversi dažādas. Par šī instrumenta tērauda stieplēm, kuras bija novilktas kā stīgas, tika sists, tās tika skrāpētas, raustītas un vēl visādi izmantotas. Vēlāk tas pats onka nosauca to radījumu par arfu, ja pareizi sapratu. Baigs aparāts, jāsaka.
Vēl skatuves priekšā bija novietotas dažādas pūšamo instrumentu variācijas - sākot no trompetes un taures, beidzot ar pašradītu monstru, kura garums bija ap 2m. Skatuves priekšā gozējās arī tik mīļā un ļoti labi zināmā, plaši izmantotā un iecienītā mehāniskā gaisa trauksmes sirēna, pavisam vecā parauga, darbināma ar roku.
Un vēl tur bija tik daudz visa kā, kas radīja sasodīti industriāli lieliskas skaņas, kuras grupas dalībnieki (kādi 7, ja nemaldos) prasmīgi salika kopā, radot masīvu un ritmisku skaņu - kā no ierindas izgājušu, bez eļļas palikušu vilciena dīzeļmotoru vai pat ko senatnīgāku – tvaika dzinēju, kurš ierasto funkciju pildīšanas vietā ir izveidojis pats savu audiofīlisko izpratni par postapokaliptisko tumsas miesas autonomo mašinēriju.
Pētīju ilgi un dikti.

Pavisam drīz uz skatuves uznāca grupa. Dažs bija vizuāli piemērotos darba drošības kostīmos, cits vienkārši bija ģērbies kā civilais remontdarbu veicējs, cits vispār izskatījās kā no regeja pasākuma iznācis mehāniķis, kurš ieradies novērst disfunkcijas kopējā mehānismā. Bet visi kopā jau vizuāli liecināja par to, kas gaidāms. Nekāda Industrial roka nebūs, būs tīrasiņu INDUSTRIAL! :twisted:

Runājot par sniegto audiālo baudījumu - tas bija masīvs, primitīvi daiļš, tajā pat laikā koordinēts un izsmalcināts, un veikls biomehānisms, kurš atgādināja nedaudz no SH industrijas, atgādināja arī atrašanos Rīgas Vagonu Rūpnīcas graustā vai kādā tamlīdzīgā graustā (populārs, bet zūdošs piemērs: Sarkanā Zvaigzne) darba dunas vidū, kad ražojošais un importēto resursu patērējošais padomju laiks atdzīvojas un veic savus ikdienas pienākumus mūsdienu graustos, tikai tagad jau citā dimensijā - iedomu un personiski vizuālās projekcijas nemateriālajā realitātē.Atgādināja arī Mortal Kombat: Deception oriģinālo skaņu celiņu un nedaudz Auļus. Un The Stroj tam visam pievienoja perfekti koordinētas zalves enerģiju, piemetināja klāt nelielu postapokalipses putekļu un rūsas smārdu, sevišķi kompozīcijā, kurā tika izmantota iepriekš minētā ar roku darbināmā trauksmes sirēna, izcelta no otrā pasaules kara laika dimensijas.

Visvairāk atmiņā palika tieši kompozīcija ar trauksmes sirēnu. Sākotnēji tā tika griezta ļoti lēni, radot spēcīgas zemfrekvences, ka taisni vai bija jābrīnās par to, ka šāds aparāts rada tik plaša spektra skaņas (vidējās un augstās frekvences no šiem aparātiem rīdzinieki sastop periodiski, 11:00 rītā). Skanot šim verķim, kurš arī dīkstāvē bija izpelnījies nedalītu manu uzmanību, arī mehāniskās, monstrozo industriju radošās ērģeles neklusēja un kopā ar arfai līdzīgo priekšmetu radīta kapitālu fonu trauksmes aparātam, kura skaņas ieplūda pārējās skaņās, līdz tā tika griezta ar headbang enerģiskumu, radot jau pierastās, bieži izmantotās, bet neapnikušās trauksmes sirēnas skaņas un tad nu tika pievienota sitamo instrumentu mehāniski sabalansētā performance un pūlis tika kā ar rokas mājienu ierauts dēmoniski jautrā, motorizētā dejā starp iedomās projicētām postnukleāru graustu grēdām, kurai bija visas stāstam nepieciešamās literārās sastāvdaļas - i sākums, i iztirzājums, i kulminācija, visbeidzot episkais noslēgums. Žēl, ka sūrais latvietis neļāva miesai šīs primitīvās sajūtas pienācīgi paust, bet galva gan gluži nespēja stāvēt idle režīmā, tāpat kā vairumam no pūļa. Šī kompozīcija izpelnījās vislielākās skatītāju ovācijas, arī manas simpātijas.

The Stroj skaņu radīšanai tikai izmantots teju viss, kas pa kājām. Piemēram, caurule, kuras viens gals tika novietots pie mikrofona un otrs tika riņķots dažādos ātrumos, radot dažāda stipruma gaisa plūsmas caur to, kuras gādāja par attiecīgajām frekvencēm un toņkārtu. No šīs idejas vien man palika interesanti - ko tik neizdomā, iešāvās prātā man tāda doma. Un skaņas specifika ar savu atraktīvo būtību un mainīgumu bija kas daudz labāks un patīkamāks par skaņu, kura varētu mierīgi tikt radīta ar sintezatora palīdzību.
Izmantoja arī fleksīti (mmm, dzirkstelītes), skārda plāksnes, caurules, citus metāla izstrādājumus. Tika arī nedaudz izmantoti ibioloģiskie resursi un instrumenti - cilvēka rīkle. Tā pamatā rādīja skaņas, kuras visai veikli var salīdzināt ar mūsu pašu Auļu vokālajiem ķērcieniem un uzsaukumiem. Bet, bija arī kompozīcijas, kur šis biomateriāls tika izmantots visas kompozīcijas ietvaros.

The Stroj mūzika visnotaļ lika sajusties kā krēslainā dienas laikā iekš postapokaliptiski optimistiskas vides ar jaunradīšanu prātā, kur visapkārt ir vieni vienīgi pelēkie un putekļainie grausti, kuru sūrais skats tomēr nespēja apturēt šo savā ziņā dēmoniski enerģisko un savā ziņā jestro un visnotaļ koordinēto un skaļo Slovēnijas rūpnīcu uzvaras gājienu. Un otra vīzija, kuru uzbūra The Stroj, bija tieša atrašanās ūbermēroga industriālās darbības zonā – derīgo izrakteņu ieguves vieta ar tajā darbojošos industriālās tehnikas simfoniju būs gana labs piemērs.


Runājot par apmeklētību – cilvēki bija visai pieklājīgā skaitā, ja ņemam vērā to, ka šis gluži nav tas masām pateicīgākais mūzikas žanrs. Bet pūlis kā jau latviešu pūlis – stīvs un pamatīgi iesildāms. Es tik vien spēju kā nesaturēt galvu un citus savus locekļus - pirksti nestāvēja mierā - tiem bija savs dancis uz stūres rata un ātrumu pārslēgiem, bet galva – tā jau aotonomi reaģēja uz skaņu viļņiem. Patīkama, enerģiska, uz instinktiem un tīru ritmu balstīta mūzika, kura rosina iztēli. Daudzi to pat par mūziku nevarētu nosaukt, kas tiešā veidā ietekmē apmeklētību. Un interesanti bija tas, par ko man arī liels prieks, ka es nebiju vienīgais ar riteni. Apmēram trešdaļa pūļa bija ar velosipēdiem...

Bija lielisks pasākums un tiešām ir pamats nožēlot, ja kāds gribēja apmeklēt, bet neizdevās vai un informācijas trūkuma, vai personiskā kūtruma dēļ. Bet iekšas atgādina – bija vienkārši WOW – pamatīgi industriāls ēdiens dvēselei, kurš tajā iesoļoja gluži kā klintis ārdoša mašinērija.

Bet viena lieta gan man nepatika. Pasākuma sponsori bija Slovēnijas valdība (vairs nerodas jautājumi par to - kāpēc Industrial žanra mūzika). Bet mūsu valdība to tik vien spēj, kā Kultūras ministrijas personā atgādāt līdz Latvijai kārtējo bezpersonisko DJ. Šoreiz, ATB :/ Par to es arī ne visai klusi paudu neapmierinātību, kuru sadzirdēja blakus stāvošie, kuri uz mani tā dīvaini paskatījās : D Laikam tāpēc, ka nosaucu mūsu valdību par morāli un kulturāli kropliem.

P.S. vienīgi žēl, ka mums netika dots pirotehnikas šovs – pa gaišu tam bija, iespējams, vai arī nebija saskaņots ar mūsu valdību.


http://www.thestroj.net/
http://www.strojmachine.com

http://www.strojmachine.com/Video/Bus.avi
http://www.strojmachine.com/Video/Kamnolom.avi
http://www.strojmachine.com/Video/Sladarna.avi

http://ankh.id.lv/cms_view_article.php?aid=440