10:11 amja es galu galā uzrakstīšu normālu, sakarīgu eseju par Rimbaud's seer, mēs ar mat. pirksim biļetes uz Londonu.bet pagaidām es sēžu pie virtuves galda, visas grāmatas atvērtas un vārdi kaut kādi patizli, jo vairāk es rakstu, jo sliktāk sanāk. nu ko es izliekos, akadēmija nav mans dārziņš. vēl tikai 1.5 gads, nu labi, tas nav tikai, bet gan jau paliks labāk. mani tiešām interesē, cik procenti studentu pamet studijas semestra beigu laikā. man nav sesijas, man ir midterms un finals, un tas ir laiks, kad katru semestri gribas izlēkt pa logu vai vismaz sisties ar galvu sienā. man ir visa diena rakstīšanai, man vienkārši nav par ko rakstīt. tāds kā mentālais tuksnesis, vai. |
running to stand still
December 9th, 2011
10:22 amCar Je est un autre. Si le cuivre s'éveille clairon, il n'y a rien de sa faute. Cela m'est évident: j'assiste à l'éclosion de ma pensée: je la regarde, je l'écoute: je lance un coup d'archet: la symphonie fait son remuement dans les profondeurs, ou vient d'un bond sur la scène.For I is
an other. If brass wakes as a bugle,
it is not its fault at all. That is quite clear to me: I am a spectator at the
flowering of my thought. I watch it, I listen to it: I draw a bow across a
string: a symphony stirs in the depths, or surges onto the stage. (Arthur Rimbaud, Letter of the Seer) |
Powered by Sviesta Ciba