01:35 amkārtējā identitātes krīzīte, jo, kā izrādās, es pati sevi diez ko augstu nevērtēju, jo nesaprotu matemātiku. un pašai uzreiz liekas, ka tam, ko es daru, runāju vai domāju, nu, tam visam nav nekāda seguma, ja tā var teikt. ka es esmu kārtējā muldoņa, kas runā par lietām, kuras vispār nesaprot.un vēl es domāju par to, vai vispār ir iespējams kādā brīdī arī beigt apšaubīt katru izvēli, bet draudziņš tikko informēja, ka nē, tā šaubīšanās esot uz mūžu. šodien lekcijā pasniedzējs jautāja, vai mēs kādreiz esam jutušies pilnīgi un absolūti apmaldījušies un pazuduši, un viens puika atbildēja, ka nē, nekad. diez, kā tas ir - būt pārliecinātam par savām izvēlēm un idejām. |
running to stand still
February 18th, 2011
06:00 pmnu tātad, es kā noguris studentiņš nedēļas beigās, piektdienas pēcpusdienā gāju pasnaust. un še tev, nekā forša arī tur nav. pirms kādas stundas pamodos no sava sapņa, tas tak bija kaut kas murgains. es saprotu, ka mani ietekmēja visas tās runas par Black Swan šodien, bet tik un tā. vienvārdsakot, mums aiz skolas ir kanāls, tur visādi tiltiņi un zāliens pa malām, tipiska Amsterdamas ainava, vārdsakot. manā sapnī tur bija liels laukums, tā kā parciņš, un tajā parciņā starp skolu un kanālu bija tūkstošiem beigtu pīļu, tāpēc visur bija daudz policistu, kuri tās beigtās pīles bakstīja. un tad vienā brīdī parādījās milzīga, gigantiska lidmašīna, kurai trūka augšējās daļas, un tur iekšā bija Prāta Vētra. viņi nekādi nevarēja saprast, kāpēc lidmašīna tur apstājās, jo tā īsti nebija ne avārija, ne avārijas piezemēšanās, viņi vienkārši piestāja, jo tur bija daudz beigtu pīļu.nu kas par lietu, zemapziņa, es prasu. |
Powered by Sviesta Ciba