03:58 amvar jau būt, ka es esmu ļoti oldskūlīga un tā, bet reizēm mani tiešām izbrīna tas, cik šīs meitenes, tb mana istabbiedrene un viņas draudzene, kura pie mums dzīvo jau otro mēnesi, ir ļoti.. nu nez, tiešas un atvērtas. tā cita starpā ieminas, ka jā, gāja pirkt Ziemassvētku dāvanas un nopirka arī vibratoru, tualetē pie sienas ir piestiķēts ''avārijas prezervatīvs'' un istabbiedrenes istabā uz grīdas vienmēr ir vismaz viens krūšturis. vannasistaba vispār ir kaut kāds trakums, vienmēr izskatās tā, it kā tur tikko bijusi viesuļvētra, viss pa grīdu un dvieļi pa visām malām, turklāt nu jau dažas dienas tur ir mistiskas čības un apakšveļa. nav jau tā, ka mani tas tracina, bet vienkārši izbrīna, jo kaut kā manās mājās parasti tā nebija. es nerunāju ar savu tēvu par mēnešreizēm (nu labi, es ar viņu vispār reti runāju, bet tas tā), un apakšveļa parasti ir plauktos, nevis mētājas visur apkārt. lai cik ļoti mani reizēm tracina mūžīgais baļļuks virtuvē, es tomēr esmu apmierināta ar to, ka es esmu šajā, nevis otrā istabā (viena istaba ir noslēgta, otrā ir dzīvojamā istaba un virtuve, un es praktiski dzīvoju virtuvē), jo arjas mūžīgo nekārtību pa virtuvi es drošvien nevarētu izturēt.vēl es beidzot atradu biļeti epasta dziļumos, kā izrādās, es mājās ielidoju tomēr mazliet pirms pusnakts, nevis nakts vidū. visas ziņas sola milzu aukstumu kvīkendā, neticami, bet mani tas tiešām iepriecina. kaimiņš krūzē audzē pelējumu, tāpēc viņa istaba nenormāli smird, un visi tādi mazliet pustraki pēdējā laikā, tā ir, ja pārtiek nevis no pārtikas precēm, bet gan kafijas un enerģijas dzērieniem. un vēl man nav nekā ēdama, jo grūti nopirkt kaut ko ēdamu, ja tūlīt brauc prom un negribi sapūdināt ledusskapi. studenti, ha. un liekas, jau kādu n-to reizi iekomentēju pie Līvas ieraksta un pēc tam skatos, ka palūk, jauns komentārs pie Līvas ieraksta, priecīga veru vaļā un lol, tas ir manējais. reizēm es tiešām nopietni apsveru, vai tik es neesmu retardēta. |
running to stand still
December 16th, 2010
10:38 pmes nemāku taisīt drāmas, bet es māku lēnām attālināties. reizēm man liekas, distancēšanās ir vienīgais, ko es savā dzīvē spēju panākt. un nu jau vēlreiz es to esmu veiksmīgi iesākusi un plānoju tikpat veiksmīgi turpināt.kāpēc, mīļo sīrupiņ, kāpēc es vienmēr bēgu. |
Powered by Sviesta Ciba