running to stand still

May 14th, 2009

12:21 am

godīgi sakot, nu jau laikam ir pavisam d*&^ā. izrādās, pārāk pašironiska attieksme pret sevi ilgtermiņā sagrauj jebkādu pozitīvu ideju pašam par sevi, un nu jau es neredzu ne tikai neko skaistu sevī vizuāli, bet arī ne kā cilvēkā. nožēlojama viduvējība.

prāts jau ir pārāk notrulinājies, lai kaut ko iebilstu, vispār negulēšana ir brīnišķīga sajūta. prāts paliek tik tukšs, tik.. brīvs, tas, liekas, vispār nav iespējams, ja guli, ēd un vispār funkcionē tādos normālos, pierastos ritmos.

11:14 pm

sirds dauzās kā traka. tiešā, nevis pārnestā nozīmē.
bet vispār es šodien pārliecinājos par to, ka fiziskas nodarbības ir spēks. pietika palēkāt stundu ar hantelēm rokās, lai es atkal sajustos kā cilvēks, un pat plecu saspringums mazliet mazāks palika.

un vēl es visu laiku saskaros ar to, ka man ir tiešām zems pašvērtējums, un līdz ar to aizpildīt kaut kādas anketas par sevi ir fuckin' grūti. es nekad neesmu mācējusi sevi slavēt, un vispār, ja godīgi, man reizēm liekas, ka kamēr mani pašpārliecinātie un drošie klasesbiedri iekaros pasauli, es klīdīšu no viena voluntieru servisa uz otru, lai mūžīgi izvairītos no nopietnās dzīves. un lai vienkārši pati sev neliktos bezjēdzīga.
Tags: ,
Powered by Sviesta Ciba