| |
[Jul. 5th, 2021|12:18 pm] |
kad cilvēkiem pasaka "reliģija", viņos kaut kas ļoti ātri atdziest un viņi skatās apkārt, kur kāds nosodīs, uzbruks, uzkundzēsies vai tml., kad pasaka "garīgums", saviebjas kā pārāk saldu apēduši, sāk skatīties, kur kaut būs kaut kāda prātā sajukušo valdīšana, kas aizvaino intelektu un estētiku noliedz viņu realitāti (ar ezotērisko kopienu ir tāda problēma, ka tur piemēram, hipersensitīvie un ekstrasensorie cilvēki ir augstāki par citiem un tie kas nejūt, nav "konktaktā", jo viņiem ir ciet čakras vai tml - kaut kāda pašiem sava apšaubāma bauslība.) kad saka "psiholoģija" vai "māksla", ir mazliet labāk, viņi ir gatavi vismaz daļu no sevis nekritiski veltīt šīm jomās, no darba un dzīves brīvajā laikā.
mans mērķis ir konsumēt šo mirkli ar savu sirdi, beznosacījumu klātesamībā.
es gribu pārlasīt augustīnu un arī marka aurēlija meditācijas. |
|
|
| Comments: |
Man vidusskolas posmā bija otrādi. Ja kāds izsmēja vai sarkastiski izteicās par reliģiju, uztvēru to pārāk personīgi, kā pret sevi vērstu nosodījumu vai uzbrukumu par "nepareiziem" uzskatiem, labākajā gadījumā jocīgumu. Tagad bail, ka es pati varētu sākt nosodīt reliģijas, neapzināti kādu ievainojot. Lai gan pēdējā laikā daudz vieglāk iet ar "visi esam vienoti" saprašanu, pieņemšanu. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}