Man vidusskolas posmā bija otrādi. Ja kāds izsmēja vai sarkastiski izteicās par reliģiju, uztvēru to pārāk personīgi, kā pret sevi vērstu nosodījumu vai uzbrukumu par "nepareiziem" uzskatiem, labākajā gadījumā jocīgumu. Tagad bail, ka es pati varētu sākt nosodīt reliģijas, neapzināti kādu ievainojot. Lai gan pēdējā laikā daudz vieglāk iet ar "visi esam vienoti" saprašanu, pieņemšanu.