reliģiskais moments - [entries|archive|friends|userinfo]
reliģiskais moments

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Jul. 8th, 2017|10:25 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Cik daudz, jūsuprāt, pasaulē ir cilvēku, kas dzīvo nepārtrauktā trauksmē? Nu teiksim, ap 50% nomoda laika ir trauksmes stāvoklis. Tā ka tas tiek integrēts pasaules uzskatā un nosaka rīcības stratēģiju?
linkpost comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]simamura
Date:July 8th, 2017 - 12:23 pm
(Link)
puse no zelta miljarda, puse no karadarbības skartajiem un dislocētajiem un puse no tiem, kas pēc ANO skalas ir zem nabadzības sliekšņa. Sanāk puse no visiem, man liekas.
[User Picture]
From:[info]de_profundis
Date:July 8th, 2017 - 12:30 pm
(Link)
Un ko paareejie
[User Picture]
From:[info]simamura
Date:July 8th, 2017 - 12:43 pm
(Link)
čill, kukū, pārāk jauni vēl, lai uztrauktos, un pārāk veci jau, lai vairs uztrauktos
[User Picture]
From:[info]de_profundis
Date:July 8th, 2017 - 01:03 pm
(Link)
Vai arī uzpūstā ego trips bet tas laikam pie kukū
[User Picture]
From:[info]simamura
Date:July 8th, 2017 - 01:13 pm
(Link)
bet piekrīti, ka pastāvīga trauksme par savu stāvokli, par darbu, naudu, attiecībām un neatbilstību vidējam apkārtnes standartam kopumā tiek uzskatīta par normu, par atbildīgas un empātiskas personas pazīmi. Tad nu visi to arī praktizē vai arī iemanto.
[User Picture]
From:[info]de_profundis
Date:July 8th, 2017 - 01:50 pm
(Link)
Jā, tieši tāds arī bija mans punkts.
Un arī spožākie prāti nav pasargāti no šī vīrusa. Manuprāt, tieši akadēmiskajās aprindās cilvēki visbiežāk sadeg. Bet lai deg, jo tā ir šivas uguns. Cerams, sadedzinās arī ilūziju un tur uzdīgs kaut kas cits. Cerams, ne jauna ilūzija.
Bet es arī vairāk nekā 50% nomoda laika pavadu trauksmē, lai arī visam šim sūdam neticu. Tam tic kaut kāda programma manā ķermenī.
[User Picture]
From:[info]simamura
Date:July 8th, 2017 - 02:26 pm
(Link)
nu, zinātne jau labu laiku ziņo par to, ka spiediens pielāgoties normai ir ģenētisks. Bet jautājumi par individuālu nespēju pielāgoties ir pavisam neseni. Tur vēl daudz ir ko pētīt, tāpēc mums vēl ilgi ilgi ir jādzīvo. Ja vien nenotiks kolektīva vienošanās, ka šie gadījumi ir atkal apspiežami, izstumjami vai dedzināmi.