|
[Dec. 15th, 2016|10:50 am] |
Kopš esmu salasījies Rīgas jaunākās raganas Agneses Ziediņas-Zariņas blogu, man ir kļuvis bail no iekštelpām un vietām Rīgas centrā, jo viss ir pilns vai nu ar mirušajiem vai ar melnajiem tārpiem. Visur tramīgi skatos apkārt. Lai arī vispār neesmu nekāds ocd, patiešām neesmu.
Kā arī kļuvis bail no ēdiena, kas nav gatavots ar mīlestību (pienācīgu uzmanību), jo tas ir tāds ēdiens, no kura ēst gribas tikai vairāk, un paliek arvien nesmukāks. Vakar nācās ēst šādu ēdienu un es "pilnīgi jutu", kā viņš nav gatavots ar mīlestību un uznāca viegla lēkmīte. |
|
|
Comments: |
From: | (Anonymous) |
Date: | December 15th, 2016 - 11:04 am |
---|
| | | (Link) |
|
Tu vairo bailes aiz sevis.
Agnese
Tā ir, paldies. Jābruņojas vairāk ar Dieva ieročiem.
From: | (Anonymous) |
Date: | December 15th, 2016 - 11:20 am |
---|
| | | (Link) |
|
Neņem svešu!
From: | (Anonymous) |
Date: | December 15th, 2016 - 11:46 am |
---|
| | | (Link) |
|
Visi ieroči Tev ir!
| From: | ieva |
Date: | December 15th, 2016 - 11:47 am |
---|
| | | (Link) |
|
ar laiku pāriet - tas no robežu nestabilitātes.
From: | (Anonymous) |
Date: | December 15th, 2016 - 05:58 pm |
---|
| | | (Link) |
|
ko tas zaķis lieto, ja viņa pati tam visam tic? :) vai just business? domu lasītāja hrenovā, miljons viņu gaida no RANDI fonda. | |