|
Sep. 29th, 2014|12:57 pm |
brīdī, kad atmetu kristietību klasiskajā formā, atmetu arī rituālus, bet vakar, runājot ar G un K, sapratu, ka tieši rituālu man pietrūkst visvairāk. lūgšanas, liturģijas dziedāšana, gan arī sv.vakarēdiens tomēr normāli iegrieza. jāatrod kaut kas vietā. īpaši tāpēc, ka pirms kādiem 3 mēnešiem, kad biju uz nāves sliekšņa (nomirt no ciešanām, nevis pašenes) - sāku skaitīt tēvreizi, pilnīgi automātiski, kā pohuj dievs vai tu esi vai neesi, bet es nevaru padzīvot, es grimstu, un tiešām palīdzēja, bija tāda sajūta it kā realitāte pēkšņi pielītu ar anestezējošu gaismu un radās viegli eiforiska sajūta, ka viss būs labi.
no pēdējos gados iepazītajiem laikam sūfiju rituāli pavelk visvairāk - un ik pa laikam arī pieķeru ka automātiski dziedu "Dievs ir līdzcietīgs un žēlsirdīgs" (bismillah ir-rahman ir-rahim)
rituāli ja kas ir tā pati psihodēlija tikai bez narkotikām
demo
Gundega teica ka tā ir agresīva mūzika, bet Kārlim patika
https://soundcloud.com/waqas-ahmed-44/sufi-whirling-la-ilaha |
|