|
[Apr. 22nd, 2011|12:44 pm] |
es gribēju teikt dažus vārdus pret ciešanu teoloģiju. no sērijas, ka šodien ir jāraud "cik šausmīgas sāpes Jēzum bija jācieš manis dēļ"(ak galva asiņaina). tā ir tikai tradīcija. un sevis spiešana kaut ko just kaut kādā dienā....jebkura spiešana sevi kaut ko just ved uz neīstumu. tātad prom no patiesības. īsta personības brīvība ir neizlikties, ka jūti to, ko nemaz nejūti, un arī ticībai vajadzētu uz to vest. es to visu saku no savas kristieša pieredzes, ja. man aiz muguras ir daudz gotisku Lielo Piektdienu. paldies tam vienam mācītājam, kas nesen mani atveda pie šīs domas. šī diena ir laba, lai gremdētos pārdomās par garīgām lietām un citādi veltītu tam laiku. jo ikviena stunda, ko nevelta materiālām rūpēm vai netikumiem, ir svētīga. bet tas drūmais noskaņojums, ciešanas, raudāšana par Jēzu ... manipulācija, kas izvērsusies tradīcijā. bet jūs taču paši gribat ticēt. jūs taču zināt, ka Kristus jau ir augšāmcēlies. ja raudiet, tad par to, ka Dievs ir, ka patiesība ir, un ka jūs redzat ceļu uz to, nevis par to, ka Jēzum bija tik šausmīgi jācieš. jo tas ved purvā, proti, uz bēgšanu no garīgām lietām un to atlikšanu uz rītdienu. |
|
|
Comments: |
piekrītu, man vienmēr ir bijuši iekšēji šķēršļi šajā dienā gavēt un iet uz to Krustaceļu, taču pašlaik šo dienu uztveru kā godbijīgu tradīcijas ievērošanu, rituāla veikšanu utt. bez liekiem jautājumiem. tas ir veids, kā svinēt Lieldienas, un sākt to jau ceturtdien. vakar biju uz pēdējām vakariņām veltītu dievkalpojumu ar kāju mazgāšanu 12 vīriem, bija kruta
trakā, ne jau es, priesteris:DDD
tas ir, lai atgādinātu, ka Jēzus to pirms vakariņām darīja saviem mācekļiem
| From: | blond |
Date: | April 22nd, 2011 - 09:58 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Cerams, ja kāds nav kristietis, tad drīkst par garīgām lietām padomāt kādā citā dienā, ne obligāti reizē ar visiem?
vai tad Tev ir radies iespaids, ka es pārstāvu pretēju viedokli???
| From: | blond |
Date: | April 22nd, 2011 - 11:59 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Nu, man likās, ka tu saki - nevajag ciest par kristu, ja tas nenāk no sirds un dabiski, ped padomāt par garīgām lietām. Šai dienā, konkrēti. Bet es, piemēram, biju viesos, pēc tam gatavoju ēst, ēdu pati, iedzēru vīnu un - ko tad lai es tagad daru?
ai, tak jebkurā dienā, un vispār, šis ieraksts pilnīgi un nemaz neattiecās uz tevi un ne uz vienu kas nav aktīvais cietējs kristietis. | |