Pilnmēness nogurdinātie - Komentāri

Pirmie iespaidi par Rudaka grāmatas pirmajām 100 lappusēm: viss tāds nenormāli pazīstams, neskatoties uz to, ka uz mani lielākā daļa neattiecas. Esmu kādus -5 jaunāks un mūzika uzaugot man bija aktuāla tikai mājās. Dzeltenie pastnieki, Pink Floyd ū.cē 80-gadu sākumā un vidū bija vienkārši -- kas nu bija, tas bija. Brāļiem bija lentes, nu tad arī klausījos. No kurienes un kāpēc -- vai man kāds stāstīja? :) Sociālā ziņā mūzika man joprojām ir по бóльшей части по барабану.

Tiešās pārklāšanās punkti:

Sašiņa pieminēšana. Atcerams remoti caur manu brāli. Esot bijis talantīgs mākslinieks un it kā diezgan tuvos draugos. Varu Rudakam piebilst -- mana māte, viņu pieminot, stāstīja, ka Sašiņš esot nomiris no sirdslēkmes kādā draugu dzīvoklī, kuri nav izsaukuši ātros, jo esot salietojušies un baidījušies, ka viņus uzķers.

Kanādiešu filma Red Hot, kurā pats esmu piedalījies tajos pāris masu skatos, kas notika pavisam blakus mājai, kur dzīvoju. Kaimiņu puisis ar savu māsīcu pierunāja, viņš vēl pēc tam esot piedalījies vairākos -- tai skaitā ēģiptiešu masofkās, kur visiem vienīgais apģērbs esot bijis liels dvielis, un esot bijis baigi jākrāsojas brūniem visiem.