Pilnmēness nogurdinātie - Komentāri

Lasot buku vidūā, sagribējās izstāstīt savu izgājšnedēļas vingrošanu.

Proti, tikko ievācos savā jaunajā dzīvoklī un zaprotams, kā jau godīgs bāleliņš gribēju noslēgt līgumus. Tas nekas, ka elektroenerģija un gāze man jau tecēja no krāniem uz kādu mistisko iepriekšējo iedzīvotāju līgumiem, kas tur gadiem jau vairs nedzīvo (un skuju tu no penzionāres vārdā Jevdokija ko piedzīsi, pie tam jau dzirdēju baumas, ka viņa esot ragana). Pofig. Negraušu valsts ekonomiku. :P

Nu lūk.

Ar pirmo gribēju tikt galā ar Latvenergo. Zvans informācijas centram, laipna meitene, paskaidrojums, ka jānosūta iesniegumiņš - pases kopija, zemesgrāmatas kopija - var pa faksu, var pa e-pastu, viņi atsūtīs līgumiņu pa pastu, lai es parakstu un aizsūtu atpakaļ.

Eleganti.

Zvans Latvijas Gāzei, laipna meitene, paskaidrojums, ka jāizsauc gāzes meistars, lai tas apseko dzīvokli un nolasa rādītājus. Tad jāiedod iesniegumiņš, pases kopija, zemesgrāmatas kopija... bet tikai personiski. Un tikai Vagonu ielā. Un tikai darbadienās no 9-17, piektdienās no 9-16. Pēc Latvenergo mani tas tik ļoti nošokēja, ka atradu LG mājaslapu un uzdevu jautājumu - sak, kā tad tā - mums te XXI gadsimts sētā vispār vai kā?

Uz ko saņēmu vispirms atbildi, ka mans ierosinājums ir reģistrēts un ka uz to atbildēs tuvāko dienu laikā (pozitīvi).

Un tad saņēmu pēc pāris stundām arī pašu atbildi:

Labdien!

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" informē, ka izņēmuma gadījumā -
jaunais īpašnieks rakstiski var lūgt a/s "Latvijas Gāze" akceptēt
iespēju pārslēgt līgumu sūtot iesniegumu ar nepieciešamo dokumentu
kopijām pa pastu

Ar cieņu,

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze"
Kontaktu centrs
...
Informatīvais tālrunis - 155

Tad pēc pāris dienām jau nobrīdināts par tur valdošo kārtību, devos uz šo odžu midzeni, kur valda normālas rindu mašīnas un normāla biroja atmosfēra ir visā, atskaitot pašus darbiniekus.

Pieņēma mani kāda nenoteikta būtne, tips: stacijas bufetniece padomju laikos. Kārtīgi protams ģērbta un tā jau zolīda, bet no viņas dvesa tāds nogurušas, bet spītīgi ļaundabīgas vienaldzības aroms, ka bija pilnīgi skaidrs, ka es viņai esmu kā nagla dibenā, lai arī sēžu uz cita beņķīša. Pirmais jautājums satriekta apvainojuma pilnā balsī ar zināmu slāvu akcentu protams bija:

- A te jums ira iepriekšējam īpašniekam nav maksāta gāze jau vairākus gadus. Jūs kad ievācāties? Martā? Jums mēneša laikā bija jāpārslēdz līgums!

Godīgi sakot, ja nebūtu iepriekš brīdināts, būtu nošokējies un varbūt sācis kaut ko dudināt.
Bet tā kā es jau biju gatavots tam, ka LG ļoti mīl cilvēkusiem uz galvas kāpt, tad man sejā bija nesatricināms smaidiņš, uz galda ieslēgts diktofons mobilajā telefonā un es varēju viņai ar bērna izbrīna pilnām acīm teikt:
- Man bija kaut kas jānoslēdz? Mēneša laikā? Kur tas rakstīts?
(Un pie sevis nodomāt... - nu pamēģini uz mani bļaut, tikai pamēģini)

Uz ko šī Rubensa sieviete piecēlās aizgāja kaut kur aiz mana redzesloka un kādam skaļi jautāja "Slušai, cik ilgā laikā jāpārslēdz līgums, kad tur mainās īpašnieks?" Viņai atbildēja kaut ko par trim mēnešiem, viņa vēl tur kaut kur padefilēja un atgriezās.

Tad viņa mēģināja man kaut ko vēl uzbraukt par to, ka lūk es esmu kaut ko tur nodedzinājis (piromāns vai?). Uz ko es viņai varēju vien bikli norādīt (joprojām ar eņģeļa smaidiņu sejā), ka mūs vēl nesaista nekādas līgumattiecības, līdz ar to, ja kāds viņiem ko ir nodedzinājis, tad lai griežas pie raganas Jevdokijas.

Beigu beigās vienīgais, ar ko viņa mani pačakarēja bija tas, ka man bija jāizraksta uz viņu tizlās veidlapas tāds pat iesniegums, kādu es jau biju pats uzrakstījis, izprintējis un viņiem atnesis. Pie tam šī rīta zvaigzne neprata arī datorā noņemt no "manis" iepriekš dzīvoklī acīmredzot reģistrēto gāzes katlu, bet to viņai puslīdz(!) sakarīgāka kolēģe atnāca palīgā izdarīt.

Visa tā rezultātā es pametu šo drūmo dzertuvi ar smieklīgu rēķinu par nākošo gadu kabatā un ciešu izpratni, ka, ja es kādreiz kļūtu par diktatoru, mans saraksts ar pie sienas liekamajiem nupat būtu papildinājies.