Nākošais Golden Age britu pārstāvis. Nu, strikti runājot, Jaunzēlandes (kā arī aprakstīta Wikipēdijā), bet viņas dzimšanas laikā tā vēl tomēr bija domīnija.
Rakstīja pārsvarā par Lielbritāniju, lai arī laba daļa stāstu notiek NZ vai AU. Vairāk stāstu, kas saistīti ar teātra pasauli, ar kuru pati Ngaio aizrāvās un kurā darbojās kā teātra direktore.
Raksturīgais paņēmienis, kas rada kontrastē ar lielu daļu citu detektīvu: vispirms tiekam kārtīgi iedzīvināti vidē un galvenajos varoņos, noziegums (vienmēr tikai un vienīgi slepkavība) parasti notiek kaut kur starp grāmatas pirmo trešdaļu un pusi. Dīvainā kārtā tas netraucē. Bet viena no lielākajām vērtībām ir ticami ieskicētie un dzīvie galveno un pusgalveno varoņu tēli.
Roman policier pārstāvis, kur galvenais varonis ir zilasiņu Skotlendjarda superintendants Roderiks Aleins, kurš kārtējo reizi sapludina detektīvu un aristokrātu, pēdējais gan tiek uzsvērts tikai pirmajās grāmatās.
Tracinošākais: galvenais detektīvvaronis jau 2/3ceļā deklarē atklātā tekstā, ka nu jau labi nojauš, kurš ir slepkava, un piedevām vēl klāsta savus apsvērumus saidkikam inspektoram Foksam. Kurš stāstījiens tiek vienkārši brutāli nogriezts. "- Redz, kādi mani apsvērumi, Foks. - Noklausījies superintendantu Fokss viegli nogrozīja galvu: - Jā, kaut kas tur ir, Mr. Alein, kaut kas tur ir. Ja vēl viss būtu tik vienkārši...'. Pilnīgi traks var palikt.
Tipiskais kvirks: aizdomās turamo loks parasti līdz pat beigām tiek turēts pietiekami plašs, lai (vismaz es) varētu līdz pēdējam brīdim minēt, kurš tad īsti būs vainīgais. Pagaidām ne reizi neesmu uzminējis.
Quite highly recommended.
// Along with Dorothy L. Sayers, Margery Allingham and Agatha Christie, she has been classed as one of the four original "Queens of Crime"—female writers who dominated the crime fiction genre in the Golden Age of the 1920s and 1930s. (Wikipēdija) |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
