Pilnmēness nogurdinātie - Komentāri

Kas zināmā mērā izbrīna, lasot sarunas par jauno ASV prezidentu ir tas, cik bieži cilvēki ir par viņu izbrīnīti -- nu tā, it kā nekad nekas tāds nebūtu redzēts.

Es, atceros, savulaik arī vēroju un brīnījos, Feisbukā pat šēroju pāris rakstus, par kuru precizitāti diemžēl man nav un diez vai jelkad būs skaidrības. Tā gadās.

Bet pamatā jau jāsecina, ka Tramps nav nekas jauns, nedz arī kas īpašs. Kā šur tur norāda, vienīgais, kas ir cik necik jauns, bet tomēr precīzāk -- retro -- tātad, atpakaļ modē nācis kas senāks -- ir politiskās cīņas un retorikas stils. Līmenis ar apvainojumiem, ar kuriem svaidās cilvēki, publiskotās netīrās veļas apjoms un veids.

Cik atminu, 90ajos, un pat vēl 200x-ajos -- un domāju, ka arī 70/80os tās kampaņas un paši prezidenti (runājam šobrīd par ASV) bija tādi ... nogludinātāki, vai ne? Informācijas un ziņu monopols vēl bija pārsvarā drukāto mēdiju pārziņā, kuri -- iespējams neviļus, iespējams piespiedu kārtā -- filtrēja gan ko par prezidentu saka publiski, gan ko no viņa teiktā atreferē. Gan arī, iespējams, prezidenti paši bija pieklusinātāki.

Bet tagad, interneta ērā, ja tu kā mēdijs nepublicēsi kādu ziņu, ko atroc internetā, to izdarīs tavi konkurenti. Kas, manuprāt, zināmā mērā paskaidro pēdējo vēlēšanu publisko stilu.

Lai vai kā, domājot par Trampu, man nāk prātā tikai Bušs juniors. Kura pamatatšķirība no Trampa bija stipri mazāks enerģijas (un asociēti, pieņemsim, arī bezkaunības) un darīšanas līmenis. Citādi viņa, teiksim, tā -- runas un spriestspējas līmenis -- neizskatās, ka īpaši atšķirās no Trampa.

Tramps ir tāds Bušs juniors hyped-up.