Es saprotu, ka es te velku pilnīgi kreisas paralēles, bet lasot
http://klab.lv/users/racoon/496984.html man bija jāatcerās, ka nav, saproties, mūsdienu demokrātijās riktīgu iniciācijas rituālu pieaugušo kārtā.
Sasniedz vecumu X, un, lūdzu, ej vēlēt, pirkt, ko gribi, skatīties, ko gribi, automātā.
Nu, PSRS laikos bija destruktīvi iniciācijas rituāli: armija, jā. Ne tas, ko varētu ieteikt sabiedrībai, taisnība. Mani brāļiem drusku paveicās, cik saprotu, viņu dienesta vietās un laikā nekādas lielās ģedovščinas viņiem tur nebija (lai arī netrūka fana ar atomsprādzienu), bet tagad to visu atceroties, viedoklis, cik zinu, viņiem ir: jā, tas bija slikti, saviem bērniem tādā vietā nekādā gadījumā, bet tas minimālais pozitīvais, kas tur bija, tā kaut kāda nepieciešamība sevi savākt, par sevi pastāvēt un apzināties what is what, svarīgās lietas dzīvē. Lūk, ja varētu šo atsevišķo sadaļu kaut kā ieviest, kā kaut ko tādu, kam jāiziet cauri (nu, ne jau obligāto karadienestu, nepārprotiet mani), tas, manuprāt, būtu kaut kāds vispārējs bonuss.