Fantastika, uz vasaru ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) pyonpyon parādās kaut kas apjomīgāks un izteiksmīgāks. Labs gadalaiks, acīmredzot.
Par modi runājot nevajag aizmirst par dendijiem. Kāreiz nesen palasīju Bartu, kurš raksta (tai skaitā) par modes komunikatīvo nozīmi.
Un secina, starp citām lietām, ka dendiji kā suga, kas individualizēja un "deformēja" tā laika pieņemtos apģērbus, lai radītu efektu, kuriem bija jābūt pārdomātiem atbilstoši idejai, ka apģērbs nav vis gatava lieta, bet gan apstrādes objekts -- izmira kopā ar masu produkcijas un... modes namu rašanos:
Tas arī notika, kad vīriešu apģērbs kļuva pārsvarā fabrikās darināts: zaudējis jelkādu privāto drēbnieku atbalstu, dendijs bija spiests atteikties no absolūtas īpatnības apģērbā, jo tikko kā forma standartizējas, pat ja tas ir krāšņa apģērba veidā, tā vairs nekad nebūs unikāla. Tādā veidā, pirmo nāvējošo triecienu dendijs saņēma no gatavo apģērbu rūpniecības.
Taču vēl smalkāk, vēl nežēlīgāk viņu pazudināja "oriģinālo" boutique parādīšanās: tādos veikaliņos tirgo apģērbus un aksesuārus, kas pārkāpj masveida normu robežas, taču tā kā pats šis pārkāpums ir, lai arī ļoti dārgas, bet komercijas priekšmets, tas pats par sevi kļūst normatīvs: kaklasaite vai aproču pogas no X vai Z ir jāvalkā atbilstoši noteiktam stilam, kas noraida jelkādu individuālo (varētu teikt narcisistisko) paša īpatnības izgudrošanu. Bet dendisms bija radoša aktivitāte, un tāpēc dendijs pats radīja sava izskata ieceri, tieši tāpat kā mūsdienu mākslinieks veido savas kompozīcijas ieceri no visdažādākajiem materiāliem; citiem vārdiem, dendijs principā nevarēja pirkt savu apģērbu.
Kad dendismam atstāja tikai pirkuma nevis radošo brīvību, tas bija spiests mirt nosmokot; pirkt jaunāko itāļu kurpju modeli vai jaunāko angļu tvīda marku - tas ir augstākajā mērā vulgārs lēmums, jo nozīmē pakļaušanos Modei.
Dendisms un Mode, R.Barts.
|
