Pilnmēness nogurdinātie - Komentāri

Dzīve kā es to tagad uztveru - balansēšana.
Ja reiz ir sācies pašrefleksijas process, tad to var nomākt tikai ar ļoti banālu secinājumu pašiegalvošanu vai nodzeršanos stīvam.
Pretējā gadījumā ir jāietur balanss starp tieksmi reflektēt (ko labprāt mēdz izmantot bailes, kas paralizē darbību sūtot tevi domāšanas mūžamežos) un tieksmi uzskatīt savas vajadzības par galīgi svarīgām.
Citiem vārdiem - tavs ķermenis ir daļa no tevis. But so's your mind.
Un dažkārt to balansēšanu tiešām var izjust - paveries ar aci un saproti, ka patlaban esi tieši labākajā vietā, un ka ceļi - lai arī tu vari izvēlēties jebkuru no bezgalīgi daudzajiem un skaistajiem - ir šauri (dēļ tā kāds tu esi) un zem tiem sākas lietas, kurās iekrītot tu mānīsi sevi eternāli (rīmējas ar "infernāli").

P.S. Mani pasūtīja. Reflektēju. :P