Pilnmēness nogurdinātie - Komentāri

Spriedelējām te, ka sastopamā arhitektūra Latvijā kļuvusi pavisam garlaicīga. Sauciet to par manām aizkavētām bērnu dienu fantāzijām, bet kāpēc mūsu miljonāri dzīvo kaut kādās lielās un ar oranžērijām, bet tomēr funkcionālisma sistās pastkastītēs? Nu labi, kaut kāds klasicisms, ja vēlaties (cik nu es šai jomā orientējos), šur tur. Bet kur ir pseidogotika, kur ir krāšņi anahronismi, baroks un vēlreiz (neo?)gotika?

Un sanāca tāda doma. Tiem, kas tagad pelna cītīgi naudiņu, ar kaut ko gaumveidīgu un fantāzijas lidojumu šai sfērā ir nekā. Kas būtu tikai loģiski - nevar cilvēks visam veltīt laiku, kvalificēta naudas raušana ir pilnasinīgs darbs un nah viņam muiža a la Adamsu ģimene. Un pie tam protams - cik ir novērots - naudas raušana ir kolektīva nodarbe.
Ja izplatās ziņas, ka tas cienītais darījumu cilvēks ceļ sev māju ar vairāk tornīšiem nekā bruņukuģim "Potjomkins" un divmetrīgiem arku logiem, ko padomās pārējie?

Bet lūk kad paaugsies viņu atvasītes, kas mantos un vairos vai trallinās vecāku kapitālu... ja vien nenodzersies/nenošņauksies! Tur ir zināma cerība, pēc pārdesmit gadiem klunkurējot pa Berģiem vai pat varbūt pa Matīsa vai Brīvības ielu, uzdurties granīta gargoyles skatienam un atšņāptai mutei. Asinskārie ubagi būs tikuši pie saviem zirgiem.