Mani vienmēr ir fascinējuši nosaukumi - interesantie un valdzinošie. Nu, grāmatām, filmām, izrādēm - visam.
Izlasi kaut ko tādu eleganti interesantu - un tirpas pār kauliem noskrien. Un titri arī. Bērnībā it īpaši. Kad uz lielajiem ekrāniem sākās visādi grāvēji, man šķita - o, tas gan būtu lielisks darbs - izdomāt un uztaisīt krutus un piemērotus titrus/sākumu katrai filmai. Tā, lai jau uz tiem skatoties ir noskaņa (nu, līdzīgi kā Tarantīno stāstīja par mūziku filmām). Tagad CG un lielbudžetu laikā, protams šķiet, ka interesanti varētu būt taisīt tikai interesantām filmām.
Un grāmatas... Bredberijs it īpaši te šur tur izceļas ar savu stāstu nosaukumiem. Bet varbūt arī tas tāpēc, ka zināms, kā viņš raksta.
Vienīgā grāmata, kuras nosaukums no seniem gadiem man joprojām atmiņā iespiedies kā kādreiz tirpinošs, bet kuru tā arī droši nekad neatradīšu un neizlasīšu (un varbūt labi vien ir), ir: "Tales of the Flying Mountains".Garastāvoklis:: subjunctive |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
