|
“Ikdienaa VID birojaa vecenes dzer kafiju, eed cepumus un aprunaa seriaalos redzeeto ”
Lūk. Nemēģinot kārt citas etiķetes un nespriežot par konkrēto iestādi, aizdomājos, ka man izskatās, ka ir tomēr kkādas kultūratšķirības tam, kā notiek laika neproduktīva pavadīšana darbavietās un ka šīs atšķirības, šķiet, korelē ar kolektīva lielākās daļas dzimumu.
Respektīvi, dofiga ir dzirdēts (un arī redzēts) par to, ka kkādās valsts iestādēs un šur tur privātajā sektorā dominantly sieviešu kolektīvos tieši tā arī notiek. Un es te, protams, nedomāju pusdienas pārtraukumu laiku.
Skaidrs, ka no dzimumu līdztiesības viedokļa kas līdzīgs būtu arī nospiedoši vīriešu darbkolektīvos. Bet kas tas varētu būt? Vienīgais, kas nāk pratā, ir datoriķu caurām dienām (un naktīm) geimerošana, bet vai tiešām tas aprobežojas ar konkrēto subnozari? Kādu analoģiju varam bīdīt par vīriešu darbadienas kūkgraušanu? Pīpēšanu uz ielas un jaunāko sporta notikumu apspriešana? Tas tā tiešām notiek ilgāk par vienu cigareti (pats nepīpēju, tamdēļ šādos rituālos nepiedalos)? |