|
Sagribējās tomēr piefiksēt savas marta tēzes.
1. Cilvēki ir dažādi.
2. Bet cilvēki bez sabiedrības nespēj eksistēt tā, lai tos varētu saukt par cilvēkiem. Sabiedrība veido cilvēkus un otrādi.
3. Katrā sabiedrībā ir vajadzīgi cilvēki, kas spēj pildīt noteiktas lomas, kuras attiecīgajā sabiedrībā ir nepieciešamas, lai tā varētu pastāvēt šai formā.
4. Daļa no šīm lomām ir formalizētas kā darbi un profesijas. Daļa ir drusku mazāk konkrētas, piemēram, uzņēmējs.
5. Liela daļa neproduktivitātes, badblooda un idiotiskas rīvēšanās Latvijā ir no tā, ka cilvēki noliedz ne-savu lomu nepieciešamību.
6. Attiecībā uz uzņēmējdarbību tas izpaužas tajā, ka uzņēmēji nevēlas domāt par darbinieku labsajūtu un darbinieki savukārt neinteresējas par uzņēmuma labklājību.
7. Attiecībā uz uzņēmējiem, tas izpaužas pirdienliberāla fantasmagorijā, kas ievazājusies laikam no Amerikas galvu saspiedušajiem balto finanču apkaklīšu dēliem, ka jebkurš, kas strādā pietiekami cītīgi un ilgi, kļūs par bagātnieku.
8. Ja visi kļūs par bagātniekiem, kas izvāks atkritumus, griezīs citiem matus, ārstēs slimos vai līdīs svešos dzīvokļos pārbaudīt, vai saimnieks nav izlaidis garu pirms pusgada?
9. Ja visi nekļūs par bagātniekiem, tad tāpēc viņi, darot sabiedrībai vajadzīgu darbu, būs uzskatāmi par lūzeriem?
10. Ja viņi nav uzskatāmi par lūzeriem, tad ir laiks atzīt, ka arī melnā darba darītājs ir cienījams proletārietis, kurš, ja pilda savu lomu kārtīgi, ir pelnījis ne tikai pliko algu, bet arī 21. gadsimtam atbilstošu darba vidi, kuru nodrošināt viņam ir spējīgs 21. gadsimtam atbilstošs uzņēmējs.
11. Savukārt 21. gadsimtam neatbilstoši darbinieki un uzņēmēji ir pelnījuši nevis Porše (kuru viens būtu nopircis uz kredīta, kuru nevar atļauties, bet otrs -- uzņēmuma vārdā par noblēdīto nodokļu naudu), bet piespiedu reorientāciju sociālās rehabilitācijas nometnēs.
12. Kas nav īsti savienojams ar demokrātiju, bet nu ko lai dara -- māksla prasa upurus.
13. Uzņēmējam ir grūtāk, jo vairāk jādomā un jāšiverējas daudz niknāk. Par to viņam arī spēju gadījumā rewardi ir lielāki kā strādniekam. Bet tā kā tieši viņš kontrolē savu strādnieku darba vidi, tad tā ir viņa spēja un līdz ar to arī atbildība -- radīt darba vidi, kas veicina savstarpēju cieņu starp uzņēmēju un viņa strādniekiem.
14. Tas viņam pašam nāks par labu. |