|
Es tomēr domāju, ka cepšanās par divkosību politiskajās partijās ir tāda nūja ar diviem galiem.
Nupat vēl pusdienās par to parunāju ar vienu paziņu un secinājām, ka tas drīzāk laikam tomēr būtu uztverams kā solis pareizajā virzienā, salīdzinoši ar pagātni.
1/ "Primordiālā" situācija ir banānu republikas tips, kurā visi zog diezgan atklāti un neviens par to īpaši nekautrējās.
2/ Solis uz augšu ir deklarēt, ka zagt ir slikti. Bet daudzi joprojām gan zog, arī starp tiem, kas deklarē ideālus.
3/ Nu un tad nākošais ir tas, ka zagšana jau tiek uzskatīta par pietiekami nelāgu lietu un zagļi pietiekami bieži tiek reāli sodīti.
4/ Un tad nākošā paaudze, kuru laikam jau labu laiku atpakaļ ir sasniegušas vairākas tā sauktās Rietumzemes, ka pieķertos zagļus gana bieži izstumj no sabiedrības un viņiem neviens īsti roku nesniedz.
Bet tāda divkosība tiešām vairāk ir varbūt vispārējas tiekšanās uz ideālāku situāciju daļa, jo skaidrs, ka ideāliem reti kurš atbilst, bet ir svarīgi, lai būtu saprotams, kāda uzvedība ir atbalstāma un kāda nē.
|