| 15. Februāris 2008 |
|
Akadēmiskas ievirzes darbus rakstot, citāti, atsauces un bibliogrāfija parasti tiek uzskatīta par nepieciešamu normu.
Ņemot vērā ik pa brīdim dzirdētu sūkstīšanos, ka daiļliteratūrā viss jau ir uzrakstīts un nekā jauna nav, ienāca prātā, ka tādā pat akadēmisko darbu veidā - ar atsaucēm un atzīmētiem citātiem - varētu rakstīt arī romānus un stāstus.
|
|
Ko tas varētu nozīmēt, ja liela uzņēmuma klientu vadītājs e-pasta sarakstē ar klientu visus teikumus beidz ar vairākām izsaukuma zīmēm!!! Pie tam - galīgi nav skaidrs, pēc kāda principa kuram teikumam liktas divas, kuram trīs!!
Es pilnīgi pārņēmu to viņas uztraukumu, lai arī tā arī nesapratu, par ko.
|
|
Es laikam neprotu orientēties šībrīža web un asociētajās tehnoloģijās.
Proti, es secināju, ka kad man nav ko darīt, vai precīzāk -- negribas -- man, tāpat kā acīmredzot daudziem še rakstošajiem, ir tendence apskriet blogus, ziņu aģentūras un citas tāda tipa lietas, lai apskatītos, kas tad nu jauns, pat ja esmu glūnējis knapi pirms pusstundas.
Bet. Pieķēru sevi pie tā, ka man ir stingri definēts loks ar aptuveni 6-7 vietām, kuras es apmeklēju (caur RSS live bookmarkiem Firefoxā), kas pamazām pie tam drīzāk sašaurinās, nevis paplašinās -- cibas friendliste, Ars Technica, BBC, pāris nozare.lv blogi, tribīne (lai arī pēdējā laikā arī tā riebj), /., thedailywtf . Agrāk vēl skatījos ziņas tvnetā un delfos, bet tagad arī tas vairs liekas nenormāli garlaicīgi.
Un tad man kā pēdīgam nepratnim rodas tāda godbijīga cieņa -- kur gan visi tie cilvēki vazājas, kas manā friendlistē postē linkus uz visneiedomājamākajām (3x pārlasīju kamēr izlaboju pareizi :)) vietām! Pa kuru laiku un kā viņi tās atrod? Mistika, es jums saku.
|
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |