Mūsdienu bioloģija un sociālas zinātnes ir apstiprinājušas, cik ļoti mēs esam sociāli dzīvnieki -- atkarīgi no citiem laimes sasniegšanā, pašcieņas, pāšvērtības un pat dzīvības uzturēšanā. Nepastāv neapgāžamas pretrunas starp kapitālismu un kopienu. Mēs esam iemācījušies, ka šīs saites nerodas automātiski, tās ir jākulivē un jāmotivē, un sabiedrībām, kas investē lielu virsprodukta daļu reklāmās, pārliecinot savus iedzīvotājus, ka inidividuālais patēriņš ir vislabākais ceļš uz laimi, beigās var nākties dārgi maksāt. // Dž. Malgans. Pēc kapitālisma. RL 05/2009. |