Pilnmēness nogurdinātie - Komentāri

Šodien manā salauztajā pensnejā atkal atspoguļojās Avotu iela, telling tales of drunkenness and cruelty.
Cilvēki bija kā izgrieztas kartona figūras, teju katrā varēja atpazīt kaut ko no bērnībā šeit pat redzētā.

Ir laikam tomēr rajoni, kas būdami ar seju, tomēr ļoti maz mainās līdzi laikam (arī bezsejas daudzstāveņu rajoni ir tādi -- attiecīgās dekādes klucis, iedēstīts un stāvošs, pretstatā puskrutajiem rajoniem, kas maina drēbi ātrāk nekā varietē).

Pilnīgi varu iedomāties, ka Avotu iela +/- tāda pati bija vēl tad, ka pa to gāja ("ripoja" roka neceļas rakstīt) zirgu tramvajs un lielākās izmaiņas bija pirmoreiz tad, kad lika sliedas, un otrreiz, kad ņēma nost.

And now I'm sitting here
Sipping on my ice cold beer
Lazing on a sunny afternoon