Savulaik pārsmējos par kādu mitoloģijas enciklopēdiju, ko draugs bija nopircis. Krieviska, un ja nemaldos krievu sastādītāji arī bija, uz visai pašvaka papīra un lieliem burtiem, tā centās aprakstīt dažnedažādus, protams, fantastiskos radījumus un parādības, vietas un lietas.
Smieklīgais man tur šķita tas, ka praktiski katrs trešais šķirklis sākās ar "В старой доброй Англии...", proti, "Vecajā labajā Anglijā", un tad tikai varēja izlasīt, kas nu tur vecajā labajā Anglijā tik nebija bijis, sasodīts!
Šķiet, tikai pēc kāda laika uzzināju, ka domāts acīmredzot bija nosacītais utopiskais laika periods Merry (Old) England - koncepcija, ko ieviesa viduslaikos, lai atsauktos uz pirmskristīgo, pagānisko un fantastisko Angliju ar visiem tās ogriem, laumām, elfiem un tā joprojām /es šeit īsuma dēļ neizsakos precīzi, jā, ir dažādi uzskati par koncepciju kā tādu/. Tātad, tāds zelta laikmets pagātnē, eternālie Ulmaņlaiki, Elizejas lauki, viss faktiski tas, kas ir aprakstīts Britu tautu pasaakās, ko mēs varējām lasīt padomjlaikā.
Nu lūk, un kā nācās kā ne (ā, garāmejot pa televizoru redzēju reklāmu), ienāca prātā manā Garijs. tas kurš Podnieks. Bez problēmām atzīstos makdonaldismā, izrāvu visas Potera grāmatas savulaik (sajūtas precīzi tādas kā pēc makdonalda). Un kaut kā man tad uzkrita, bet sev nenoformulēju, kas tur īsti nav kārtībā.
Bet šodien kaut kā saslēdzās kopā un gribu Roulingai pateikt lielu fui par viņas tēlotās pasaules iekšējo pretrunīgumu. Jo paskatieties, kas sanāk. Mūsu labie draugi bērni, kas savulaik fanoja par Poteru tā, ka bija gatavi pat lasīt grāmatas, ko viņi izlasa tur?
Tātad ir mītiskā pasaku pasaule, kur burvji var ar rituālu palīdzību veikt to, ko mūsdienas parasti dara ar lāzeriem, magnētiskiem laukiem, psihotropām vielām un pašiedvesmu. /starp citu, interesanta nianse: Roulingas pasaulē rituālā maģija ir ar ļoti lielu lietderības koeficientu, kas arī raksturīgi tieši pasakām un mītiskajai (bērnu) pasaules uztverei. Proti, tu nospied slēdzi, iedegās gaisma, bet par elektrību tu nemaksā - tev nemaz šādu konceptu nav - ne elektrības, ne naudas./
Burvju pasaulē ir zināma loģika (paldies dievam), bet kas notiek ar supposedly NORMĀLO pasauli? Ko Roulinga liek kā pretstatu? Sākumā mēs varam nodomāt, ka tā ir mūsdienu Anglija. Neliels čekups liek mums secināt, ka tā nav! (izlaidīšu, kāpēc - ja kādu interesē, varam izdiskutēt). Pirmskara vai starpkaru vai pagājušā gadsimta Anglija arī tā nav. Kas tad tā ir?
Atbilde ir tikpat banāla, cik ģeniāla. Tā joprojām ir mītiskā bērnu pasaule, tikai caur šo greizo spoguli ir skatīta nu jau nosacītā bezlaika tagadne - Merry New England - pietiekami efemēra (jā, es zinu kādu vārdu būtu pareizāk lietot šī vietā), lai mēs katrs to varētu gana attiecināt uz sevi.
Un tas ir tas, kas man liek sakniebt lūpas un dusmīgi ēst zupu aizvērtu muti. Jo. Savā pasaulē dari ko gribi, lai vai cik stulbu, bet ikdienišķo pasauli lūdzu neapmelo. Ain't fair to the little bastards who read. Jo faktiski viņi tiek iemesti dubultā pseidoutopijā. Tikai vienu no tām (iespējams neapzināti) cenšas iebarot kā reālo realitāti.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}