mani nekad neviens nav profesionālajās lietās kaut kā īpaši izčakarējis, jo esmu sieviete.

taču piektdienas rītā es atļāvos nomest telefona klausuli (aiz emocionalitātes), kad biju runājusi ar nepazīstamu cilvēku, kura mašīna iebraukusi manā teritorijā un man ir jānoskaidro, kāda suņa pēc.
saruna risinās, manuprāt, normāli, līdz pēc mana pirmā argumenta "šī teritorija tomēr ir privātīpašums un jums būtu jādodas atpakaļ uz šoseju", saņēmu šādu tik lielisku teikumu ar pasaules noniecinošo intonāciju:

es nevaru ar jums parunāt, jo jūs esat nervoza sieviete

es noliku klausuli. jo ja pasaulē ir lohi, tad ir, un man nav ar viņiem jādīlo. lieki piebilst, ka es, paceļot telefonu, biju pasaules labākajā noskaņojumā un līdz nervozumam tur bija kā ezim līdz piepūšamajam baseinam Portugālē.