Pārējie

Diez, Atēnu protestētāji saprot to, ka viņu degpudeļu postījumi būs jālabo no tiem pašiem samazinātajiem budžetiem?

kā arī mūsu mīļā cibas nelaiķe Pieniņi (alias mlk) lūdza nodot sveicienus, kā arī pateikties par jūsu virtuālo klātbūtni, kas viņu priecējusi visus šos cibas gadus. ajajai, izskatās, ka viņa ir prom fo' real, līdzīgi kā Vitnija :(

vakar Old Spitalfields tirdziņā atradu savu ideālo mēteli, kā arī (ne vairs tirdziņā) pārstāju būt 'single'.

Te. Var uzzināt manu prognozi; uzvarētājam — balva.

Pievakarā gandrīz tūliņ pēc Rītiņa receptes TV nosautējām asari + dažus kartupeļus kopā ar seleriju kātiem (tos pārpalikušā vistas buljonā), un vēl izvirtībai ķiploku un čili piparu sviestā uzcepu 4 jūras ķemmītes. Pēc tam aizdevāmies uz koncertuzveduma "Cantando y amando. Milonga. Pjacolla. Bagele" pirmizrādi. Pjacollas tango manā izpratnē jau ir kļuvuši par tādiem kā suši, kivi, Ozirisu vai tačskrīnu - pirmajā mirklī šķita nenormāli kruta, bet tad saprati, ka dzīve iet uz priekšu, tie tango (vai kivi) nemainās, un kaut kā drīz vien ir diezgan.
Taču bija izdevies lieliski - un to es nesaku tikai tāpēc, ka uzvedums lielā mērā balstās Katrīnas filmētajās ainās, kas pārsvarā rāda Somu aizrautību ar tango dejošanu (pat 30 grādu salā 3 stundas no vietas īpašā tango sniega festivālā). Sēdējām pirmajā rindā, un varēja labi redzēt visu mūziķu darbošanos, rūpīgi ieveidotās ondulācijas un poļu kontrabasistam uzzīmētās ūsas (nu, labi, tas pamanāmas bija tikai paklanīšanās brīdī). Ilona Bagele bija savā elementā, bet akordeoniste un Operas bibliotekāŗe Inita Āboliņa, šķiet, notīs visu laiku izlasīja kaut kādas atsauces no sarakstes ar Pjacollas aranžējumu autoru, Amerikā dzīvojošo Fernando Marzanu - tas, protams, ir tikai mans izskaidrojums tam, kā iespējams ik pa brīdim uzsmaidīt partitūrai.

Skolas un studiju gados kaut kā izspruku no Merķeļa "Latviešu" lasīšanas. Baisi, ja ņem vērā, ka Rietumeiropā dzimtbūšana uz to brīdi jau bija beigusies kādus 2 gadsimtus atpakaļ.

tas nu ir noticis. esmu sapratusi, ka manas mīļākās ballītes ir kulinārās ballītes. minimums alko un maksimums prieka, arī rezultāts parasti ir garšīgs un kunģi/dvēseli sildošs :)
bija ļoti jauki, visi pelmeņu veidi izdevās fanntastiski. kukurūzas nūjiņu/īrisu desa (paldies K.) bija brīnumbaršīga, bet tulpītes (paldies H.) ir iemājojušas zaļā podiņā un kādu laiku mūs priecēs :)
un liels paldies R. un R. gan par kompāniju, gan par atvesto un atkaliepildīto ūdeni. tas ir mūsu glābiņš uz kādu laiku :)


tagad, kad viesi aizgājuši, ienāca prātā, ka ļoti labprāt šeit būtu satikusi vēl dažus cilvēkus. bet reizēm vairs nepaliek spēka aicināt. n-tie atraidījumi vienkārši nogurdina.

Man ar komentatoru šodien divu gadu jubileja.

Poll #18827 psihie un trakie
Open to: All, results viewable to: All

Vai Tu pieņemtu darbā cilvēku, kurš ir ārstējies psihiatriskajā slimnīcā?

Vai Tu draudzētos ar cilvēku, kurš ir ārstējies psihiatriskajā slimnīcā?

Vai Tu apsvērtu iespēju veidot romantiskas attiecības ar cilvēku, kurš ir ārstējies psihiatriskajā slimnīcā?

nav gluži kā dvīņi, bet man liekas ļoti līdzīgi, nevarēju gan atrast bildes, kur abi līdzīgās pozās.

"Dzelzs Vilka" Kārlis Alviķis un aktieris Pierre Clementi

( ... tālāk ... )

Atradu interesantu kladi. Sākotnēji viņa laikam tika domāta mašīnorientētās programmēšanas pierakstiem. Kaut kādā brīdī es viņu esmu izmantojis, lai spēlētu ciparu spēli (kura starp citu ir interesanta, es viņu kādreiz varētu jums iemācīt), kuru man iemācīja mana pirmā draudzene. Tālāk es viņu esmu izmantojis, lai pierakstītu visu neesmusuns dzīvi līdz mūsu pirmajai tikšanās reizei, kas man izdevās pa pusotru A4 lappusi. Un vēlāk, kad gājām uz kinolekcijām, es pierakstīju dažus Viktora Freiberga citātus (2008 gads laikam). Citāti nav vārds vārdā, jo es ar pildspalvu nevaru paspēt visu pierakstīt, bet doma cerams būs saprotama.
-Ziniet, kad ziloņi jūt, ka viņi mirs, tad viņi dodas uz sevis izraudzītu vietu, lai nomirtu. Līdzīgi ir ar slaveniem māksliniekiem, tikai viņi dodas uz Ogres estrādi.
-Es tagad esmu tādā vecumā, varu runāt, ko gribu, galvenais, lai siekalas nešķīst.
-Tikai Latvijā režisori uzskata, ka viss, ko viņi dara, ir izcili.
-Es mīlu dzīvniekus. Bet ne jau visus dzīvniekus ir jāmīl.
-Es mēģināju runāt ar vienu, kas rakstīja darbu par hiphopa kultūru, bet viņš bija ļoti naidīgi noskaņots. Es gribēju zināt, kas tās visas par zīmēm, bet viņš negribēja teikt. Varbūt svešien tā nemaz nevar stāstīt, tas ir kaut kas aizliegts, tā kā ieiet sieviešu tualetē.
-Mana meita ir sākusi dziedāt un tas ir neciešami.
-Pateicu, ka Alēns Renē ir miris, Dita Rietuma gandrīz apkrita.

Tā doma pēdējam bija, ka laikam viņš kaut ko sajauca. Katrā ziņā lekcijas bija lieliskas. Es gan tur piestaigāju tikai tāpat paklausīties, es universitātē vairs nestudēju.

nav pilnībā identiski, bet kaut kas, es ceru, tur ir :)

( ... tālāk ... )

Sadomāju pamēģināt kaut ko veģetāru. Es tos veģetāriešos tomēr nesaprotu - Vegeta taču ir dzīva sāls, kā viņi tādu draņķi vispēr iekšā spēj iedabūt!

Tehnoloģijas attīstās un mainās, bet TV kaste kā neslēdzas iekšā momentā, tā neslēdzas - tik, ja agrāk vajadzēja gaidīt uz kineskopa "uzsilšanu", tad tagad uz opsistēmas uzbūtošanos :)
Atgādina nedienas ar interneta pieslēguma ātrumiem un weblapām - pēdējo pieaugošie izmēri lielā mērā ir "noēduši" tās priekšrocības, ko devis pirmo pieaugums, un lēnākus pieslēgumus lietojošo user experience ir (gandrīz) tāds pats kā pirms 10 gadiem uz iezvanpieejas.

Vai tiesa, ka Latvijas Auto moto biedrība atkal kļuvusi tautā ļoti mīlēta? Vismaz pēc ierakstiem internetos tā varētu domāt.

Vai esat pamanījuši, ka brīvdienas lielveikalā parasti piemin kā alternatīvu ar negatīvu nokrāsu gājienam uz baletu, muzeju vai tikšanos ar Eiroparlamenta deputātu kandidātiem? Un allaž izvairās pieminēt, ka tā ir daudz veselīgāka laika notriekšana nekā sēdēšana rajona kultūras namā, klausoties abšaubāmas kvalitātes izpildījumu, vienlaikus izsēžot savu dibenu plakanu. Lielveikalā tajā pat laikā jūs veicat kilometru pēc kilometra, izsvīstot katru pelmeni, jo īpaši ziemas sezonā, kad apkure rukā kā ellē. Ja vēl gadās nopirkt kādu skapīti, tualetes podu, gumijkoku vai 8 kg makaronus un kasti alus, un esat ieradies veikalā ar sabiedrisko transportu, tad ir lieliska iespēja pie viena uzkačāt roku, muguras un visādus citādus muskuļus, to visu stiepjot mājup.

Atpakaļceļa busā, redzu jau pa logu pieturā,nebūs labi, kupla memme velk iekšā pa durvi siekalas šķiedošu, puņķi laidošu, visu uz visām pusēm mētājošu un spalgi kliedzošu maļčiku zilā kombinzonā kā balonu tādu iepakotu, mazām, strupām, uz visām pusēm spirīgām kājiņām (Saša, kā vēlāk noskaidrojās),kam seko tāda rozā un bikla meitenīte (Maša, kā vēlāk noskaidrojās). Un tas balons ķērc nejēgā un spirinās un spalgi, un pilnā balsī un aizelsdamies, un visā tajā kliegšanā var izšķirt divus žēlabainus vārdus :"Ķooooķķķāāāā Ļēēēnāāāā!" (kas viņus pavadījusi un pametusi pieturā, pēc tam,kad bijusi-tapusi aizvedusi viņus uz cirku un nopirkusi sulu. Kā vēlāk noskaidrojās). Nulūg, viss kā parasti, šofers pārmetoši atskatās, dažs klakšķina mēli, dažs- ko (dažs domā pie sevis- a ievilkt?! Neteikšu kurš),nu, un tā kādu pieturu.

No sākuma šofers neizturēja un, pametis posteni, gāja noskaidrot, kurš te grib izsēdināties un policiju, tas kaukā ne maļčikam, ne vienam neko neizteica un Saša tik vēderu izgāzis šļūk tai mātei no ceļiem nost, laiž puņķi un pilnā galvā brēc pēc tās velna Ļenas, visiem bungādiņas uz robežas, tākā aizkauta kaija,ziniet, unlūg,šajā mirklī, beņķī, kaukur man aiz muguras, ierunājas saprātīga, labi nostādīta teicējtantiņas balss, un sāk viskādīgi dūdināt, ne tā salkani, bet tā paidagoģiski, no sākuma viņa noskaidroja, ar ko tā ķoķa Ļena tik laba bijusi,ka pēc viņas tā vajag kliegt, mātei klēpī sēdot (par to cirku un sulu. "Tik vien?" tapa teicējtantiņās konstatēts), tad sāka aicināt Sašu pie sevis apskatīt grāmatiņu, - re,kāda smuka grāmatiņa, viņa saka, nākšurp, parādīšu, bildītes, redzi,kādas te visādas, nācnāc, parādīšu tev grāmatiņu, vai tad ķoķa Ļena rādīja tev grāmatiņu? Tāda laba grāmatiņa, nāc paskaties, parādīšu,  saucas -----"Zdorovoe pitanie"! (es, piemēram, spurdzu) - tam pro markovku i kapustku, ti kušaješ kapustku? (Saša tākā bišku pieraujas, bet Maša bikli atzīstas, ka vakar tieši kapustku esot ēduši), teicējtantiņa turpina- Idji kkkomne, ja tebe konfetku dam... un tad, tākā publikai domātu, klusāku repliku- Katoroi u menja net... No v drugoi sumke jestj! Ta vēl kauko viņa tur meta laukā pa jokiem,neatminos vairs, bet, fakts faktom, ka palēnām, palēnām viņa šitā aizrunāja tam Sašam muti ciet un visi pārējie arī tādi smaidīgi šito klausoties tapa. Kāpjot ārā, novērtēju autobusa varoni, sasmaidījāmies aš, neko tāda stalta kundze, glītu degunu un copi un rudā kažokā, patīkams tāds cilvēks.