|
|
|
Februāris 15., 2022
18:38
Mūsmāju covid-19 statistika - no 5 cilvēkiem saslima ikurāt viens (un vienam bija ātrie testi pozitīvi, bet 2 laboratorijas - negatīvi).
Mēs, pieaugušie - vakcinēti ar visiem būsteriem, bērniem - pa vienai vakcīnas devai katram.
Ja neskaita to, ka sasodīti ilgi jāsēž karantīnā, viss mierīgi un veiksmīgi. 2 dienas gan jaunkundzei bija 39+ grādi, bet tas arī viss.
Rīt visi atgriežamies ierindā. :)
|
Decembris 20., 2021
17:07
Vakar izcepu kūku. Bērni novērtēja.
KL: - Mammu, Tev šī kūka sanākusi vienkārši perfekta!
KJ: - Mammai viss sanāk perfekti. Īpaši bērni.
|
Oktobris 25., 2021
16:46
Vakar līdz melnai tumsai kurināju ugunskuru un baudīju klusu, rudenīgu mieru.
Skaists saulriets, bezvējš un gruzdošu lapu smarža.
|
Februāris 24., 2021
14:21
Ir tāda dīvaina sabiedrības daļa, kuriem šķiet, ka absolūti visi viņus iekāro un mēģina ievilkt gultā.
Sievietes, kuras postulē, ka dāmas ar kungiem nevar būt draugi, jo skaidrs, ka visi vīrišķi to vien dara kā redz viņās potenciālu seksa objektu (un tas ir tikai laika jautājums, kad viņi neizturēs spriedzi).
Un heteroseksuāli vīrieši, kuriem uzmācas absolūti visi geji. Ja ir kāds homoseksuāls indivīds kaut kur tuvumā, skaidrs, ka uzreiz līdīs bučoties.
Nu, kas tas ir?
Pārāk augsta pašapziņa vai, gluži pretēji - komplekss, kas ļauj pašapliecināties tikai tad, ja kāds ir pavedināts?
|
Janvāris 28., 2021
09:40
Interesanti, ka vienlaikus pietrūkst gan cilvēku, gan vientulības brīžu.
|
08:50
Lēnām un nemanāmi arī man ir pielavījies besis par apkārt valdošo situāciju, kas samilzusi covid ietekmē.
Līdz šim, ja neskaita kaut kādu sīku papukstēšanu, man tiešām nebija par ko sūdzēties. Man diezgan labi patīk strādāt no mājām, vientulība nedraud, jo mūsu daudz un viņi visi man tiešām patīk, un es no sirds spēju novērtēt laiku, kad nekur nav jāskrien un brīvdienās beidzot ir laiks darīt neko. Taču palēnām jūtu, ka nogurstu un arvien sliktāk guļu. Esmu izteikts kinestētiķis - man vajag pieskarties cilvēkiem un viņus samīļot. Man vajag notikumus un ceļojumus. Teātrus un koncertus. Man vajag randiņus ar vīru. Un savus draugus.
Un vēl man ļoti žēl bērnu, īpaši KJ, kurš ir tajā vecumā, kad beidzot var mācīties un izbaudīt patstāvību. Klejot apkārt ar draugiem un meklēt piedzīvojumus. Bet tagad tas viss ir zoomā un ar maskām - pa gabaliņu. Kļūst arvien grūtāk viņu motivēt. Cik ilgi viens pats mācīsies, sportosi un dejosi pie ekrāna? Viņam treniņi un dejošanas lielākoties patīk visa tā ļembasta un draugu dēļ, kas nāk komplektā...
Pat iepirkšanās man vairs nepatīk. Atveru un aizveru interneta veikalus, jo kāda jēga?
Bet varbūt man vienkārši vajag pavasari. Tad lina kleitas atkal ar mani runās un saule atnesīs enerģiju.
|
Decembris 8., 2020
14:34
Zeme ir apaļa, jā.
Bērni vēstulēs Ziemassvētku vecītim lūdz visādus grauzējus un būrus, lūdz mazus pērtiķīšus un drēbītes viņiem.... Un slēpj vēstules no manis (jo nojauš, ka mana akcepta šim plānam nebūs).
Es bērnībā katrus Ziemassvētkus sapņoju par mazu pērtiķēnu. Ik gadu īsi pirms Ziemassvētkiem es vakaros pat sāku skaitīt Tēvreizi (dubults neplīst - ja nu Ziemassvētku vecītis neatstiepj, jāpielien kādam citam tur augšā, tas nekas ka īstens kristietis no manis nesanāk). Noskaitīju pātarus un tad lūdzu Bārbiju cilvēka izmērā un mazu pērtiķēnu. Katru vakaru.
Grauzējus es neprasīju, tos mēs ar draudzeni noķērām pašas - mums bija labi atstrādāta peļu medību taktika.
Un vēl bērni lūdz Ziemassvētku vecītim, lai vairs nebūtu vīrusa. Šim es varu pievienoties.
|
Maijs 23., 2020
10:26
“Es ilgi biju augšā - mēnestiņā, un tur es ļoti uztraucos, jo vēl nepazinu savu ģimeni. Bet tad es kritu lejā un pa ceļam ieraudzīju jūs. Es biju tik laimīga! Tev, mamm, bija tik mīksti mati! Un tad es iekritu tavā puncītī - tur es jau jūs pazinu. Pēc tam es kritu vēlreiz, laukā no punča, un tā bija mana pati pirmā dzimšanas diena.”
Matildes (3) stāsts par mūsu satikšanos.
Par sevi augšā - mēnestiņā, viņa stāsta diezgan bieži.
|
Oktobris 8., 2019
14:35
Sēžu un gaidu atvaļinājumu.
Gribas elpot siltu vasaras gaisu.
|
Septembris 9., 2019
08:44
Līdz ar septembri pamazām ieskrienas vāveres ritenis. Skola, bērnudārzs, čalim treniņi 3x nedēļā, dejošana - vismaz 2x nedēļā (pagaidām neredzu, kā paspēt modernās dejas, jo tur treniņu laiki pārklājas, bet lai trenere domā, jo citādi viņa dāma paliek bez pāra). Meitenēm BD un dejošana 2x nedēļā. Daudz mazāk kā jauneklim, bet viņš vismaz pats pārvietojas un menedžē savas parpaliņas.
Jaunieši jau vēl gribētu visu ko - čalis noteikti peldēšanu, lielā dāma arī kādus sporta treniņus (varbūt karatē), bet visam diena par īsu. Turklāt, tad kādam jāstrādā par bērnu šoferi un menedžeri.
Vislielākais skrējiens ir no rītiem, lai būtu daudz-maz droši, ka visi paņēmuši līdzi sev konkrētajai dienai nepieciešamo.
Tālāk - viss pašplūsmā. :)
|
Augusts 27., 2019
15:32
Īsi pirms savas trešās klases, kopā ar pāris klasesbiedriem palīdzot skolotājai sanest grāmatas no bibliotēkas, mans jauneklis savu klases audzinātāju aplaimoja ar atziņām, ka atnācis tikai draugiem palīdzēt. Pats mācīties vairs netaisoties, jo tas viņa karjerā nebūs nepieciešams. Sekošot Porziņģa pēdās un būšot profesionāls basketbolists.
Nē, basketbolā viņš netrenējas un pagaidām arī īsti netaisās, jo neesot vēl tik garš izaudzis.
|
Jūlijs 31., 2019
16:19
Mums ir maza cukurīte. Neliela, nav daudz ābolu. Matilde labi zina, ka jāgaida, kad āboli būs gatavi un no koka ņemt nedrīkst.
Nāk mana drostaliņa, pilnas rokas maziem ābolīšiem, mute kustās...
- Tu no koka norāvi?!
- Nē, no zemes paņēmu...
- Kur Tu zemē tik daudz zaļus ābolus dabūji???
- Es tā paņēmu... Šitā te papurināju, šitā te parāvu... Ābolīši nokrita un es paņēmu no zemes. No zemes!!!
|
Jūlijs 12., 2019
09:28
Mākslinieki grib būt tik ļoti unikāli, tik ļoti dzīves viedi, sniedzot intervijas, ka galu galā lielākajai daļai sanāk kaut kas ļoti klišejiski vienāds.
|
Marts 7., 2019
16:43
Vispār kaut kad būtu jāsaņemas šausmu pilnam ierakstam ar asa sižeta pavērsieniem, kuram nosaukumu varētu likt "Puišu piedzīvojumi otrajā klasē".
|
Februāris 25., 2019
11:55
Saule bliež pa nervu galiem. Vairāk enerģijas, prieka un dzīvotgribas.
* Dīdos atvaļinājuma gaidās.
|
Februāris 11., 2019
09:25
Tik ļoti grūti bija apglabāt Loti.
Ļoti.
Un vēl arvien ik dienu ir brīži, kad pielavās ļoti savāda tukšuma sajūta, atverot durvis. Vai no rīta, nākot lejā pa trepēm, kad neviens negaida. Vai, gatavojot vakariņas, kad automātiski nesperu soli atpakaļ, jo tur taču kāds guļ.
Bet neguļ.
Un tas, cik ļoti suņa nāvi pārdzīvoja un vēl arvien pādzīvo dēls, nav izstāstāms. "Viss, kas man dzīvē patika, aizgāja līdz ar Loti."
Viņš sākumā pat savas deju partneres Lotes vārdu izrunāt bez asarām nevarēja.
Bet nu jau mazliet atlaiž. Vakar pat ierunājās par jaunu suni, ka tad, kad ņemsim, gribot kucēnu. Iepriekš, kad māsa ieminējās par šo tēmu, brēca, ka citu suni viņam nevajag, jo Lotes smadzenes viņam klonēt nevarēšot.
Viņš bija tik ļoti, ļoti nelaimīgs. Grūti.
Bernes ganu suņi ir izcili ģimenes suņi. Vienīgais viņu trūkums ir nežēlīgā statistika par mūža ilgumu/īsumu. Diemžēl, arī Lote iekrita šajā bēdīgajā statistikā.
Skumstam.
|
Janvāris 30., 2019
09:17
Īsumā par gripu: &*$#@*(*&&)!
|
Septembris 4., 2018
08:35
Deminutīvus mīlošā Matilde (2 g.) rāda uz nabu: "Re, kur nabadziņš!"
|
Augusts 27., 2018
11:05
Tas brīdis, kad nakts vidū pamosties no tā, ka Tevi bučo klusiņām pie gultas pielavījies jaunizcepts divgadnieks.
|
Augusts 8., 2018
08:21
Divreiz nomirkšķināju un ir jau augusts. Dārzs sāk iekrāsoties dzeltenos toņos, visa zeme pilna ar āboliem, bet es tam visam pa vidu, rīta agrumā basām kājām rasainā zālē, pusplika karot naktī izmazgātos palagus, domāju par to, cik ļoti, ļoti negribas rudeni. Pat ja šogad vasaru nav sanācis īsti baudīt un atvaļinājuma man arī nebūs, siltums un vieglums visapkārt dara mani mazliet laimīgāku.
|
|
|