|
|
|
Janvāris 28., 2021
08:50
Lēnām un nemanāmi arī man ir pielavījies besis par apkārt valdošo situāciju, kas samilzusi covid ietekmē.
Līdz šim, ja neskaita kaut kādu sīku papukstēšanu, man tiešām nebija par ko sūdzēties. Man diezgan labi patīk strādāt no mājām, vientulība nedraud, jo mūsu daudz un viņi visi man tiešām patīk, un es no sirds spēju novērtēt laiku, kad nekur nav jāskrien un brīvdienās beidzot ir laiks darīt neko. Taču palēnām jūtu, ka nogurstu un arvien sliktāk guļu. Esmu izteikts kinestētiķis - man vajag pieskarties cilvēkiem un viņus samīļot. Man vajag notikumus un ceļojumus. Teātrus un koncertus. Man vajag randiņus ar vīru. Un savus draugus.
Un vēl man ļoti žēl bērnu, īpaši KJ, kurš ir tajā vecumā, kad beidzot var mācīties un izbaudīt patstāvību. Klejot apkārt ar draugiem un meklēt piedzīvojumus. Bet tagad tas viss ir zoomā un ar maskām - pa gabaliņu. Kļūst arvien grūtāk viņu motivēt. Cik ilgi viens pats mācīsies, sportosi un dejosi pie ekrāna? Viņam treniņi un dejošanas lielākoties patīk visa tā ļembasta un draugu dēļ, kas nāk komplektā...
Pat iepirkšanās man vairs nepatīk. Atveru un aizveru interneta veikalus, jo kāda jēga?
Bet varbūt man vienkārši vajag pavasari. Tad lina kleitas atkal ar mani runās un saule atnesīs enerģiju.
|
Comments:
| From: | (Anonymous) |
|---|
| Date: | 28. Janvāris 2021 - 09:54 |
|---|
| | | (Link) |
|
Aizliegtais pavasaris. |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}