| Kasācijas sūdzība | 12. Feb 2017 @ 15:36 |
|---|
LR Augstākās Tiesas Civillietu departamentam
Brīvības bulvāris 36
Rīga LV - 1511
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
dzīv. Daugavpilī, pasta adrese: a.k. 32, Daugavpils, LV 5401,
e-pasts: aivars_666@inbox.lv
tālr. 65428660, 28229894,
iesniegums
Latgales apgabaltiesas Civillietu kolēģija tiesneses V.Sokolovas vadībā, piedaloties tiesnesēm V.Lohovai un A.Šilovai, savā 2017.gada 17.janvāra spriedumā noraidīja manu prasību pret SIA „DzKSU” un Daugavpils Domi par 2013.gada 31.oktobra dzīvokļu īpašnieku kopsapulces Teātra ielā 34 atzīšanu par spēkā neesošu, uzlikšanu par pienākumu Daugavpils pilsētas Domei man publiski atvainoties un izmaksāt man parādu par mājas vecākā pienākumu pildīšanu no 2013.gada 1.novembra līdz 2017.gada 1.janvārim (nevis 2015.gada 31.oktobrim, kā tas kļūdaini norādīts spriedumā).
Uzskatu, ka šis spriedums ir nelikumīgs un pilnībā atceļams šādu iemeslu dēļ.
„Dzīvokļu īpašuma likuma” 16.p.4.d. nav noteikts, KĀDĀ tieši tiesā ir jāvēršas, lai apstrīdētu dzīvokļa īpašnieku kopsapulces lēmumu. Tātad tā varētu būt arī Administratīvā tiesa, kurā es biju vērsies jau 2014.gada 6.janvārī (nevis martā, kā kļūdaini apgalvots tiesas lēmumā), tātad pat noteikto 3 mēnešu termiņu esmu ievērojis, kur nu vēl pagarināto 1 gada termiņu. Pēc tam, kad 9.06.2014. LR AT Administratīvo lietu departaments bija devis slēdzienu, ka šis jautājums ir Civillietu tiesas kompetencē, es vērsos tajā 2014.gada 20.jūnijā. Lai arī es tajā nebiju tieši norādījis (izcēlis) kā atbildētāju Daugavpils Domi, tomēr no iesnieguma konteksta, manuprāt, tas ir acīmredzami saprotams un norādīts tajos 4 prasības punktos, kas norādīti lūgumā tiesai. Turklāt, pēc tam, kad šī mana prasība netika pieņemta, es vērsos ar jaunu prasību 7.08.2014. Daugavpils tiesā, kurā jau skaidri biju norādījis atbildētāju un tā rekvizītus (visiem šiem dokumentiem vajadzētu būt lietas materiālos). Tātad jebkurā gadījumā nebija pagājis vēl viens gads kopš manis apstrīdētā protokola iesniegšanas SIA „DzKSU”.
Dažādu birokrātisku šķēršļu un formālu iebildumu rezultātā manas vairākkārt iesniegtās sūdzības netika pieņemtas teju 2 gadu garumā, un tikai tad, kad 24.02.2016. biju vērsies ar sūdzību pie LR AT priekšsēža un saņēmis uz to atbildi, ka Daugavpils tiesas tiesnešu, konkrēti, tiesneses I.Šteines, rīcība nav bijusi juridiski korekta (skat. tiesnešu disciplinārkolēģijas 20.05.2016. lēmumu lietā Nr.D-2/2016), mans iesniegums tiesai beidzot tika pieņemts. Ir augstākā mērā ciniski apgalvot, ka esmu cēlis prasību tiesā tikai 2016.gada 4.martā, labi zinot, ka tas ir noticis jau vairāk kā 2 gadus agrāk. Uzskatu, ka manā gadījumā noteikti bija jāpiemēro CPL 51.-53.p. un jāveic procesuālā termiņa pagarināšana, jo ir acīmredzams, ka lietas aizkavēšanās nav notikusi manas vainas dēļ. Šīs likuma normas netika piemērotas acīmredzot Latgales apgabaltiesas triju konkrēto tiesnešu personīgo antipātiju pret mani dēļ.
Tāpat jāatzīmē, ka tiesa atteicās uzaicināt kā liecinieces Dzintru Smilginu un Inu Cauni, manis apstrīdētā protokola noformētājas un iesniedzējas. Pirmās instances tiesai es to nelūdzu, jo uzskatīju, ka arī bez viņu līdzdalības ir acīmredzama iesniegtā protokola neatbilstība likuma normām. Tā kā tiesnese G.Kusiņa to nevēlējās saskatīt, es uzskatīju par nepieciešamu uzaicināt uz apelācijas instances tiesu abas minētās personas un uzdot tām jautājumus, kā notika sapulce un vai tās norise atbilda „Dzīvokļa īpašuma likumam”, bet šāda iespēja man netika dota. Uzskatu, ka tādejādi man netika nodrošinātas likumīgās tiesības, kas garantētas CPL 74.p.2.d.6.p. un minētas 105.p.2.d. Šāda tiesnešu rīcība būtībā liecina par nevēlēšanos iedziļināties lietas būtībā un panākt ātrāku atkārtotu lietas izskatīšanu, atstājot spēkā pirmās instances spriedumu. Es tāpat izteicu pretenzijas tiesnesēm par to, ka man netika atsūtīts pirmās instances tiesas sēdes protokols (ne drukātā formātā, ne audioierakstā), uz ko saņēmu atbildi, ka man pašam esot vajadzējis ierasties pēc tā.
„Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma” 5.p.4.d. ir teikts: „Lēmumus, kas attiecas uz obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanu kopīpašumā esošā dzīvojamā mājā — pārvaldīšanas uzdevuma uzdošanu, tā atsaukšanu, mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu līgumu slēgšanas noteikumiem, kā arī kārtību, kādā nosakāmi un maksājami obligātie izdevumi un atlīdzība par pārvaldīšanu, pieņem, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma noteikumus par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu, un tie ir saistoši ikvienam dzīvojamās mājas kopīpašniekam”. Tātad, ir, manuprāt, acīmredzams, ka mājas apsaimniekotājam ir jāseko, vai tam iesniegtie kopsapulču protokoli ir iesniegti, ievērojot „Dzīvokļa īpašuma likuma” normas, tostarp 16.p.4.d., it īpaši, ja vēl tam tiek piegādāts iesniegums, kurā ir norādīts uz notikušajiem likuma pārkāpumiem, kā tas ir bijis manā gadījumā. Savukārt, likuma „Par pašvaldībām” 5.p.1.d. nosaka, ka pašvaldības (šinī gadījumā Daugavpils Dome) atbild par tās izveidoto institūciju (šinī gadījumā SIA „DzKSU”) darbību; tātad, nedrīkst nereaģēt, ja tām norāda uz zemākstāvošo institūciju pieļautajām nelikumībām. Līdz ar to, uzskatu, ka pilnīgi loģiski un objektīvi esmu izvēlējies kā atbildētājus uzaicināt tiesā SIA „DzKSU” un Daugavpils Domi, un nav saprotama un juridiski pamatota abu iepriekšējo tiesu instanču nostāja, ka šīs juridiskās personas nevar būt atbildētājas, lai gan tieši to abu darbības rezultātā tika pieņemts lēmums par manu pretlikumīgu atbrīvošanu no mājas vecākā amata.
Tāpat uzskatu, ka CPL 1.p. noteiktās normas šinī gadījumā ir augstāk vērtējamas kā „Dzīvokļa īpašuma likumā” minētais nosacījums, ka prasību tiesā var sniegt tikai dzīvokļa īpašnieks. Manā uztverē, tā kā ir aizskartas manas civilās tiesības, es tās nevaru aizstāvēt citādi, kā vien lūdzot atcelt nelikumīgi pieņemto reāli nenotikušās iedzīvotāju kopsapulces juridiski nekorekti noformēto protokolu par manis atbrīvošanu no mājas vecākā amata. Diemžēl 1.instances tiesa man šādas tiesības nevēlējās dot, savukārt apelācijas instances lēmuma sprieduma Motīvu daļā šis aspekts netiek aplūkots vispār.
Uzskatu, ka apelācijas instances lēmuma atstāšana spēkā radītu bīstamu juridisku precedentu, kas liecinātu, ka mājas pārvaldniekiem ir tiesības nereaģēt uz acīmredzamiem ‘Dzīvokļa īpašuma likuma’ pārkāpumiem, ja tas konkrētā gadījumā saskan ar viņu interesēm, savukārt pašvaldībām dotu tiesības nekontrolēt to radīto un pakļautībā esošo instanču darbību un nereaģēt pat gadījumos, kad ir pieļauti rupji likumu pārkāpumi. Turklāt tiktu arī piesegta apzināta tiesnešu vēlme novilcināt lietas izskatīšanu, lai iestātos noilgums un varētu prasītājam atteikt, kā tas ir noticis manā gadījumā. Kā jau esmu norādījis savos iesniegumos citām tiesu instancēm, tas visdrīzāk ir saistīts ar personīgu nepatiku pret mani no tiesas, kurā par tiesnesi strādā Daugavpils mēra J.Lāčplēša māsa V.Lāčplēse. Arī Latgales apgabaltiesā es izjutu pret sevi vērstas personiskas antipātijas, kas izpaudās jau pašā sēdes izskatīšanas sākumā, kad tiesnese V.Sokolova nevēlējās atzīt manas autovadītāja tiesības par personību apliecinošu dokumentu, lai gan visās iepriekšējās tiesās, kurās es esmu piedalījies (ne tikai šajā civillietā), ar to uzrādīšanu pilnīgi pietika.
Pamatojoties uz visu iepriekš minēto,
l ū d z u :
1. Pilnībā atcelt Latgales apgabaltiesas 17.01.2017. spriedumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai zemākstāvošajai tiesai.
2. Atbrīvot mani no tiesas nodevas un tiesas izdevumu apmaksas sakarā ar manu trūcīgo materiālo stāvokli, ko apliecina lietā jau esošās izziņas.
Pielikumā: manas 20.06.2014. sūdzības Daugavpils tiesai kopija uz ___ lpp.,
manas 07.08.2014. sūdzības Daugavpils tiesai kopija uz ___ lpp.
12.02.2017. Aivars Gedroics |
| Maskaleņu spriedums | 12. Feb 2017 @ 15:04 |
|---|
LATVIJAS REPUBLIKA LATGALES APGABALTIESA
Atbrīvošanas aleja 95, Rēzekne, LV-4601 Tālrunis: 64625581, 64623695, fakss 64624033, e-pasts: latgale.apgabals@tiesas.lv
Rēzeknē
31.01.2017. Nr.C 12223516, CA-0017-17 Uz Nr.
Aivaram Gedroicam, aivars 666@inbox.lv
Daugavpils pilsētas domei, infoMdaugavpils.l v
Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Daugavpils dzīvokļu un
komunālās saimniecības uzņēmums", Liepājas iela 21, Daugavpils, LV-5417
Par sprieduma noraksta nosūtīšanu
Apgabaltiesa nosūta Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 17.janvāra sprieduma norakstu civillietā Aivara Gedroica prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Daugavpils dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums" un Daugavpils pilsētas domi par dzīvokļu kopīpašnieku lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu, pienākuma uzlikšanu un parāda piedziņu sakarā ar Aivara Gedroica apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas 2016.gada 4.augusta spriedumu.
V.Sokolova
Pielikumā: sprieduma noraksts ar atzīmi, ka spriedums nav stājies likumīgā spēkā, uz 3 (trīs) lapām.
Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese
Belasova 64605445
NORAKSTS
Lietas Nr. Cl2223516 Lietas arhīva Nr. CA-0017-17
SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā
Rēzekne 2017.gada 17.janvāri
Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese V.Sokolova tiesneses V.Lohova un A.Šilova ar sekretāri I.Belasovu,
piedaloties prasītājam Aivaram Gedroicam, atbildētājas sabiedribas ar ierobežotu atbildību "Daugavpils dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums" pārstāvei Nataļjai Rustkovai un atbildētājas Daugavpils pilsētas domes pārstāvei Ingai Limbēnai,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu Aivara Gedroica prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Daugavpils dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums" un Daugavpils pilsētas domi par dzīvokļu kopīpašnieku lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu, pienākuma uzlikšanu un parāda piedziņu sakarā ar Aivara Gedroica apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas 2016.gada 4.augusta spriedumu.
Aprakstošā daļa
[IJAivars Gedroics, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 17.panta 7.punktu, lūdza atzīt dzīvojamās mājas Teātra ielā 34, Daugavpilī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces 2013.gada 31.oktobra lēmumu par viņa atstādināšanu no mājas vecākā pienākumu pildīšanas par spēkā neesošu, uzlikt par pienākumu Daugavpils pašvaldībai izmaksāt viņam samaksu par mājas vecākā pienākumu pildīšanu un piedzīt to 2147,04 EUR apmērā par laika periodu no 2013.gada 1.novembra līdz 2015.gada 31.oktobrim no SIA "Daugavpils dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums", uzlikt par pienākumu Daugavpils pilsētas domei publiski atvainoties.
[1.lļPrasībā norādīja, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nenotika, tā iepriekš netika izsludināta, uz to netika uzaicināts prasītājs kā mājas vecākais un apsaimniekotājas pārstāvis, mājas iedzīvotāju paraksti vākti, staigājot pa dzīvokļiem. Balsošanas lapā ir saskatāmas vairākas pretlikumības: īpašnieku vietā citu personu paraksti, neatrunāti svītrojumi u.c, tāpēc vismaz desmit paraksti ir anulējami. Atbildētāji noraidīja prasītāja lūgumu anulēt minēto dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu. Prasītājs, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 53.pantu, lūdza pagarināt termiņu prasības iesniegšanai tiesā, norādot, ka savu tiesību aizstāvībai tiesā ir vērsies jau 2014.gada jūnijā, tomēr dažādu iemeslu dēļ prasība netika pieņemta.
[2]Ar Daugavpils tiesas 2016.gada 4.augusta spriedumu prasība pilnīgi noraidīta. No Aivara Gedroica valsts ienākumos piedzīta valsts nodeva 461,54 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,36 EUR.
[2.1] Tiesa, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturto daļu, atzina, ka prasītājs nav tiesīgs apstrīdēt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, jo viņš nav mājas Teātra ielā 34, Daugavpilī dzīvokļa īpašnieks.
[2.2] Tiesa konstatēja, ka termiņš prasības celšanai beidzies vēlākais 2014.gada 13.februārī, tāpēc atzina, ka prasītājs Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturtajā daļā noteikto termiņu prasības celšanai nokavējis. Tiesa atzina, ka nav pamata vērtēt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas kārtību un tiesiskumu, jo nokavējot termiņu, ir zaudētas arī prasījuma tiesības, kas ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai.
[2.3] Tiesa atzina, ka apstiīdot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, prasība ceļama pret dzīvokļu īpašnieku kopību, tātad- pret 39 dzīvokļu īpašniekiem, kas piedalījās balsošanā, tāpēc prasība nepamatoti celta pret SIA "Daugavpils dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums" un Daugavpils pilsētas domi.
[2.4] Tiesa atzina, ka SIA "Daugavpils dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums" pamatoti ar 2013.gada 1.novembri pārtrauca iekasēt un izmaksāt prasītājam atlīdzību par mājas vecākā pienākumu pildīšanu, jo 2011.gada 30.decembra līguma par apmaksas veikšanu mājas vecākajam 7.punktā noteikts, ka līgums ar prasītāju ir noslēgts uz mājas vecākā pienākumu pildīšanas laiku. Dzīvokļu īpašnieku kopībai pieņemot lēmumu par mājas vecākā pienākumu pildīšanas pārtraukšanu, zudis tiesisks pamats to iekasēt un izmaksāt.
[2.5] Tiesa atzina, ka nav konstatētas Daugavpils pilsētas domes prettiesiskas darbības sakarā ar 2013.gada 31.oktobra dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu un izpildi, un prasība uzlikt par pienākumu Daugavpils pilsētas domei publiski atvainoties prasītājam oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā "Latgales laiks" ir noraidāma.
[2.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43 .panta ceturto daļu lemjot par prasītāja atbrīvošanu no tiesas izdevumu samaksas, tiesa konstatēja, ka prasītājs nav iesniedzis mantisko stāvokli apliecinošus pierādījumus, kas ļautu secināt, ka viņš nevar samaksāt valsts nodevu. Tādēļ tiesa noraidīja lūgumu un piedzina valsts labā no prasītāja iepriekš nesamaksāto valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.
[3] Par šo spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza Aivars Gedroics, norādot, ka pārsūdz spriedumu pilnā apjomā un lūdz prasību pilnīgi apmierināt.
[3.1] Atsaucoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta ceturto daļu, prasītājs uzskata, ka SIA "Daugavpils dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums" bija pienākums reaģēt uz viņa iesniegumā norādītājiem pārkāpumiem dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanas kārtībā un balsošanas protokolā, un apturēt dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma darbību līdz pārbaudes rezultātiem. Savukārt saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", Daugavpils pilsētas domei ir pienākums vērtēt un kontrolēt tās pakļautībā esošās iestādes SIA "Daugavpils dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums" darbību, kas nav darīts.
[3.2] Uzskata, ka saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 17.panta 7.punktu dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokols uzskatāms par spēkā neesošu, jo pat gadījumā, ja sapulce būtu notikusi likumīgi, vismaz 10 paraksti ir anulējami kā likumam neatbilstoši.
[3.3] Uzskata, ka viņam ir tiesības celt prasību pret atbildētājiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pantu un Civilprocesa likuma 6.panta pirmo daļu, tā kā viņa tiesības ar nelikumīgu atbrīvošanu no mājas vecākā amata ir aizskartas.
[3.4] Prasība tiesā sākotnēji iesniegta tikai 2014.gada 20.jūnijā, jo prasītājs cerējis panākt protokola atcelšanu ārpustiesas ceļā, bet pēc tam prasība sniegta administratīvajā tiesā. Prasītājs uzskata, ka Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturtā daļa pieļauj pagarināt prasības iesniegšanas termiņu objektīvu iemeslu dēļ līdz vienam gadam, kas nav izdarīts.
[3.5] Prasītājs nepiekrīt tiesas secinājumam, ka prasība jāceļ pret 3 9 nobalsojušiem dzīvokļu īpašniekiem, jo daudzi dzīvokļu īpašnieki varēja nezināt, par ko parakstījušies, daudzu cilvēku vietā ir parakstījušās divas personas. Uzskata, ka pamatoti izvēlējās atbildētājas lietā, jo SIA "Daugavpils dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums" bija pienākums balsošanas protokolu izpētīt un nepieņemt, kamēr nelikumības nav novērstas, savukārt Daugavpils pilsētas domei bija jāreaģē uz tās pakļautībā esošās iestādes noziedzīgo bezdarbību.
[3.6] Prasītājs uzskata, ka ienākumu deklarācijas par 2013., 2014., 2015.gadu,
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņa, ka nav veiktas sociālās iemaksas, ir pietiekams pamats viņa atbrīvošanai no tiesas izdevumu samaksas, tāpēc lūdz atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas.
[4] Daugavpils pilsētas dome rakstveida paskaidrojumos norāda, ka apelācijas sūdzību neatzīst un uzskata par nepamatotu. Dome pilnīgi piekrīt pirmās instances spriedumam.
[5] Tiesas sēdē prasītājs uzturēja savu apelācijas sūdzību, prasību un lūdza to apmierināt pilnīgi. Atbildētāju pārstāvji prasību un apelācijas sūdzību neatzina un lūdza prasību noraidīt.
Motīvu daļa
[6] Ar dzīvojamās mājas Teātra ielā 34, Daugavpilī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces 2009.gada 8.oktobra lēmumu Aivars Gedroics ievēlēts par mājas vecāko. Ar dzīvokļu īpašnieku kopības 2011.gada 14.decembra lēmumu Aivaram Gedroicam noteikta ikmēneša samaksa par mājas vecākā darbu viena lata apmērā no katra mājas dzīvokļa. SIA "Daugavpils dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums", minētās mājas dzīvokļu īpašnieki un Aivars Gedroics 2011.gada 30.decembri noslēdza līgumu, ar kuru SIA "Daugavpils dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums" apņēmās iekļaut dzīvokļu īpašnieku un īrnieku rēķinos maksu par mājas vecākā pienākumu pildīšanu un dzīvokļu īpašnieki apņēmās to maksāt. Ar dzīvokļu īpašnieku kopsapulces 2013.gada 31.oktobra lēmumu Aivars Gedroics atbrīvots no mājas vecākā pienākumu pildīšanas, un cita persona nav ievēlēta par mājas vecāko. Kopš tā laika dzīvojamai mājai Teātra ielā 34, Daugavpilī nav mājas vecākā.
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas noteikumiem, ja apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākas instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt. Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā, izņemot daļu par tiesas izdevumu piedziņu, ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tāpēc, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas noteikumiem, tā pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma argumentācijai.
[8] No Aivara Gedroica 2013.gada 13.novembra iesnieguma SIA "Daugavpils dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums" (lietas 31.lapa) izriet, ka 2013.gada 13.novembri viņam bija zināms par dzīvokļu īpašnieku kopsapulces 2013.gada 31.oktobra lēmumu par viņa atbrīvošanu no mājas vecākā pienākumu pildīšanas. Līdz ar to ir pamatots pirmās instances tiesas secinājums, ka Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturtajā daļā noteiktais trīs mēnešu prasības celšanas termiņš skaitāms vēlākais no 2013.gada 13.novembra un tas beidzies 2014.gada 13.februāri. Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturtajā daļā arī noteikts, ka prasību par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu var celt ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas. Šis termiņš skaitāms no 2013.gada 31.oktobra, kad pieņemts lēmums, un šī termiņa pēdējā dienā bija 2014.gada 30.oktobris.
[8.1]Aivara Gedroica prasība celta tiesā 2016.gada 4.martā, tas ir, pēc Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturtajā daļā noteiktā termiņa lēmuma pārsūdzēšanai. Apstāklis, ka prasītājs ar sūdzībām un iesniegumiem par minētā lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu vērsās 2013.gada 13.novembrī SIA "Daugavpils dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums", 2013.gada 16.decembrī Daugavpils pilsētas domē, 2014.gada martā Administratīvajā rajona tiesā, nevar būt par pamatu, lai atzītu, ka ievērots termiņš dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pārsūdzēšanai. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturto daļu lēmumu var pārsūdzēt, ceļot prasību tiesā. Iesnieguma iesniegšana SIA "Daugavpils dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums", Daugavpils pilsētas domē un sūdzības iesniegšana Administratīvajā rajona tiesā nav uzskatāma par prasības iesniegšanu tiesā. Turklāt Daugavpils pilsētas domes 2014.gada 2.janvāra atbildes vēstulē uz prasītājas 2013.gada 16.decembra iesniegumu tika izskaidrots, ka dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi atzīstami par spēkā neesošiem, iesniedzot prasību tiesā atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturtajai daļai. Ar Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 24.marta lēmumu atteikts pieņemt Aivara Gedroica pieteikumu par dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma atcelšanu, jo lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā. Šis lēmums ar Augstākās tiesas administratīvo lietu departamenta 2014.gada 9.jūnija lēmumu atstāts negrozīts, bet Aivara Gedroica blakus sūdzība noraidīta.
[8.2] Prasībā un apelācijas sūdzībā norādīts, ka prasītājs vērsās ar prasību Daugavpils tiesā jau 2014.gada jūnijā. Tomēr Aivars Gedroics 2014.gada 20.jūnijā Daugavpils tiesā iesniedza sūdzību par dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu, kas ir pierādīts ar šīs sūdzības kopiju (lietas 41 .lapa). Šo sūdzību nav pamata uzskatīt par prasību, jo tajā nebija norādīti atbildētāji, un tā bija atdota iesniedzējam ar Daugavpils tiesas tiesneša 2014.gada 25.jūlija lēmumu. Tā kā šī sūdzība netika pieņemta, nav pamata uzskatīt šo sūdzību par prasību, kura iesniegta tiesā Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā. No Daugavpils tiesas tiesneses 2015.gada 1.jūnija lēmuma, ar kuru uzskatīta par neiesniegtu un Aivaram Gedroicam atdota prasība, ir redzams, ka Aivars Gedroics cēlis prasību tiesā pret SIA "Daugavpils dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums" un Daugavpils pilsētas domi 2015.gada 20.aprīlī, tas ir, pēc 2014.gada 30.oktobra, kas bija pēdējā dienā prasības celšanai tiesā.
[8.3] Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst par pamatotu pirmās instances tiesas secinājumu, ka prasība celta pēc lēmuma pārsūdzēšanas termiņa beigām, un tas ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai.
[8.4] Prasītāja lūgums un argumenti par lēmuma pārsūdzēšanas termiņa pagarināšanu uz Civilprocesa likuma 53.panta pamata ir noraidāmi, jo tas nav procesuālais termiņš, kura pagarināšanas un atjaunošanas kārtību regulē Civilprocesa likuma 53.pants. Termiņš viens gads no lēmuma pieņemšanas dienas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pārsūdzēšanai noteikts likumā, tas ir prekluzīvs termiņš, kuru nav iespējams atjaunot vai pagarināt.
[9]lr pamatots pirmās instances tiesas sprieduma secinājums, ka prasība par dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu ir ceļama pret dzīvokļu īpašniekiem, nevis mājas pārvaldnieci SIA "Daugavpils dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums" un Daugavpils pilsētas domi, un tas ir pamats prasības noraidīšanai. Apelācijas sūdzības iesniedzēja argumenti par SIA "Daugavpils dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums" un Daugavpils pilsētas domes pienākumu pārbaudīt dzīvokļu īpašnieku kopsapulces un tās lēmuma likumību, apturēt un anulēt lēmumu, un šajā sakarā atsauce uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta ceturto daļu, ir nepamatoti. Saskaņā ar minēto tiesību normu dzīvokļu īpašnieki lēmumus par obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību dzīvojamā mājā pieņem, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma noteikumus par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma normas, tostarp 5.panta ceturtā daļa, neuzliek mājas pārvaldniekam pienākumu un tiesības pārbaudīt dzīvokļu īpašnieku kopsapulces un tās lēmumu likumību, apturēt un anulēt dzīvokļu īpašnieku lēmumus. Daugavpils pilsētas domes paskaidrojumos par prasību (lietas 70.lapa) norādīts, ka SIA "Daugavpils dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums" uzdots pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai. Tātad SIA "Daugavpils dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums" pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo māju Teātra ielā 34, Daugavpilī saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50.panta septīto daļu. Taču arī likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" normas neparedz mājas pārvaldnieka pienākumus un tiesības pārbaudīt, apturēt un anulēt dzīvokļu īpašnieku lēmumus. Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturtajai daļai dzīvokļu
īpašnieku kopības lēmumu var atzīt par spēkā neesošu tika: tiesa.
[10]Pirmās instances tiesa pamatoti secinājusi, ka nav pamata vērtēt prasītāja argumentus un pierādījumus, kas attiecas uz lēmuma pieņemšanas procedūras tiesiskumu, jo prasība celta pēc lēmuma pārsūdzēšanas prekluzīvā termiņa beigām un pret personām, kuras nevar būt par atbildētājiem. Minētie apstākļi ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai.
[1 l]Civillietu tiesas kolēģija atzīst par pamatotu apelācijas sūdzību daļā par prasītāja atbrīvošanu no tiesas izdevumiem valsts ienākumos. Ir pamatots apelācijas sūdzības iesniedzēja arguments, ka likumā nav noteikts, ka tikai maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusa piešķiršana ir pamats atbrīvošanai no tiesas izdevumiem. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta ceturtās daļas noteikumiem tiesa pilnīgi vai daļēji atbrīvo personu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, ievērojot fiziskas personas mantisko stāvokli. To, ka prasītājam nav ienākumu, pierāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2016.gada 14.jūlija izziņa Nr.16/1400866, kurā norādīts, ka Aivars Gedroics no 2016.gada janvāra līdz 2016.gada jūlijam valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas nav veicis, un gada ienākumu deklarācija par 2015.gadu (lietas 35.-37.lapa), kur prasītājs ir norādījis, ka viņam nav bijis ienākumu. Pirmās instances tiesas spriedumā secinājumi par prasītāja mantisko stāvokli un viņa spējām samaksāt valsts nodevu ir pretrunā ar Daugavpils tiesas tiesneses 2016.gada 16.marta lēmumu par prasītāja atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas par blakus sūdzību (lietas 47.lapa). Šajā lēmumā tiesnese atzina, ka iepriekš minētie pierādījumi apliecina, ka Aivars Gedroics negūst ienākumus un nav spējīgs samaksāt valsts nodevu. Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājs sava mantiskā stāvokļa dēļ nav spējīgs samaksāt tiesas izdevumus, un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 43.panta ceturtās daļas noteikumiem, pilnīgi atbrīvo prasītāju no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432., 454., 189., 190. pantu, tiesa
nosprieda
noraidīt pilnīgi Aivara Gedroica prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Daugavpils.dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums" un Daugavpils pilsētas domi par dzīvokļu kopīpašnieku lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu, pienākuma uzlikšanu un parāda piedziņu.
Atbrīvot Aivaru Gedroicu, personas kods 081274-10215, no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no datuma, kuru tiesa paziņojusi pilna sprieduma sastādīšanai, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Latgales apgabaltiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 31.janvārī. Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese /personiskais paraksts/ V.Sokolova Tiesnese /personiskais paraksts/ V.Lohova
Tiesnese /personiskais paraksts/ A.Šilova
NORAKSTS PAREIZS Spriedums nav stājies likumīgā spēkā. Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese" • Rēzeknē 2017.gada 31 .janvāri /
V.Sokolova |
| Vēstule Stomahinam 29.1.2017. | 31. Jan 2017 @ 16:17 |
|---|
Привет, Борис!
Вот видишь, как получается, не было от Тебя писем, а сейчас пришли одна за другой. Твоё опечатано в Пермской области 18.01, в Даугавпилсе была уже 25.01. В принципе так и должно было бы быть, за неделю в 21-м веке из любой точки Земного шара можно послание доставить… если искусственно никто не тормозит и не лазит там внутри…
Да, признаться, не знаю, имела ли представление Новодворская о том, кто такой Гарда и НФЛ, но это пол беды, главное, что она, приехав сюда, не пропагандировала таких взглядов как у тебя, то бишь, что Латвии нужна деколонизация, а не какая-то другая, «правильная» программа интеграции маскалей, взамен той «неправильной», которая привела к этому языковому референдуму… И, чтобы до этого додуматься, не надо лично знать Стомахина, Гарду или Гедроица, надо просто иметь «царя в башке», ну и достаточно смелости, конечно, тоже… Вот, почему я не слишком её уважал при жизни…Да, она не первая и не последняя персона-политик, которая с годами утрачивает радикальность, прямо как вялых цветок свой запах… Дай Бог, чтобы Ты – её ученик – в этом плане по её стопам не шел бы… Ладно, что там человека тревожить, который теперь уже в другой единицы измерения времени…
Ну, не знаю, что тут ещё добавить мне про гомиков, разве то, что в Европе (даже в России) их теперь точно никто не травит (другое дело – страны Ислама, та же Чечня), я и другие их недруги всего лишь хотим, чтобы они сидели бы в своих норах смирно и не рекламировались бы, только и всего. По подобию курильщиков – травись сам, сколько угодно, но не заставляй меня нюхать эту гадость, не выходи на улицу с плакатом «Да здравствует табак!!!» и не агитирую меня к твоему «прайду» присоединиться. Я думаю, это не много потребовано и не чьи права человека не затрагивает… Да, и я тебе ведь писал уже – мы не гомоФОБЫ, это как раз те, которые или сами боятся стать гомиками или боятся их чем-то обидеть, нас правильно будет гомоХЕЙТАМИ звать!
Нет, ну Ты пойми меня правильно, я не утверждаю, что сейчас тюрьмы хороши потому, что условия там лучше, чем были в ГУЛАГах, я просто напоминаю, что даже там люди могли выжить, даст Бог и ты выживешь тут… А законы стали строже не только у вас, но и у нас, надо быть очень осторожным, например, рассуждая о Холокосте (скажешь, что погибло 5 миллионов, а не 6 – уже, значит, уменьшаешь значение этого события…и т.д.), могут осудить и за критику какого-нибудь отдельного гомика, правда, надо доказать, что ты таким образом причинил ему страдания, соответствующие не менее 10 000 «еврикам»…ну и т.д., и т.п. Впрочем, тебе может такие изменения в духе Евросоюза и нравятся, кто знает… Вообще, интересна логика у «либерастов», по крайней мере, у наших, свобода слова в их понятии касается всех, кроме тех, которые посмеют критиковать их самих и их ценности – вот тут они требуют «привинтить гайки». Почти как по Орвелу – только там были «равные среди равных», а тут «неравные»…
Про наркоманах – ну, знаешь, это как и алкоголь, как на кого действует; кто-то пьяный лезет целоваться и обниматься, а кто-то и за нож хватается… В любом случае «охмелевшие мечтатели» тоже опасны, а вдруг он так блаженно заснет за рулем? Но ладно, кайф то не вечен, он быстро проходит, и вот тогда наступают «ломки» - вот при них то человек точно опасен становится (раз ты кайф видел, то и ломки также должен был видеть). Чтобы снова заполучить кайф и прекратить ломки, любой наркоман готов на самое жуткое преступление пойти, лишь бы свои мучения прекратить, если надо, то и через трупы…уж это то тебе как взрослому человеку, думаю, должно быть 100% понятно…
Про магазины, я, конечно, не требую национализации и полного возврата к старому совковому порядку, но гос.магазины и гос.предприятия нужны 1) для конкуренции 2)для пополнения гос.бюджета. Хотя бы на примере той же Скандинавии видно, что уровень жизни людей выше в тех странах, где есть перемешка капитализма и социализма, а не полнейший либерализм. Кстати, не верится, что в Белоруссии совсем частных лавок нет, другое дело, что там нет больших частных супермаркетов… А сохранить верхнюю планку цен на некоторые продукты (хлеб, молоко…и т.п.) вовсе не плохая идея, это помогает выживать малоимущим, дешевле пусть продают и конкурируют, но дороже – граница на замке. Лукашенко во многом молодец, в том плане и как сохранитель смертной казни (ты же сам мечтаешь расправиться со своими врагами физически ), для уголовников она непременно нужна, другое дело для таких людей как ты – их надо просто выдворять со страны, на подобие Солженицина. Кстати, интересно, почему ВВП к ней не возвращается, теперь он с Западом всё равно в ссоре, а как его рейтинг поднялся бы в глазах общества при восстановлении «высшей меры», ой-ой-ой… И другие страны стали бы в хорошем смысле россиянам завидовать, как завидуют гражданам США…
Лукашенко мне не нравился в первую очередь как русофил, он ведь даже хотел ликвидировать Белорусь как страну и присоединить её к Раше… Но теперь он «иначе поет», высказывает солидарность с украинцами, и даже грозит, что в случае повторения у них «Донецкого сценария» будет бой не на шутку…Так что, видишь, люди меняются в разные стороны…
Да, что касается туалетной бумаги, её точно в СССР не было, но люди прекрасно и газетами обходились – как вот вы в тюрьмах, наверное, тоже…
Про того украинца, кто сошел на суде с ума, ничего не знал раньше, в принципе он, конечно, мог и симулировать, есть разные способы борьбы… Вспомни того же Гесса на Нюрнбергском трибунале, он никого не помнил, кроме фюрера своего… После приговора к нему память постепенно вернулась…
Да, Лена не может быть объективна по отношению к Радуеву, раз у них ТАКОЕ было… но я же не знал, и не мог даже додуматься, иначе бы не стал затрагивать в разговорах с ней эту тему… она могла бы мне это также тактично объяснить как вот Ты сейчас, и всё, тема была бы исчерпана…а так я писал, что думал…я вообще человек прямолинейный, если верить гороскопам, то все Стрельцы такие… и то же самое ожидаю также от других людей…
Да, я был приятно удивлен отношению Солженицина к «власовцам» и пр. фашистам, как он хорошо их понимал в юности… После возвращения в Рашу он стал другим, да… Кстати, вторую часть книги «200 лет вместе» я читал, переведенную на латышский язык, не сказал бы, что она яро антиеврейская, просто он, как и многие люди, видит мусор только за чужим забором, за своим не замечает, а то и иногда перебросить к соседу хочет…, такие есть мы, люди.
В любом случае уже одним «Архипелагом» он сотворил памятник нерукотворный, и Нобелевскую премия честно заслужил. А история дама капризная и противоречивая, те же украинцы мне пишут – с одной стороны вы молодцы, стрелки латышские, что Деникина, Врангеля и пр. империстов разгромили, но с другой – большевики тоже пришли вместе с вами. Бог знает, что для хохлов было бы хуже, но нам было однозначно ясно – кроме Ленина, не у кого свободы просить. И кстати ходили байки, что ведущие командармы ему пригрозили – смотри, плешивый, если ты надуешь нас, как недавно царь-батюшка, никому не завидна будет твоя участь… Тысячи литров вылитой нашей крови тебе так не пройдут, если слово не сдержишь…, он сдержал, хотя и сжатыми губами и кислым лицом… Кстати, есть такой фильм «Созвездие стрелков», переведенный и на русский язык, там твой соотечественник Эренбург выступает и очень хвалит наших стрелков – они, мол, за две недели отодвинули белых на то расстояние, на которое последние до того 6 месяцев постепенно тискали красных к Москве… «Каждый латыш заслуживает памятник из золота до небес!», так он прямо говорил, тот же человек, который в своё время призывал уничтожить всех немцев как народ. И именно за что хвалил – они, идя в бой, не считались с потерями, для них не было таких понятий «плен» или «отступление», они знали, что или погибнут все до единого, или победят… Впрочем, латышей в плен не брали (как и евреев потом немцы; после поимки сразу уничтожали), ну и наши отвечали «черносотенцам» тем же… Вот таким способам войны я учу теперь и наших братьев хохлов, примерно 10% со мной соглашаются, а остальные 90% в лучшем случае нах…посылают, а в худшем спешат стучать админам, ну а те с радостью меня банируют как тролля…
Про Гарду и его организацию не знаю, что много могу рассказать, я, кстати, не являюсь её членом, я состою в другой организации „LATVIETIS” («Латыш»), но в любом случае они не многочисленны - десятками, не сотнями измеряются… И, как Ты правильно замечаешь, отрицательная информация – тоже реклама, потому про нас принято решение лучше ничего не говорить и не писать, как будто мы все вымерли как динозавры.. Тот случай с генпроком было исключение, но поскольку дело не имело продолжения, все быстро умолкло. Но копию Твоего письма я перешлю Гарде (я часто так делаю), я надеюсь, что он сам ответит и всё расскажет при возможности…
Про ту КНИГУ я просил Виктора, и вот что он мне ответил:
22 января 2017 г., 17:27 пользователь aivars gedroics
<aivars_666@inbox.lv> написал:
> Поздпавляю с днем рождения! Ну так как с той книгой Борису, не поможешь?
>
Айварс, спасибо за поздравления.
А с книгой, уверен, не имеет смысла сейчас дергаться. Во-первых, до
освобождения Бориса еще много чего изменится. Во-вторых, не факт, что
ее стоит хранить у него дома. И, вообще, она запрещена в России,
поэтому все это излишний и очень высокий риск (((
Удачи нам во всех добрых делах!
Виктор Корб
Фонд гражданской самозащиты - http://goo.gl/lQJdEF
Написал обращение в «ФБ» группе Твоей поддержки, там реакция была ещё хуже, удивлен только, что меня как провокатора ещё повторно не забанили по доносу Павликов Морозовых… Однако, есть надежда, обратился в свою организацию, написал официальное прошение, сказали, что рассмотрят…Спешить то нам особо некуда, Ты не скоро вернешься, дай Бог Твоей мамочке тебя вообще дождаться…
Про такие блоки на Украине, как ты пишешь, ничего не слышал (видел), да и не особо меня там любят братья хохлы, сам уже в курсе дела…
У меня, кстати, сегодня именины (не путай с днем рождения, у нас это разные вещи). У вас в календаре тоже есть имена, но они регулярно повторяются, Иван там есть практически каждый 2-й день. А у нас не так – день имени только один раз в году, как и день рождения. Традиция его праздновать тоже есть не у всех народов, тем мы и отличаемся, скажем, от немцев и англичан (не только со знаками удлинения на гласных ). Ладно, на том тогда и закончу! Держись! Надеюсь, письмо это, как и предыдущее, ты рано или поздно всё равно получишь !!! П О К А !!!
29.01.2017 Aivars Gedroics |
| Vēstule Stomahinam 20.01.2017. | 22. Jan 2017 @ 18:56 |
|---|
Привет, Борис!
Сегодня, 20.01.17. получил твоё письмо, правда, думал, что оно придет немного позже. Ведь Виктор меня информировал, что у тебя недавно были гости, и после их посещения ты обычно мне пишешь, не так ли? Я был уверен, что обычным путем к Тебе моё письмо от 13.11.16 тоже не дойдёт… Видать, месяц попки её мариновали и под конец всё таки решили Тебе её выдать… Ладно, сейчас наверное у тебя оно в 2-х экземплярах есть и письмо от июля тоже есть… Там среди прочего я Тебе объяснил и особенности грамматики нашего языка, приятно, что ею так интересуешься…
Да, поздравляю Тебя с очередным провалом Твоего переселения, я об этом узнал даже раньше Виктора. Одно я не пойму – они там у вас все точно полнейшие ослы, или тайно может тебе подыгрывают? В любом случае я рад, что им так просто всё не удается, как задумали… Наверняка будут пробовать ещё, времени у них для того хватает… Особо не горюй, если и переведут, Ты в той колонии фактически живешь уже как в тюрьме. Кстати, мне довелось читать, что в «совковые» времена диссиденты иногда специально плохо вели себя в колониях, чтобы их перевели бы в тюрьмы, ибо там были хорошие библиотеки, где книги брать почитать…но там плохо было с работой и следовательно с деньгами…потому там они отдохнули от работы, снова стали вести себя хорошо и возвращались в колонии – деньги зарабатывать! Ты, я думаю, зек опытный и везде выживешь , только в очередной раз Тебя прошу – не пытай себя голодом !!! Лишнего веса теперь у Тебя уже нет, а на Твои страдания (как уже верно заметил в своё время Солженицын), всем наплевать – и тем, кто внутри с Тобой находятся, и тем, кто снаружи… Да, Ты не «пуссик», Ты намного радикальней таких «воюющих атеистов», потому фонд Сороса и остальные подобные организации за Тебя не заступятся, это ты должен понимать и иллюзии на счет них не пытать. Кстати, вроде «Мемориал» всё же согласился с отговорками Тебя засчитать в политзеки.
Ты бы постарался хоть 3-ю группу инвалидности достать, это будет лишним аргументом, почему Тебя нельзя пытать работой и переселением…
«Архипелаг» недавно полностью закончил, книга хорошая, вопреки слыханному, что автор там латышей сильно критикует, так оно не оказалось, критики там было мало и отчасти справедливой. Одно слегка удручает, что он там почти не пишет про НАСТОЯЩИХ антисоветчиков, которые осознанно боролись против режима хотя бы словами, ну как ты, вот, например… Мало таких наверное и было на самом деле. Их всех героев книги мне наиболее симпатичен Власов (не генерал, конечно, а его фамильный тезка) и Скрипникова, смелая, отважная женщина; ну ещё может эстонец Тенно, славный своими побегами. Советская критика обвиняла Солженицына в защиту бандеровцев и пр. фашистов, а я как раз таких искал в его книгах, но почти не нашел… В основном все простые, от политики далекие люди, по воле судьбы попавшие не в то время, не в то место… Да, по возвращению в Россию Солженицын испортился, неудивительно, что тебе не дал автограф…но это уже другой разговор, не буду на сей раз к нему переходить.
Ты, кстати, молодец, что не вступаешь в отношения с судом, но я ещё подумал – а зачем Ты туда идешь пешком, пусть они Тебя несут, раз Ты им там нужен… жаль, правда, что Ты сейчас стал таким легким, не то, что 5 лет назад. :)
В «Фейсбуке» есть группа единомышленников поддержи политзека Стомахина, там есть я и многие другие твои друзья – Корб, Зеличенко..и пр. Я кстати на данный момент лишен права писать что либо на «ФБ» (до конца месяца), ибо нехорошими словами обозвал презика Украины, и нашлись тимуровцы, которые доложили админам, ну а те всегда рады наказать тролля. Ох, и тупые братцы хохлы, всё они пишут – уничтожим внешних врагов, потом возьмемся за внутренних. В том то их беда, что не уничтожут, пока не возьмутся! НАОБОРОТ ВСЁ ДЕЛАТЬ КАК РАЗ НАДО !!! А когда это им 101-й раз начинаешь пояснять, обязательно кто-то настучит, что я «маскальский тролль».
Ещё что не радует – недавно кто-то написал про шизофрению партизанки Зои, так Саша Зеличенко начал эту подстилку диверсантов коммуняг защищать, мол, нехорошо поливать грязью героиню, погибшую мучительной смертью. Да, перед смертью она держалась героически, в том можно у неё поучиться (не то, что, скажем, Емеля Пугачев или декабристы), ну, а вообще незачем её хвалить, поджигательницу домов мирных жителей (ведь даже на фотках потом ретушировали надпись на табличке «Поджигатель домов»). Не могу также воспринять серьезно рассуждения Виктора Корба о том, что Путин мог бы подать в отставку, если ему за то гарантировать судебную неприкосновенность (а чего Сталину в своё время никто не додумался предложить такое? ). Нет, таким как он только один путь, тот, по которому шел, например, Чаушеску… (ой, я уже вижу, как из-за этих строк цензоры снова изымают моё письмо и несут отдавать «феесбешкам»..да пусть они подавятся!) Вот так, Борис, дружба мне дорога, конечно, но истина дороже, то же касается и отношений с Маглеванной, которые, увы, так и не наладились…
Про наши тюрьмы – да, они перестроены вроде, но нашим правозащитникам и такие не нравятся, надо, чтобы было всё как у Брейвика, к примеру… Собираются постепенно эти сносить и вместо них новые строить, по числу зданий на половину меньше, зато комфортных и надежных… Наша страна, как знаешь, очень богатая, нет тут не безработных, не нищих… а для таких благих целей ЕС тоже какой центик всегда подбросить нам готова. Так что добро пожаловать к нам лет через 10, активно призывай бомбить атомом всех подряд, и тебя тогда непременно посадят, но уже с комфортом!
Трампа сегодня «инагурируют», ну сейчас увидим, каким он выйдет. Да, «рашисты» пока очень рады, но я надеюсь, что не надолго… Уж Обама им точно не мешал, разве что на прощание устроил спектакль с 35-ю дипломатами…
Витолс мне увы тоже не отвечает, очень уж высокомерны эти иноземные богачи, будут они тут с каждым сопляком беседовать… Его книгу про Россию я на русском изданную не видел ещё, а вот КНИЖКА Адика есть в продаже в инете, так что в принципе можно было бы купить и тебе доставить, однако у меня «финансы поют романсы», быть может Виктор Корб поможет, написал уже ему. Сейчас, когда есть и-нет, все дела довольно таки быстро решить можно.
Мне увы апелляционный суд тоже отказал, вела заседание такая сраная маскалька, с трудом выговаривала слова на собачьем языке, сразу видно было, что я ей не нравлюсь (а вот тот судья, который дело против радио рассматривал – как раз таки наоборот). Сейчас остается только кассацию подавать, а потом уже в Евросуд по правам человека. Наихудшее, что в случае проигрыша закон требует оплачивать судебные издержки, хорошо хоть, что я гол как сокол, и у меня нечего взять в залог – не дома нет, не машины…
Да, Борис, со многими твоими взглядами я не согласен, либерастия-педерастия никогда мне не были по душе и не будут, но тем не менее я Тебя ОЧЕНЬ УВАЖАЮ за Твой твердый дух и непоколебимость. Вот именно такие должны быть все борцы за Идеалы, ни о чем никогда не сожалеть и не просить прощения у врагов народа. В Хрущевские времена 25-ников освобождали после 8-10 лет отсидки, если они согласились написать прошение о помиловании… 99% их так и сделали, но 1% всё же нет, вот это и был ЗОЛОТОЙ ФОНД ВСЕХ НАЦИЙ. Из наших был такой Карлис Чикка (не единственный!!!), который отказался писать, ему сказали, мы понимаем, ты нашу мову ещё не освоил как надо, вот тебе красный бант, обвяжи вокруг левой руки, походи так 2 недели, этим ты докажешь, что исправился и поедешь домой. Так он ответил, пусть этот бант лучше начальнику тюрьмы вокруг залупы обвяжут…и просидел все 25 «от звонка до звонка». Я не сомневаюсь, что и ты поступил бы точно так же. Держись! Спишемся ещё! Только сознательно себя не губи, ты ведь в Бога не веришь, потому за страдания свои всё равно в рай не попадешь как шахиды. Да здравствует наша борьба и победа !!!
20.01.2017. Aivars Gedroics |
| Kiršteina metode | 18. Jan 2017 @ 18:33 |
|---|
VAI MUMS DERĒS KIRŠTEINA METODE ???
Kā jau tas manu publikāciju lasītājiem ir labi zināms, A.Kiršteinu es par patriotu neuzskatu un viņa politisko darbību augstu nevērtēju, pietiekami bieži esmu viņu arī publiski kritizējis (skat., piemēram, http://klab.lv/users/aivars_666/4599.html). Laika gaitā esmu vērīgi sekojis šī kunga aktivitātēm, un diemžēl man nācās pārliecināties, ka mans sākotnējais iespaids par šo darboni ir bijis pamatots un nav nepieciešams to grozīt kaut vai daļēji. Izlasot viņa sniegto interviju laikrakstam „DDD” 2017.gada 13.janvāra numurā, atkal kārtējo reizi secinu, ka nekas nav mainījies ne viņa uzskatos, ne manā vērtējumā par tiem.
Jau intervijas pirmajā atkāpē viņš izsakās, ka prezīša Vetrovika ideja par mazo okupantēnu piespiedu pasludināšanu par LR pilsoņiem, arī tad, ja neviens no viņu vecākiem to negrib, tikai tāpēc neesot atbalstāma, ka mums pastāv bilingvālā izglītības sistēma. Ja okupantu atvases ietu ar latviešiem kopā vienās skolās, tad tās izaugtu par pūkainiem jēriņiem, Dieva eņģelīšiem, ne 9.maijā vairs ietu pie „Pārdaugavas monstra” ārdīties, ne prasītu krievu valodai oficiālu statusu… Par šo tēmu jau tik daudz ir diskutēts un norādīts uz šāda uzskata aplamību, ka nez vai vērts atkal turpināt to darīt… Varu vienīgi atgādināt, ka pat Staļina totalitārās diktatūras apstākļos, tīri krieviskā vidē skolojoties, vairums represēto latviešu atvašu neizauga par padomju varas atbalstītājiem un apjūsmotājiem (un paldies Dievam, protams, ka tā)!. Viņu ģimenes ielika šiem smadzenes vietā, nevajadzēja ne TV, ne radio, ne internetu, kā savukārt pašmāju okupantiem ir līdz kaklam un vēl vairāk, kā viņi paši mēdz izteikties… Un, ka latviešvalodīga skola šos pārtaisīs – kāds naivums tādā vecumā, ja Kiršteins tiešām nopietni domā tā, kā ir izteicies intervijā?!
Kiršteins kritizē prezidentu Vējoni (Vetroviku), bet ne ar pušplēstu vārdu neieminas, ka viņa pārstāvētā NA varētu pieprasīt šī radījuma demisiju vai vismaz sarīkot protesta piketu pie viņa pils apartamentiem. Kur nu, tas taču apdraudētu koalīcijas stabilitāti, un NA riskētu pazaudēt siltās vietiņas valdībā. Kiršteins Vetroviku uztver kā salu un sniegu ziemā – nepatīkami ir, bet, ko tu padarīsi, jāpacieš vien ir, ar laiku varbūt pāries.
Kiršteins cer, ka likums par skolotāju lojalitāti atrisinās problēmu ar pret Latviju un Latviešiem naidīgiem pedagogiem. Neko tas nelīdzēs! Katram skaidrs, ka pārbaudes stundās šie učuki runās visu „tā, kā vajag”, bet savu īsto seju parādīs tad, kad paliks pret skolēniem aci pret aci. Un negaidiet, ka apmācāmie nofilmēs šīs naidīgās aktivitātes un izdos savējo specdienestiem, drīzāk tad pūcei aste uzziedēs. Kur tiešām šis likums noderēs – represēt latviešu skolotājus, kad tie nicīgi izteiksies, piemēram, par praida dalībniekiem…
Vēl šis darbonis apgalvo, ka latviešu skaits Latvijā pēdējos 20 gados esot pieaudzis par 10-12%. Vajagot tikai nodrošināt latvisku vidi, un tad jau viss būšot kārtībā. Jājautā, vai tad cilvēks ar tādu politiskā darba pieredzi, tik daudzas ārzemes apbraukājis, tik daudzos starptautiskos forumos piedalījies, nesaprot, ka ar 60-62% pamatnācijas iedzīvotāju (Latvijas lielākajās pilsētās šis skaitlis ir vēl mazāks) ir krietni par maz, lai šādu vidi te nodrošinātu? Pats minimālākais daudzums, lai tāda rastos, ir 75% pamattautas, un arī tad vēlams būtu, lai atlikušie 25% nebūtu vienota masa, bet dalītos vairākās kopienās, katra no kurām nepārsniegtu daudzumā 10%. Mums tas, protams, ka tā nav. Un nelīdzēs te nekāda satelīttelevīziju un reģionālo radio ierobežošana, ko kā panaceju piesauc Kiršteins. Pirmkārt, visus nekad neizkontrolēsi, otrkārt, sāksies milzīga brēka par „cilvēktiesību ievērošanu”, kas savukārt izsauks nevēlamu reakciju mums tik mīļās Eiropas struktūrās, treškārt, pastāv taču tāda lieta kā internets, kas nu jau ir teju katrā Latvijas iedzīvotāja mājā. Pat visvarenā PSRS savulaik nespēja pilnībā slāpēt Brīvo Eiropu un Amerikas balsi, vai tiešām Kiršteins nopietni cer bloķēt Krievijas propagandas ruporus un to pašmāju satelītus Latvijā? Nē, nekas nelīdzēs, kamēr te būs masa, kam šī propaganda ir tīkama, tā atradīs iespēju, kā pie tās tikt.
Būtībā Kiršteins pasaka skaidri un gaiši, ka integrācija (tās pareizā, viņa paša izvēlētā veidā) esot vienīgais nacionālo problēmu risinājums, visi citi novedīšot pie karadarbības. Te nu es ieteiktu šim kungam izlasīt „Viedas” izdoto grāmatu „Par Latvijas dekolonizāciju”, kurā es jau 2002.gadā paudu savu viedokli, kā var mierīgā ceļā, bez vardarbības panākt Latvijas dekolonizāciju, lai iepazīstas, ja līdz šim to vēl nav izdarījis. Īsumā varu vēlreiz atkārtot sava darba saturu, ko var formulēt vienā teikumā – kad okupantam Latvijā būs pietiekami slikti, viņš pats no šejienes aizvāksies, neprasot nekādas kompensācijas un ceļa naudas. Ceru, ka Kiršteins nesāks atkārtot sen jau dzirdēto leģendu par to, ka bez okupantu darbaspēka Latvijas ekonomika sabruktu…
Visbeidzot, runājot par bēdīgi slavenā sorosieša Artura Kuča apstiprināšanu par Satversmes tienesi, jāatgādina, ka pēc tam, kad Kiršteina kolēģi G.Bērziņš un I.Mūrniece, pretēji viņa aicinājumam, nobalsoja PAR Kuča kandidatūru, viņš turpina atrasties ar viņiem vienā partijā, it kā nekas nebūtu noticis. Un var jau būt, ka tik tiešām pašam Kiršteinam šis fakts ir gana nenozīmīgs, iespējams, ka šobrīd, kad rakstu šis rindas, viņš par to jau ir aizmirsis un draudzīgi malko aliņu kopā ar augstāk minētajām personām. Ne velti klīst baumas (manuprāt, gana ticamas), ka deputāti Tabūns un Dobelis Saeimas kafejnīcā sēžu starplaikos esot draudzīgi sadzēruši kopā ar Plineru un Cileviču, un pēc tam „ar jauniem spēkiem” metušies apriet viens otru no tribīnes. Kāpēc lai analogi nerīkotos arī tas pats A.Kiršteins?
Kopumā jāsecina sen jau zināmais fakts – nav mūsu Saeimā NEVIENA Īsta Patriota, patiesa savas tautas aizstāvja, arī tā dēvētās „Nacionālās apvienības” deputātu vidū nav. Šīs rindas es nerakstu, lai ar baudu atkal iekostu kādam, kā viens otrs varbūt domā, nē, es to daru ar dziļām skumjām. Kāds prieks man būtu konstatēt, ka tie paši R.Dzintars, A.Kiršteins, J.Dombrava, E.Šņore ir mainījušies uz labo pusi un kļuvuši par tiešām Nelokāmiem savas tautas interešu aizstāvjiem, ne vairs gļēviem ierāvējiem un pašlabuma meklētājiem, kādi viņi ir patlaban. Diemžēl to es apgalvot nevaru, tie būtu klaji, lai arī skaisti, meli, un tos paust neļauj mana sirdsapziņa. Labāk tad es rakstu rūgtu un nepatīkamu patiesību. Kāds cits Patriots nesen izteicās, ka kritizējot NA biedrus, cerībā, ka tie ar laiku varētu mainīties. Es gan šādas ilūzijas neloloju par viņiem (arī agrāk neesmu lolojis); uz ko citu gan es ceru – ka varētu beidzot rasties Patiesi Nacionāla partija, kas nonāktu Saeimā šo nožēlojamo plānā galdiņa urbēju un mutesbajāru vietā. Par to tad arī aicinu visus sākt beidzot cīnīties!!!
NACIONĀLĀS INTERESES AUGSTĀK PAR VISU !!! CĪŅAI SVEIKS !!!
18.01.2017. Aivars Gedroics |
| » Par mūsu cīņu |
|---|
PAR MUMS UN MŪSU CĪŅU
Laikam ritot, mainoties gadam pēc gada, nereti nākas aizdomāties pašiem un arī uzklausīt līdzcilvēku ziņkāros jautājumus – nu jūs, radikāļi, tā cītīgi cīnāties jau labu laiku, bet vai esat ko reāli sasnieguši, kāds no jūsu mērķiem ir piepildījies un realizējies dzīvē? Un nākas vien atzīt, ka labākajā gadījumā līdz šim esam varējuši vien piebremzēt latviešu tautas iznīcināšanas procesu, taču to apturēt un mainīt valsts politiku pretējā virzienā neesam gan spējuši. Uz nākamo loģisko jautājumu – kāpēc – var būt daudz un dažādu atbilžu, gan pieminot mūsu cilvēkresursu, gan finanšu līdzekļu trūkumu, gan tautas vairuma nožēlojamo mietpilsonizēšanos un kosmopolitizēšanos, kas notiek vispirms jau Sorosa bandas pakļautībā esošo saziņas līdzekļu ietekmē (bet tādi mūsdienās ir praktiski visi, gan prese, gan radio, gan TV). Par to ir jau gana daudz rakstīts un runāts. Ir tomēr vēl kāds cits aspekts, kuram esam pievērsušies mazāk, bet kurš ir pietiekami nozīmīgs, lai to ik pa laikam mēs atsauktu atmiņā un izdarītu no tā secinājumus, proti, radikālisma un cīņas spara trūkums mūsu, Patriotu, darbībā. Ar to es, protams, nedomāju, ka mums būtu jāsāk lietot kādas vardarbīgas, pretlikumīgas metodes vai tīšuprāt jāmēģina izsaukt uz sevi valsts drošības iestāžu dusmas. Nē, jādarbojas pastāvošo likumu ietvaros, pagaidām tie vēl kādu vārda brīvības minimumu mums garantē, un, esot brīvībā, mēs varam būt vairāk noderīgi savai tautai, kā atrodoties aiz restēm, šādu vispārzināmu pamatpatiesību es neapšaubu. Ir runa par ko citu – arī Patrioti nereti mēdz slimot ar t.s. politkorektuma slimību, proti, viņi sāk vadīties pēc principa: aizliegts jau tas nav, bet neglīti tas izskatās (izklausās), labāk tā nerakstīsim (neteiksim). Te neviļus nāk prātā sen zināmā anekdote par vistu, kas, bēgdama no gaiļa, domā pie sevis: „Bet varbūt es skrienu pārāk ātri?”. Tā arī mēs, stājoties pretī savas tautas ienaidniekiem, šad un tad noraustāmies un sākam šaubīties, vai mēs precīzi esam citējuši kāda mūsu tautas nelabvēļa (viltusdrauga) teikto, vai neesam no tā kaut ko izmetuši vai pielikuši klāt, vai epiteti, ko mēs šim gribam veltīt, būs pietiekami politkorekti, vai viņš neapvainosies, vai nemēģinās mūs iesūdzēt tiesā… utt., utjp.
Protams, vienmēr esmu uzsvēris nepieciešamību ievērot Krimināllikuma un arī Administratīvā Kodeksa normas, bet, kas attiecas uz iespējamo civilprāvu, tad tajā var iedzīvoties, arī nejauši nošķaudoties līdzcilvēka virzienā, kurš teorētiski ir pilnīgi tiesīgs mēģināt piedzīt no jums izdevumus vīrusu infekcijas ārstēšanai, kurā viņš ir iedzīvojies jūsu šķaudiena rezultātā. Šo līdzību es minu tādā sakarā, ka neviens politiski aktīvs cilvēks nevar būt pasargāts no tā, ka kāds uz viņu apvainosies un mēģinās piedzīt no viņa gandarījumu civiltiesiskā kārtā. Lai no tā izvairītos, viņam ir tikai viens ceļš – vispār nekad ne par vienu neko nerakstīt un publiski nerunāt, bet, ja tomēr to darīt, tad tikai pozitīvā nozīmē. Te nu atkal nāk prātā cita zināma paruna – ja baidies no vilkiem, mežā neej! Mēs, Patrioti, gan ar savu darbību esam pierādījuši, ka no vilkiem (mūsu tautas ienaidniekiem) mēs nebaidāmies, nu tādā gadījumā mums nav arī jāsaudzē viņi cīņas procesā, kurš jau pēc idejas nevar būt viegls un gluds. Jādomā nevis, vai mēs viņus neesam par daudz aizskāruši, bet gan pilnīgi pretējo – vai neesam pret viņiem bijuši nepamatoti toleranti un saudzīgi? Es pats jau pirms vairākiem gadiem esmu saņēmis labi domātus aizrādījumus, sak, pareizi, jau tu, Aivar, raksti un runā, bet vai nevarētu drusku saudzīgāk, pieklājīgāk, viņi ir gan rupji, bet mēs taču tādi nedrīkstam būt… Uz to es atbildu parasti šādi: nelieši saprot tikai tādu valodu, kādā runā vai raksta viņi paši. Un, ja mēs gribam, lai viņi mūs respektētu, mēs tiešām nedrīkstam būt tādi kā viņi, nē, mums pret viņiem jāvēršas vismaz ar 10, ja ne 100 reizes lielāku niknumu, tikai tad mēs varam cerēt uz mums labvēlīgiem rezultātiem. Savulaik, kad smirdīgais pidars K.Streips divas LNF darbinieces Līgas publiski nosauca par kazām, es viņām ieteicu netiesāties ar „tūpļa operatoru” šā iemesla dēļ (kā zinādams, ka var iznākt gala rezultātā zaudēt), bet par atbildi nozākāt viņu pašu tādiem vārdiem, salīdzinot ar kuriem kaza tik tiešām liktos kā jauks, nevainīgs komplimentiņš (šādi pidars un viņa aizstāvji skaidroja tiesā šī epiteta nozīmi). Mums jāatceras un jāievēro princips – viss, kas nav aizliegts, ir atļauts. Tas attiecas, piemēram, uz simbolu „svastika”, uz tādiem politnekorektiem vārdiem kā žīds, nēģeris… utt. Par drosmīgu nevar saukt rīcību, ja mēs kādu ministru, kurš pats publiski atzinies savā „netradicionālajā orientācijā”, izvairāmies saukt par pidaru… Par drosmīgu nevar saukt cilvēku, kurš ievieto kādu savu izteikumu, piemēram, tviterī, bet, saņēmis no lasītājiem vairumā negatīvas atsauksmes, šo savu tvītu nekavējoties izdzēš, nereti vēl papildinādams to ar gļēvu atvainošanos (ar šādu rīcību ir bēdīgi slavens, piemēram, TM parlamentārais sekretārs, viltusnacionālis J.Iesalnieks (tautā saukts Sūkalnieks)… Pirms pāris gadiem kāds neapšaubāmi patriotisks kungs ievietoja savā portāla draugiem.lv profilā fragmentus no PSRS žīdu katķisma, bet, kad viņu par to izsauca uz „čeku” un piedraudēja ar krimināllietu, viņš pateica, ka ierakstījis to nepārdomāti un dusmās, un izdzēsa šo ierakstu no sava profila. Tas gan viņu no krimināllietas ierosināšanas nebūt neglāba, taču radīja kutelīgu situāciju viņa aizstāvības procesā – ja jau šajā ierakstā, pēc viņa domām, nebija nekā pretlikumīga, tai skaitā, aicinājuma uz nāciju (rasu) naidu, tad kāpēc gan tas bija jādzēš? Gribot negribot izveidojās juridisks paradokss…
Es jūtos morāli un juridiski tiesīgs aizrādīt šādās situācijās, jo, kad, nekaunīgā pederasta A.Krauzes sakūdīts, mūsu ģenproks Kalnmeijers radio tiešraidē izteicās, ka mani, Aivaru Gedroicu, visdrīzāk būs jāsauc pie kriminālatbildības par maniem ierakstiem tviterī, es, gluži pretēji, NEVIENU no tiem neizdzēsu, jo tieši tas taču liecinātu par manas nostājas juridisko vājumu un zināmā mērā pat par netiešu savas vainas atzīšanu. Un gala rezultātā nekāda lieta pret mani tā arī netika ierosināta… Vēl pirms jau krietni senāka laika bija gadījums, kad kāds pārcentīgs DP (čekas) darbinieks A.Višņevskis (neesmu laikam vienīgais, kam tūlīt rodas asociācijas ar bēdīgi slaveno A.Višinski) izsauca mani uz pratināšanu Rīgā, Kr.Barona ielā 99, par maniem izteikumiem jau pasen likvidētajā interneta portālā latvians.lv. Es drosmīgi atzinu konkrēto ierakstu piederību man un paziņoju, ka neko pretlikumīgu tajos nesaskatu un esmu gatavs vajadzības gadījumā stāties to dēļ tiesas priekšā. (Sīkāk par šo gadījumu esmu aprakstījis http://klab.lv/~aivars_666/5942.html) Ne uz kādu tiesu neviens mani nesauca, pēc pāris nedēļām saņēmu no DP paziņojumu, ka kriminālprocess attiecībā pret mani ir izbeigts (juridiski nekorekts dokuments, jo pratināts tiku kā liecinieks, nevis persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess). Savukārt, kāds cits puisis Kārlis Dumbris, pratināts šinī pat sakarā (tiesneses Diānas Dumbres dēls), uzreiz nomīza un atzina savu vainu, gala rezultātā būdams priecīgs, ka tika cauri ar prokurora priekšstatu par sodu, samaksādams tiem laikiem gana iespaidīgu naudas sodu. Kāpēc to visu stāstu un atgādinu? Tikai ar vienu mērķi – lai lasītāji saprastu, ka panākt kaut ko var vienīgi drosmīgi cīnoties un neatkāpjoties no saviem vārdiem un uzskatiem! Gļēvuļus neviens ne tikai neciena, par viņiem ņirgājas un mēģina viņus nogrūst vēl daudz zemāk, nekā viņi paši ir sevi nostādījuši. Naivi cerēt uzlabot savu stāvokli ar vainas (neesošas) atzīšanu un grēku nožēlu, šāda rīcība tikai atraisa rokas tiem, kas pret mums vēršas, un iedrošina viņiem darboties drošāk un nekaunīgāk. Un pretēji – stingra, nelokāma nostāja no mūsu puses, atteikšanās atkāpties no savas pozīcijas viņus biedē un atbruņo.
Tautieši, nestrebiet karstu, 100 reizes padomājiet, pirms kaut ko publiski sakāt vai rakstāt, bet, ja nu esat to izdarījuši, nekad un ne pie kādiem nosacījumiem vairs neatkāpieties no sava paustā viedokļa. Tikai tad jūs varat cerēt, ka tauta jums sekos, ka draugi jūs apbrīnos, ka ienaidnieki no jums bīsies un atkāpsies! Un vēl – kaut nedaudz jābūt gataviem arī riskēt! Atcerēsimies arī daudzu sportistu lietoto izteicienu – kas neriskē, tas uz pjedestāla nestāv un šampanieti tur nemalko!
„Mēs maza tauta, mēs būsim liela tik, cik liela būs mūsu GRIBA (izcēlums mans – A.G.)”, savulaik ir teicis Rainis, un man atliek viņam vien pievienoties. Lai mums pietiek gribas jaunajā, 2017.gadā cīnīties par saviem ideāliem un nebaidīties !!!
BEZ CĪŅAS NAV UN NEKAD NEBŪS UZVARAS !!! CĪŅAI SVEIKS !!!
08.01.2017. Aivars Gedroics
8. Jan 2017 @ 16:51
|
| » Visi uz tiesu 3.01.2017. !!! |
|---|
MANA CĪŅA AR DIRSPLĒŠA BANDU
Kopš 2013.gada vasaras Daugavpils mēra amatā atrodas Jānis Lāčplēsis. Lai lasītājus nemulsina šī kunga (biedra) latviskais vārds un uzvārds, patiesībā viņš ir nožēlojamāks okupantu pēcpušu laizītājs par dažu labu krievvalodīgo, un nav cienīgs valkāt Lāčplēša uzvārdu. Nevēloties zaimot mūsu tautas gara svētumus, es viņu (izņemot oficiālus dokumentus) dēvēju par Dirsplēsi, jo uzskatu - ja viņš vispār ir spējīgs kaut ko pārplēst, tad tikai pēcpusi kādam pidaram, un aicinu tāpat rīkoties arī citus sakarīgi domājošus ļaudis.
Nebūs lieki atgādināt, ar kādiem lozungiem un kādu kolēģu sastāvu šis tips balotējās 2013.gada pašvaldību vēlēšanās. Dirsplēša komanda startēja zem t.s. „Latgales partijas” karoga, kas faktiski bija Jenotības filiāle. Atklāti atbalstīt Dombrovski &Co viņiem nebija politiski izdevīgi, jo, atšķirībā no pārējās Latvijas, Latgales pusē Valdi par glābēju no krīzes neuzskata un īpašu sajūsmu viņam neizrāda. Tāpēc tika radīta „Latgales partija”, lai tos pašus Jenotu lozungus, atšķaidītus ar lielkrievu šovinisma mērci, mēģinātu iebarot vēlētājiem kā kaut ko atšķirīgu. Cita starpā tika solīts (lai arī oficiālajā programmā tas ierakstīts netika) likvidēt Daugavpilī Valsts valodas inspekciju (!!!). Saprotams, šis jautājums nav pašvaldības vadītāja kompetencē, un Dirsplēsis visdrīzāk to netaisījās arī reāli dzīvē īstenot, tomēr dažu labu mazizglītotu, toties šovinistiski noskaņotu vēlētāju balsis tā sev varēja dabūt gan. Jāatzīmē, ka „Latgales partijas” sarakstā figurēja kāds žīds Boriss Ivanovs, kurš pasniedza sevi par baltkrievu un pat vadīja „Baltkrievu kultūras centru”. Šis tips savulaik bija VDK štata darbinieks, tāpēc viņam nebija tiesības pat iegūt LR pilsonību, kur nu vēl vēlēšanās kandidēt. Neskatoties uz augstāk minēto faktu, CVK šā kunga vārdu no deputātu kandidātiem nedzēsa (lūk, ko nozīmē būt „pareizajā” partijā!). Kad vēlāk, jau pēc vēlēšanu rezultātu pasludināšanas, dažu Domē neiekļuvušo deputātu kandidātu protesta rezultātā tomēr tika uzsākta pārbaude par šī tipa gan kandidēšanas, gan pilsonības iegūšanas likumību, viņš veicīgi „satina makšķeri” un aizlidoja uz ASV, kur dzīvo viņa radinieki un patlaban arī viņš pats… Interesanti atzīmēt, kā šo faktu komentēja pats Dirsplēsis. Tā vietā, lai vismaz atvainotos par apzinātu, rupju vēlēšanu likuma pārkāpšanu, ievietojot sarakstā neatbilstošu personu, mērs atļāvās nolamāt opozīciju, kas „politiskās skaudības” dēļ esot atstājusi Daugavpils Domi bez lieliska deputāta, kurš tik daudz būtu izdarījis tautas labā, ja viņam ļāvuši strādāt. Saprotams, arī pašvaldību lietu valsts ministram nebija ko teikt šinī sakarā, savējos taču kritizēt nedrīkst.
Vēl sarakstā bija un tika arī ievēlēts kāds Vladislavs Bojaruns, nekaunīgs šovinists, baumo, ka arī varētu būt saistīts ar VDK, lai gan tiešu pierādījumu tam šobrīd nav. No neoficiālas, bet drošas informācijas man ir zināms, ka šis kungs regulāri ārstējas psihenē (tāpat kā, starp citu, arī pats Dirsplēsis); pirms gada personīgi bija rakstījis Merkelei, lūdzot atsūtīt uz Latviju un konkrēti Daugavpili (http://www.nasha.lv/V-DAUGAVPILSE/1/2344/Deputat-Boyarun-poprosil-Angelu-Merkel-prislat-v-Latviyu-100-tysyach-bezh) 100 000 (!!!) sīriešu bēgļu. Cita starpā atzīst, ka ar līdzīgu lūgumu esot vērsies arī pie Obamas. Ar šādu idiotisku rīcību viņš izsauca nepatiku pat pilsētas krievvalodīgo iedzīvotāju starpā. Šobrīd ir uzsākts administratīvs process par deputāta mandāta anulēšanu minētajam tipam, ņemot vērā viņa katastrofāli vājās valsts valodas zināšanas. Tiesas procesu viņš regulāri vilcina, acīmredzot aizbildinoties ar savām veselības problēmām, un cerot, ka pašvaldību vēlēšanas pienāks ātrāk, nekā izskatīs viņa lietu, un tad jau redzēs, ko darīs tālāk. Dirsplēsim pakalpīgie saziņas līdzekļi tai pašā laikā mēģina pasniegt šo tipu kā nelokāmu mazturīgo un pensionāru interešu aizstāvi Domē un visur citur.
Vēl pāris vārdus par vicemēriem. Tie ir Pēteris Dzalbe, bēdīgi slavenā krievmīļa-zociķa Valža Lauska (bija deputāts 8.Saeimā) māsasdēls, uzcītīgs sava radinieka ideju popularizētājs un īstenotājs dzīvē, ievēlēts Domē no citas partijas, bet tagad cieši sadraudzējies ar Dirsplēsi un pārgājis pie čangaliešiem, kā arī Jurijs Zaicevs, kas savulaik vadīja Dvinskas patriotiskās jaunatnes apvienību (faktiski – vietējos nacbolus). Ar šī tipa svētību pilsētas centrā, Dubrovina parkā tika atjaunota t.s. „Mūžīgā uguns”, kas nedega pat no Augstākās Padomes patriektā, bet vēlāk mēra amatā ievēlētā Vidavska laikā, lai godinātu dažu parkā apbedītu PSRS okupācijas armijas ģenerāļu piemiņu. Dome apgalvo, ka šim nolūkam izmantojot tikai privātos ziedojumus, taču tas nemaina šī fakta pretlatvisko būtību. Saprotams, ka pret minēto faktu nekas nav iebilstams VARAM vadītājam, nacionālim Kasparam Gerhardam.
Slavas dziesmas Dirsplēsim dzied un ir viņu pasludinājusi par savas organizācijas goda biedru DU bijusī pasniedzēja, L(PS)R vēsturniece Genovefa Barkovska, kura savulaik presē stāstīja, ka esot izjutusi represijas no padomju varas, jo nepareizās biogrāfijas dēļ viņu negribējuši uzņemt PSKP (beigās gan tik un tā tajā iestājusies un aizstāvējusi arī disertāciju par Daugavpils ekonomikas sasniegumiem padomju varas laikā, pretstatot to sliktajai buržuju varai), pašreizējā Daugavpils Latviešu biedrības vadītāja. Protams, Dirsplēsis neskopojas ar finansējuma piemešanu šai organizācijai, tā teikt, gailis kašā graudus dzeguzei, lai tā dūšīgāk ēd un skaļāk viņu slavē. Arī Vācu kultūras biedrība (interesanti būtu zināt, cik daudzi no tās biedriem spētu kaut nedaudz runāt vāciski?), atrodas Dirsplēša aizbilstamo sarakstā, tās vadītāja Olga Esse kandidēja uz Domi no „Latgales partijas”, bet netika ievēlēta, toties tagad saņem dāsnu finansiālo atbalstu gan ne jau par „skaistām acīm”.
Visbeidzot, kā kvēls Dirsplēša komandas atbalstītājs jāmin kādas dzertuves ar nosaukumu Artilērijas pagrabi (tajā bieži pulcējas uz rautiem Domes deputāti ar mēru priekšgalā, savulaik ciemojās arī „radikālā nacionāliste”, Saeimas spīkere Ināra Mūrniece) īpašnieks Andrejs Faibusevičs, kurš vada vietējo NA nodaļu, tiek reklamēts kā kvēls Latviešu Patriots un valsts valodas aizstāvis. Nesen šis kungs izcēlās ar ļoti „patriotisku” aicinājumu pārdēvēt Daugavpili par Dinaburgu (ļaunie vācu okupanti, no 1941. līdz 1944.gadam šeit valdīdami, kaut kā nebija iedomājušies šādu ideju realizēt), lai mūsu Rietumu draugiem būtu vieglāk šo vārdu izrunāt, jo latvietim (pats gan apgalvo, ka viņa dzīslās vairāk esot krievu, poļu un žīdu, nekā latviešu asiņu) Faibusevičam arī mežģoties mēle, šādu grūtu vārdu runājot.
Lūk, kādu komandu ap sevi savācis un kādu politiku realizē bijušais kompartijas algotais darbinieks (ja nekļūdos, sastāvēja tajā līdz pat augusta pučam) Jānis Lāčplēsis, kurš, tagad, cerams, lasītāji man piekritīs, nav šāda uzvārda cienīgs!
2013.gadā, neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām, mani kā sabiedriski aktīvu cilvēku un mājas vecāko centās pierunāt stāties minētajā „Latgales partijā” vai vismaz kļūt par tās atbalstītāju. Tas pats V.Bojaruns solīja mani iekārtot „siltā vietiņā” Daugavpils Domē (šo savu solījumu viņš droši vien būtu turējis, vairākus cilvēkus, kas šim uzcītīgi kalpoja, tiešām ir iekārtojis darbā Domei pakļautajās struktūrās, nepieciešamības gadījumā pat radot viņiem speciālus, agrāk neeksistējošus amatus), ja vien būšot viņiem draugs. Es atbildēju - tas fakts, ka es kritizēju toreizējo Daugavpils pilsētas galvu Žannu Kulakovu, neliecina, ka man patiktu Dirsplēsis un ka es gribētu darboties viņa partijā. Atgādināju arī, ka esmu jau tiesājies ar šo tipu 2009.gadā, kad viņš pirmo reizi bija ievēlēts mēra amatā, par to, ka viņa pakļautībā esošie pašvaldības policisti man sastādīja nepamatotu protokolu par it kā „zaļās zonas” nomīdīšanu vietā, kur stāvēja mana automašīna. Bojaruns atbildēja, ka tas esot bijis sen, un Dirsplēsis esot to jau aizmirsis un man piedevis. „Toties es gan neko neesmu aizmirsis un neko viņam neesmu piedevis!”, es atbildēju, un tā mūsu saruna beidzās. Uzreiz pēc Dirsplēša atkārtotas ievēlēšanas par mēru es uzsāku šā tipa nesaudzīgu kritiku internetā un vietējās opozīcijas avīzēs. Reakcija uz to nebija ilgi jāgaida – 2013.gada rudenī es tiku slepeni, pretlikumīgi, ar falsificēta iedzīvotāju kopsapulces protokola palīdzību noņemts no mājas vecākā amata, par ko uzzināju tikai tādejādi, ka pārstāju saņemt atlīdzību par mājas vecākā pienākumu pildīšanu. Nekavējoties vērsos ar sūdzību Domē un tās pakļautībā esošajā SIA „DzKSU”, kad šīs iestādes nereaģēja uz manām pretenzijām, pārsūdzēju viņu lēmumus Administratīvajā tiesā (http://klab.lv/users/aivars_666/78646.html), kura savukārt lēma, ka mans jautājums esot Civiltiesas kompetencē. Teju 2 gadu garumā nesekmīgi centos panākt civillietas ierosināšanu Daugavpils tiesā, kur man dažādu birokrātisku atrunu un mākslīgi radītu šķēršļu rezultātā nepārtraukti tika sūtīti atteikumi, un tikai mana vēršanās ar sūdzību Augstākās Tiesas Senātā (skat. http://klab.lv/users/aivars_666/100969.html) panāca to, ka lieta tika beidzot ierosināta. (Cits starpā vēlos atzīmēt, ka Daugavpils tiesas Civillietu kolēģijā par tiesnesi strādā mēra māsa Vita Lāčplēse, kura arī bija viena no tiesnesēm, kas atteicās pieņemt manu sūdzību, un kura, protams, ka ietekmēja visas pārējās Daugavpils tiesas tiesneses). Šā gada jūlijā Daugavpils tiesas filiālē Krāslavā beidzot manu sūdzību skatīja tiesnese G.Kusiņa, kas to noraidīja, lietojot tos pašus argumentus, ar kuriem savulaik V.Lāčplēse atteicās manu sūdzību pieņemt; ļoti iespējams, ka viņa arī ir patiesā G.Kusiņas parakstītā sprieduma autore. Šo spriedumu es pārsūdzēju Latgales apgabaltiesā, kas manu sūdzību pieņēma, un to izskatīs 2017.gada 3.janvārī plkst. 10.00. Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 95. Ļoti lūdzu visus tautiešus, kas jūt man līdzi un atbalsta manu cīņu, ierasties uz šo pasākumu, ja vien viņiem tas ir fiziski iespējams. Ceru, ka Jūs saprotat, ka cīņa nebūs tikai par manis atjaunošanu amatā, no kura tiku nelikumīgi atbrīvots, bet arī par to, lai mūsu valstī vienreiz izbeigtos politiskās izrēķināšanās ar centrālajai vai vietējai varai nevēlamiem cilvēkiem! No drošiem avotiem esmu saņēmis ziņas, ka tieši Daugavpils Domes deputāti Dzalbe, Zaicevs un Bojaruns bija tie, kas iniciēja manu atbrīvošanu no mājas vecākā amata kā atriebību par to, ka nevēlējos ar viņiem sadarboties. Jāparāda, ka viņi nav šīs zemes ass, ap kuru šie gribētu piespiest griezties visus pārējos ļaudis. Raudāt, cik pasaule ir netaisna, un ka neko neesot iespējams panākt tās labošanā, spēj teju katrs, reāli cīnīties – retais. Tad nu atbalstiet vismaz tos ļaudis, kas grib un spēj savas intereses aizstāvēt publiskā tiesā! Atcerieties, ka arī paši jebkurā brīdī varat kļūt par politiskās izrēķināšanās upuriem!
Kauns nav cīņā zaudēt, kauns ir gļēvi padoties un necīnīties !!!
CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
15.12.2016. Aivars Gedroics
15. Dec 2016 @ 18:41
|
| » Otto Ozols |
|---|
OT(T)O OZOLS – LATVIEŠU TAUTAS DRAUGS VAI IENAIDNIEKS???
Izdevniecība „Lauku Avīze”, kas drukā viltusnacionālo Pāķu lapeli un kuru finansē Lemberga oponents Oļegs Stepanovs un Sorosa fonds, ir nodrukājusi Otto Ozola (īstajā vārdā Mārtiņš Barkovskis) grāmatu „Neērtās patiesības”, ko pasniedz kā krietna latvju patriota viedu domu krājumu. Taču, tā kā sātana „āža kāju” nav iespējams noslēpt, tā arī šī darboņa kosmopolītisms un viltusnacionālisms plīst pa visām šuvēm. Jau grāmatas ievadā, ko rakstījusi LA žurnaļuga Eva Mārtuža, ir atsauce uz kāda no Latvijas uz Izraēlu emigrējoša žīda Franka Gordona (masu saziņas līdzekļu pasniegts kā mūsu tautas draugs, bet patiesībā – zvērīgs mūsu tautas ienaidnieks, sorosietis) atziņu, ka tāpēc vien O.Ozols esot malacis, ka atmaskojot nelietīgos nacistus L.Inkinu un R.Klimoviču (pie šīs tēmas vēl atgriezīšos), kuri arvien vēl domās dzīvojot „3.reihā” un ilgojoties pēc jauna holokausta. Jau šīs rindas izlasot, rodas vēlme minēto grāmateli mest miskastē, tomēr, lai nebūtu kā ar Solžeņicina kritiķiem – nelasīju, bet zinu, ka grāmata ir sūds – piespiedu sevi izburties cauri „patriota” gara ražojumam no A līdz Z.
Kopējais iespaids ir šāds – apmēram 50% no rakstītā var piekrist pilnībā vai daļēji, savukārt otri 50% ir absolūta demagoģija un meli. Un tas arī ir parastais smadzeņu skalotāju rokraksts – nemelot pilnībā, jo tad tiks ātri atklāts un atmaskots, vismaz daļai no sludinātā jābūt patiesībai, taču pamatīgi atšķaidītai ar meliem, lai cilvēks, kurš pavāji orientējas politikā, par patiesību sāk uztvert VISU teikto vai rakstīto. Interesanti izvērtēt arī grāmatas autora izvēlēto pseidonīmu OTTO (ar diviem „t”), uzreiz nāk prātā kādas kosmopolītiskas mammītes iniciētais tiesas process ar valsti, pieprasot šādā veidā ierakstīt dokumentos viņas dēla vārdu, jo tā to rakstot ārzemēs; diemžēl tiesa nostājās viņas, nevis latviešu valodas gramatikas pusē; (skat. http://nra.lv/latvija/39166-augstaka-tiesa-atlauj-bernu-saukt-parotto.htm), kas arī uzskatāmi parāda viņa īsto būtību. Savukārt pseidonīms Ozols laikam izraudzīts, lai autora personība izklausītos latviskāka, jo latvietim Ozolam lasītāji varbūt uzticētos drīzāk, nekā polim Barkovskim (lai gan, spriežot no manis paša pieredzes, cilvēku tomēr vērtē pēc viņa darbiem, nevis formālās identitātes). Vispār, jāatzīmē, ka pseidonīmus parasti izvēlas romānu rakstnieki, nevis publicisti. Ja pirmos to darīt parasti diktē kautrīgums un neziņa, kā tauta uzņems viņu gara darbu, tad otrie tādejādi apliecina vai nu savu gļēvulību, vai pērkamību. To es apgalvoju, pats būdams publicists jau teju 20 gadus un visus savus domrakstus parakstot tikai ar īsto vārdu un uzvārdu.
Bet nu labi, beigsim kasīties pie formas un pāriesim pie grāmatas satura. Grāmata sastāv no vairākām daļām, kurās ir apkopotas Barkovska-Ozola vairāku gadu publikācijas, kas bija iespiestas dažādos saziņas līdzekļos, parasti jau, protams, Sorosa fonda uzturētos un apmaksātos. Īsumā pieskaršos dažām no tām un sniegšu to pamatraksturojumus…
Apskatīsim grāmatas 1.daļu. 2011.gada 19.augustā, rakstot par pirms 20 gadiem izgāzušos augusta puču, O.Ozols apgalvo, ka galvenā figūra, kas to apturējusi, esot bijusi ne jau Jeļcins, bet gan Igaunijas bijušais prezidents L.Meri, kura varonīgums esot izpaudies gatavībā pie pirmās iespējas mukt prom uz ārzemēm un stāstīt tur patiesību par to, ka te notiekot (bez viņa, protams, neviens to nezinātu). Diez vai igauņu Patriotu vairums šādai viņa nostājai piekristu, viņu uztverē tāds Meri nav vairāk vērts kā mūsu Veročka, bet gan jau sorosietis Barkovskis savējos pazīst un zina, par ko viņiem vajag asti celt…
2011.gada 18.novembra rakstā, kas tapa laikā, kad notika parakstu vākšana par krievu valodu kā otro valsts valodu, Ozolītis ar liekulīgu patosu raksta, kā savulaik visas Latvijā dzīvojošās minoritātes esot stāvējušas un kritušas par Latvijas neatkarību (tā dēvētos interfrontistus, šķiet, vispār piemirsis), ka mūs visus vienojot latviešu valoda, par kuru stāvot un krītot arī absolūtais vairums cittautiešu. Secinājums – parakstu vākšanas kampaņa noteikti izgāzīšoties, lai gan tiešā veidā rakstā par to nav runas. Notikumi gan attīstījās pilnīgi pretēji sorosieša Barkovska paredzētajam scenārijam… Vēlāk, 2012.gada 6.janvārī, viņš raksta, ka uztraukumam tik un tā neesot pamata, latviešu valoda ir un palikšot vienīgā valsts valoda Latvijā, referendums izgāzīšoties (te nu viņam bija taisnība!), taču integrācija uz latviešu valodas bāzes esot pilnīgi iespējama un reāla, vajagot tikai lielāku pretimnākšanu izrādīt lojāliem krievvalodīgajiem, ko patlaban mūsu varturi darot visai kūtri…
2012.gada 9.martā autors atceras laikus, kad tika brutāli apspiestas „Helsinki-86” rīkotās demonstrācijas pie Brīvības pieminekļa un saskata tajā paralēles ar 16.marta pasākumu aizliegšanu (malacis!). Protams, viņš tūlīt pat atzīmē, ka 16.martu izmantojot dažādas „marginālas radikāļu organizācijas”, lai izrādītos, tomēr aizliegt viņu rīkotos pasākumus nevajagot, ja jau 9.maijā savukārt okupantiem brīvi ļaujot rīkot orģijas pie t.s. „Uzvaras pieminekļa”. Te viņš atļaujās drusku pastrīdēties ar odiozo pederastu Streipu (starp citu, paša Barkovska-Ozola seksuālā orientācija ir miglā tīta), kurš kategoriski uzstāj uz visa veida 16.marta pasākumu aizliegšanu, jo citādāk „pasaule mūs nesapratīšot”, Ozols tēvišķi mierina – nekas, gan jau kaut kā sapratīs.
2012.gada 28.martā Ozols sāk kasīties pie advokāta A.Grūtupa, kurš esot nosaucis latviešus par „kalpu tautu”. Sākas neauglīga diskusija, kurā vēlāk iesaistās arī pašreizējais nelaiķis Grūtups par to, kurš bija pirmais – vista vai ola? Var redzēt, ka Barkovskim (Ozolam) Grūtups ir principā netīkams kā personība, un viņš meklē tikai, kur un kā šim cilvēkam piesieties… Un netīkams ne jau tādēļ, ka Atmodas gados būtu pārāk daudz visa kā prihvatizējis, bet gan tādēļ, ka iebilst pret izņēmuma radīšanu žīdu īpašumu atgūšanā (lai gan atklāti Ozols izvairās pieskarties šai tēmai, tomēr zemtekstā tā ir manāma).
Savu patieso seju grāmatas autors spilgti parāda savā 2012.g. 13.aprīļa publikācijā kā plušķains suns klūpot virsū L.Inkinam un R.Klimovičam, kuri „Radio Naba” tiešajā ēterā esot izrunājušies tā, ka tas aizskāris Izraēlas vēstnieci Latvijā. Jau pats nosaukums „Tēvijas laikmets” esot provokatīvs, jo radot asociācijas ar vācu laikos iznākošo avīzi „Tēvija” (brīnums, ka viņš tāpat nepiemin žurnālu „Laikmets”, kurš arī tolaik iznāca, laikam ir tik nekompetents, ka šo faktu nezina). Būtu šim „gudriniekam” jāpajautā, vai vācieši tādus vārdus kā „Maize”, „Miers”, „Brīvība” arī gadījumā nelietoja? Un varbūt tad arī tos pēc Ozola „loģikas” vajadzētu no mūsu leksikona izskaust? Un kā viņš neiedomājās papētīt, vai raidījuma vadītājiem gadījumā apakšveļa nebija tādā pašā krāsā kā Hitleram? Bet tas jau vēl ir tikai sākums. Ozols nepatiesi apmelo iepriekš minētos cilvēkus, ka viņi vainu par izsūtīšanām esot uzvēluši ebrejiem (padomju okupācijas formālais noliedzējs Barkovskis tautību apzīmējumus gan lieto pēc krievu-padomju parauga), kas nebūt tā nebija. Cilvēks, kas bija redzējis izsūtīšanas, vienkārši stāstīja to, ko bija redzējis – ka tās komandējuši poļitruki, pēc tautības žīdi (pēc Ozola loģikas laikam šo radījumu tautība bija vai nu jānoklusē, vai tos jāpasludina par latviešiem). Tāpēc Izraēlas vēstniece pilnīgi pareizi rīkojusies, saceldama „trobeli”. Savukārt NELP pārstāve Cālīte-Duļevska pret šādiem „fašistiskiem izlēcieniem” esot bijusi pārāk iecietīga. Toties pederasts Rinkevičs esot malacis, jo pūšot ar Izraēlas vēstnieci vienā stabulē. Raksta beigās viņš atgādina, ka K.Ulmanis antisemītus „pērkoņkrustiešus” spundēja cietumā un ka to pašu esot pelnījuši Inkins un Klimovičs. Būtībā tas bija skaidri izteikts aicinājums DP – cui viņus! Domāju, ka drīzumā pret L.Inkinu ierosinātā lieta pēc KL 78.panta, lai gan ar citiem ieganstiem pamatota, vismaz daļēji ir arī „patriota” Barkovska-Ozola inspirēta.
2012.gada 27.aprīļa publikācijā O.Ozols atļaujas ķecerību, apgalvot, ka VV-F nemaz tik spoža prezidente neesot bijusi (no sorosieša puses tiešām drosmīga atziņa), taču kritizē šo personu pārsvarā par viņas izšķērdīgo dzīvesveidu, par radinieku iekārtošanu ierēdņu amatos, par to, ka neesot bijusi pietiekami atklāta pret žurnālistu L.Lapsu, ka maz uztraukusies par valsts ekonomisko attīstību un neesot prasījusi stingri apkarot korupciju…, ka NATO un ES mēs būtu iestājušies jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā, kas ir mūsu valsts prezidents. Tam visam, protams, var piekrist, taču mani uzmanīgu dara, ka Barkovskim-Ozolam nekas nav iebilstams pret šīs personas īstenoto izteikti kosmopolītiski pretlatvisko politiku, par viņas dalību Rozenkreiceru masonu ložā… utt., utjp. Šeit laikam Ozolam viss liekas labi un pareizi, arī viņš pats, ja kļūtu par prezidentu, rīkotos līdzīgi… Tā kritika, kas pret šo personu ir izskanējusi no manis un toreiz vēl nedegradējušā M.Ruka Ozolam ir pilnībā sveša un nepieņemama, viņš var vienīgi L.Lapsam dažos jautājumos piebalsot…
2012.gada 15.jūnijā viņš raksta, ka „trešā atmoda” mums ir nozagta, ka varu sagrābuši bijušie komunisti un prihvatizatori, kas pievākuši sev tautas bagātības – zelta vārdi, diemžēl doma netiek attīstīta tālāk arī par nodevību nacionālā jomā, par dekolonizācijas neveikšanu… utt., tur Ozolam atkal laikam viss šķiet labi un pareizi darīts, arī viņš pats nebūtu rīkojies citādāk.
2013.gada 19.augustā viņš apraksta kādu iedomātu divu vecu sieviešu ceļojumu 57.maršruta (reāli tāda Rīgā nav) autobusā, kura laikā viena visu laiku runā par okupantiem, kas te iebraukuši un nav aizvākušies, bet ar savu cūcisko uzvedību dara neciešamu dzīvi latviešiem. Ozols tūlīt pat atzīmē, ka šī sieviete sakot „patreiz” un „50 gadus atpakaļ”, kas it kā liecinot par viņas neinteliģenci (pats Barkovskis, protams, ikdienā vienmēr runā superperfekti pareizi), tādā veidā netieši liekot apšaubīt arī viņas teiktā satura atbilstību patiesībai. Šo sarunu esot dzirdējusi kāda integrējusies krievu ģimene, kuri jutušies neērti, jo viņu vecvecāki uz Latviju esot atceļojuši pēc kara beigām tāpēc, ka ļaunie vācu nacisti viņu sādžu esot nodedzinājuši (neies taču paši to būvēt to jauna, vieglāk pārcelties uz Latviju), un tāpēc šie neesot nekādi okupanti, un jūtoties nepamatoti aizskarti, kad viņus tā dēvē. Tad beigās mēs uzzinām, ka okupantu nīdējas atvases dzīvojot Zviedrijā un pamazām asimilējoties, līdz ar to viņai it kā vairs neesot morāla pamata nosodīt tos, kas iebraukuši Latvijā, jo viņas pēcnācēji savukārt ir iebraukuši Zviedrijā (tiem, kas, līdzīgi Barkovskim-Ozolam, nesaprot vai izliekas nesaprotam atšķirīgu starp legālu imigrantu un okupantu, iesaku palasīt šo manu rakstu: http://klab.lv/~aivars_666/93214.html). Līdz ar to, morāle ir šāda – pieturi mēli, braucot transporta līdzeklī, ka neviļus nenodari pāri kādai „minoritātei”.
2015.gada 21.oktobrī O.Ozols tiešām pamatoti un emocionāli sakāpināti raksta par to, ka latviešu tauta izmirst, kam nevar nepiekrist. Tomēr, izdarot secinājumus, kas te būtu līdzams lietas labā, viņš runā tikai par pabalstu palielināšanu un citiem finansiāla rakstura atvieglojumiem jaunajām ģimenēm, bet ne vārda par robežu slēgšanu un migrācijas pārtraukšanu, kā arī, būdams tipisks kosmopolīts, pat neieminas par īpašu privilēģiju radīšanu tieši LATVIEŠU ģimenēm. Toties viņš neaizmirst brīdināt par briesmām, kas draudot no radikāļu nokļūšanas parlamentā (arī ar demogrāfiju to, izrādās, var sasaistīt!), kas jau vērojama vairākās Eiropas valstīs un draudot arī Latvijai!
Grāmatas 1.daļu noslēdz 2013.gada 30.augsuta raksts, kurā tiek slavēts nēģeru aktīvists Martins Luters Kings, kas, izrādās, ir autora elks un atdarināšanas cienīgs piemērs, kuram viņš aicina līdzināties visus latviešus. Saprotams, ka tas nav un nevar būt balto ļaužu aizstāvis (kurus mūsdienu ASV tiešām diskriminē) Deivids Leins, kurš, atšķirībā no Lutera Kinga, gan netika slepkavas nošauts, bet nomērdēts ASV cietumā, apsūdzēts dažādos smagos kriminālnoziegumos, bet faktiski sodīts par savu politisko pārliecību un tās drosmīgu paušanu. Par šo cilvēku Ozols droši vien nekā nav dzirdējis, ja nu tomēr kaut ko ir, tad tikai negatīvu. Un vai ko citu no šāda darboņa vēl varēja gaidīt?
Nākamā grāmatas daļa pamatā veltīta problēmu apspriešanai, kas saistās ar krieviem un Krieviju. Līdztekus Putina režīma kritikai nemitīgi tiek uzsvērts, cik jauki un lojāli esot teju visi Latvijā dzīvojošie krievi, vienīgi atsevišķi politiskie spēki tos izmantojot kā trumpi savās interesēs. No vienas puses, O.Ozols uzsver, cik ļoti cienot krievu valodu (pret ko arī es nevaru principā iebilst), no otras, piemēram, 2012.gada 25.jūlijā rakstā apgalvo, ka krievu valodas zināšanas Latvijas iedzīvotājiem nebūšot nepieciešamas, ka to drīzāk aizstāšot vācu, zviedru vai spāņu valoda (par angļu nemaz nerunājot – tā paliek „ārpus konkurences”). Te nu šis darbonis uzdod sev vēlamo par esošo, absolūti nerēķinoties ne ar Latvijas ģeogrāfisko stāvokli (ko mēs nevaram izmainīt), ne ar iedzīvotāju etnisko sastāvu (ko mēs, vismaz tādi kā O.Ozols, savukārt NEGRIBAM izmainīt). Līdz ar to iesaku nolaisties no mākoņiem un paskatīties uz reālo situāciju valodu jomā Latvijā, ko esmu savulaik jau aprakstījis: http://klab.lv/~aivars_666/55694.html/
Nākamajā rakstā bēdīgi slavenais Barkovskis-Ozols atkal spilgti parāda savu nelieša īsto būtību. 2012.gada 18.janvāra publikācijā „Netīrais vārds – okupants” (kas par iespaidīgiem epitetiem!) autors sākotnēji apjūsmo Rietumu valstīs pastāvošo politkorektumu, kas liek, piemēram, nēģerus saukt par melnajiem, bet pidarus – par gejiem… utt., un aicina mūs sekot šim „atzīstamajam” piemēram. Tad seko tik daudzreiz jau dzirdētā atziņa, ka bērni un mazbērni neatbildot par savu vecāku grēkiem (neviens jau šos neapsūdz juridiski), un tāpēc viņi neesot arī okupanti (un te nu gan viņš kļūdās vai, ticamāk, apzināti melo), turklāt kā var krievus saukt par okupantiem, ja viņi paši no vāciešiem savulaik ir tikuši okupēti (interesanta loģika! Gadsimtu gaitā teju katra gan tauta, gan valsts ir bijusi gan cietēja, gan pāridarītāja, tad nu sanāk, ka ne par vienu okupāciju mēs nekad nevaram runāt? Vai tomēr par citām var, tikai par Krievijas - PSRS okupāciju nevar?)? Vēl Ozols atzīmē, ka Putins un Ušakovs būtu ar mieru atzīt Latvijas okupāciju, ja no tā neizrietētu, ka PSRS okupācijas laikā iebraukušie Latvijā ir okupanti. Vārdu sakot, O.Ozols pilnīgi piekrīt mūsu varturu toreiz skandētajai atziņai „okupācija bija, okupantu – nav”, nemulsdams no šī formulējuma juridiskā un loģiskā absurda. Vēl sorosietis Ozols atzīmē, ka esot runājis ar kādu pret latviešiem izteikti naidīgi noskaņotu krievu, kurš tāds esot kļuvis tādēļ, ka latviešu literatūras skolotāja viņam pārāk bieži esot pieminējusi Latvijas okupāciju (sic!!!). No tā latviešiem vajagot prast izdarīt secinājumus… (Iedomāsimies situāciju, kad kāds žīdu tautas pārstāvis aģitētu mazāk runāt par holokaustu, jo tas vairojot neonacistu skaitu. Vai šādai pieejai Barkovskis arī ar sajūsmu piekristu?). Visbeidzot Ozols stingri piesaka nekad un nekādos apstākļos latviešiem savus līdzcilvēkus nedēvēt par okupantiem, bet, ja kāds tomēr to dara, to vajagot stingri sodīt (vēl tikai trūka pasūkstīties par „nepareizo” tiesas spriedumu laikraksta „DDD” lietā, kura darbinieki tika attaisnoti apsūdzībā, ka esot „nepamatoti” dēvējuši okupantus par okupantiem, un tāpēc kurinājuši nacionālo naidu)! Jā, te nu redzam Barkovska-Ozola īsto seju visā tās krāšņumā (riebumā) !!!
Turpat blakus iepriekš minētajam ievietots cits 2012.gada 17.februārī rakstītais skribelējums, kurā autors priecājas, ka Latvija esot paglābta no divvalodības, jo SC nav iekļauts valdībā un arī gaidāmais referendums tūlīt izgāzīšoties. Tas, ka krievu valoda, oficiāli nekļūstot pat otro valsts valodu, tāda ir un paliks de facto, pateicoties tiem, kurus O.Ozols stingri aizliedz saukt par okupantiem, autoru, protams, neuztrauc, viņš izliekas to nesaskatām. Tā paša gada 9.maija rakstā Mārtiņš, uzlicis rozā brilles uz acīm, apgalvo, ka Ušakova partijai esot sācies noriets, un svinētāju pie „karātavu staba” 9.maijā ar katru gadu kļūstot arvien mazāk, un ar laiku to vispār nebūšot. Te nu gan jāsaka – lej, vecīt, bet zini mēru, tik atklātiem taviem meliem pat neviens idiots nespēs noticēt… mēs taču redzam, kā ir patiesībā.
Vēl tālāk – 11.maijā, komentējot E.Veidemanes izteikto repliku sarunā ar bēdīgi slaveno saskaņieti Dolgopolovu, ka pie Uzvaras pieminekļa varbūt līksmojas arī kāds Sarkanās armijas marodieris, slepkava un izvarotājs, O.Ozols, sākumā, gods kam gods, atgādinot daudzas šīs armijas paveiktās ļaundarības, pēcāk sāk apgalvot, ka gandrīz visi slepkavas esot vai nu nošauti, vai beiguši dzīvi pašnāvībā. It kā nekā nosodāma nebūtu šai apgalvojumā, bet zemteksts tam ir nepārprotams – neskatieties šķībi uz svinētajiem, noziedznieku starp viņiem nav, tie visi, sirdsapziņas moku mocīti, sen jau ir pagalam. Šeit pulcējas tikai miermīlīgi līdzpilsoņi, kurus nekādā ziņā nedrīkst saukt par okupantiem – tāda, lūk, ir O.Ozola filozofija.
2012.gada 31.augusta publikācijā O.Ozols liekulīgi brīnās, kāpēc poļiem un somiem izdodas vieglāk pretoties Krievijas politiskajai ekspansijai, kāpēc tur Kremļa propaganda, atšķirībā no Latvijas, neatrod dzirdīgas ausis? Un atkal, var tikai zīlēt kafijas biezumos, šis cilvēciņš tiešām nesaprot vai izliekas par muļķi, ignorējot faktu, ka minētajās valstīs TIEŠĀM NAV okupantu, pretēji Latvijai, kur to čum un mudž uz katra stūra, bet O.Ozols pasaka – aizliegsim lietot šo vārdu, iebāž kā strauss galvu smiltīs un izliekas, ka arī mums okupācijas sekas esot pilnībā likvidētas… tikai nez no kurienes tie Putina draugi radušies… ai, tās taču kļūdas integrācijas procesā, nu jā…
2012.gada 10.oktobra publikācijā O.Ozols slavē žīdu miljonāru Marku Cukerbergu, interneta vietnes „Facebook” dibinātāju, kas ar savu portālu it kā veiksmīgi apkarojot Putina propagandu un radot veselīgu konkurenci Krievijā populārajai saziņas vietnei „vkontakte”. Kā tieši Cukerbergs vāra ziepes Putinam, O.Ozols nepasaka, tomēr viens apgalvojums viņa publikācijā neapšaubāmi ir patiess, proti, portāls „Facebook” bloķējot tos lietotājus, kuri sludinot idejas, kas tā īpašniekam nav pieņemamas (par šā fakta atbilstību īstenībai pats pirms gada pārliecinājos uz savas ādas). Un pat nu cilvēciņam nākas vai nu pārtraukt „Facebook” lietot (bet kā tad viņš bez tā lai dzīvo?), vai nu mainīt savu politisko nostāju (Ozols domā, ka 90% bloķēšanas upuru noteikti izvēlēsies pēdējo variantu). Lūk, tā M.Cukerbergs pareizi audzina visu cilvēci, par ko Barkovskis saka viņam lielu PALDIES! Bet mēs lieku reizi atcerēsimies parunu par suni, kurš laiza kurpes tam saimniekam, no kura rokām tiek barots…
2013.gada 8.februārā publikācijā O.Ozols visgudri pamāca, ka neviens negaidot, lai vietējie krievi asimilējas, pietiekot ar viņu integrāciju un to, ka viņi apgūst un ciena latviešu valodu. Viņš gan atkal ignorē vispārzināmu faktu, ka bez asimilācijas nekāda integrācija principā nav iespējama. Praktiski visās pasaules valstīs šos jēdzienus saprot kā sinonīmus – kas ir (nav) asimilējies, tas ir (nav) arī integrējies. Arī latviešus cenšas asimilēt visas tās ārvalstis, kurās viņi dažādos veidos ir nokļuvuši un uzsākuši pastāvīgu dzīvi. Un visur uzskata šo procesu par normālu un dabisku, un nesaskata tajā nekādas rasu vai tautību naida kurināšanas. Pakļauties tam vai pretoties – tas jau ir katra indivīda paša ziņā. Protams, būtu vairāk kā naivi cerēt, ka Latvija varētu asimilēt tik milzīgu sveštautiešu skaitu, kāds tajā procentuāli šobrīd ir. Bet te nu mēs atkal pienākam pie t.s. „sarkanās līnijas”, proti, pie okupācijas, okupantu un deokupācijas jautājuma, kuru O.Ozols grib aizliegt pat pieminēt.
Jo tālāk, jo jautrāk. 2013.gada 28.augustā O.Ozols sāk spriedelēt, kā piespiest Krieviju sākt maksāt par Latvijas okupāciju, ko tā spītīgi arvien atsakās darīt. Un nonāk pie ģeniāla secinājuma – sākumā kompensāciju jāpieprasa no Vācijas, kura tak arī esot okupējusi Latviju. Jā, atsevišķiem cilvēkiem, kas cietuši no nacistiem, Vācija jau tagad maksā, bet ar to esot par maz, lai maksājot visai valstij. Un tad Krievija, redzot kā viņu vācu draugi nožēlo grēkus, kompānijas pēc arī varbūt sākšot… Ne velti krievu tautā cirkulē paruna, ka viens otrs kompānijas pēc pat kārties esot gatavs. Atkal O.Ozols kārtējo reizi izliekas nemanām vairākas būtiskas atšķirības starp Vāciju un Krieviju. Pirmkārt, Vācija nevarēja iznīcināt Latvijas neatkarību, jo, kad tā uzbruka PSRS, jau teju gadu neatkarīgas Latvijas kā tādas vairs nebija. Nav, protams, noliedzams fakts, ka vācu vara Latvijas neatkarību neatjaunoja, un tās okupācija turpinājās, tikai citādā formātā, nekā tas bija Baigajā gadā. Tajā pat laikā jāatceras, ka hitleriskā Vācija Latvijas teritorijā valdīja nepilnus 4 gadus (Latgalē un Vidzemē faktiski tikai 3), līdz ar to tās nodarītie zaudējumi nu nekādi nevar līdzināties zaudējumiem, ko nodarīja PSRS tās pusgadsimtu ilgajā saimniekošanas periodā Latvijas teritorijā. Un piesaukt Molotova un Rībentropa paktu un tā anulēšanas nepieciešamību šobrīd ir bezjēdzīgi, katram skaidrs, ka līdz ar 1941.gada 22.jūniju tas pārstāja eksistēt. Cita lieta – Teherānas, Jaltas un Potsdamas vienošanās, ko ar PSRS noslēdza mūsu draugi Lielbritānija un ASV, tie gan vismaz formāli tik tiešām joprojām ir spēkā, bet to anulēšanu jau nu O.Ozols prasīt neiedrošināsies. Visbeidzot, vācu okupantu (arī to, kuru priekšteči te ienāca kā krustneši) Latvijā tik tiešām vairs nav, un nevajag pat draudēt ar izrēķināšos katram, kurš iedomāsies tos te saskatīt. Lūk, tāda ir atšķirība starp Vāciju un PSRS, neticu, ka O.Ozols pats to neredz un nesaprot.
2015.agada 19.marta rakstā M.Barkovskis vai plīst no prieka – nu Krievijas impērijai būšot uzlikti iemaukti, jo EK prezidents Junkers, Vācijas kanclere Merkele un Somijas prezidents Nīniste ir nolēmuši izveidot Eiropas armiju. No šī spēka, kurš pastāv tikai dažu kosmopolītu galvās un nav vēl pat sākts veidot, Krievija trakoti baidīšoties, pat tam esot šādā imaginārā stāvoklī. NATO nu varēšot iet bekot, ar to Krievija sen jau nerēķinoties, bet šī armija, kuras sastāvs būšot skaitliski lielāks kā KF, gan visus moskaļus pie vietas nolikšot, Baltiju nosargāšot un Krimu atkarošot. „Ja Briselē kas ir nolemts, tad tā tam būs būt!”, šos vārdus O.Ozols raksta pilnīgi bez jebkādas ironijas. Raksta mērķis ir skaidrs – iestāstīt stulbajiem čuhniešiem, ka tikai uz ES mēs varot paļauties, NATO tas tikai tāds papīra tīģeris vien esot, bet EK veidojumi gan esot spēcīgi, mūžīgi un vienmēr uztverami ļoti nopietni. Un atkal nezini, smieties vai raudāt, tādus murgus lasot.
Grāmatas 3.daļa veltīta veidojumam, par ko autors allaž ir stāvā sajūsmā – Eiropas Savienībai. 2011.gada 2.septembra rakstā viņš klāsta, ka nevajagot nosodīt un nožēlot daudzo latviešu došanos pelņā uz ārzemēm, jo tur trūkstot lēta, prasmīga darba spēka, un vispār ES tak esot mūsu plašā dzimtene, kāpēc nepadzīvot kādu laiku tajā tās apgabalā, kur tas šobrīd ir finansiāli izdevīgāk? (Ļoti līdzīgus argumentus savulaik minēja komunisti, aģitējot LPSR jaunatni doties apgūt t.s. „neskartās zemes” vai celt BAMu.) Rakstu Mārtiņš nobeidz ar cerību, ka latvieši sākšot atgriezties Latvijā, kad tikšot „piegrieztas skrūves” oligarhiem (nebūs tak savu patronu Sorosu domājis?).
2011.gada 9.decembra rakstā viņš konstatē, ka ES varenie esot nonākuši pie slēdziena, ka pietiek blēņoties ar visādām konfederācijām un „suverēnu valstu apvienībām”, esot laiks beidzot vienotu veidojumu – Eiropas Savienotās Valstis (pēc ASV parauga). Šis fakts, protams, domājošam cilvēkam tāpat sen bija zināms, tā konstatēšanai nebija nepieciešams Barkovska-Ozola raksts. Interesantāk vērot paša autora attieksmi pret šo faktu. Principā atzīstot, ka nekā īpaši laba šāda reforma Latvijai un latviešiem nesola, viņš tomēr neaicina cīnīties pret šo ieceri, bet gan tai laikus sagatavoties un pielāgoties. Protams, pat uz vienu sekundi viņš nepieļauj Latvijas stāšanos laukā no ES, jo „Latvija nav daļa no Eiropas, Latvija pati ir Eiropa”. Tāpēc vajagot „izveidot īpašu domātāju grupu, kas sagatavo Latvijas valsts stratēģiju gaidāmajām pārmaiņām”. Un, kad šāda stratēģija tiks izstrādāta un realizēta dzīvē (laikam tak viņa patrona Sorosa fonda stingrā uzraudzībā), tad varēs dzīvot arī Eiropas Savienotajās valstīs, nav taču nekādas vainas…
2012.gada 8.jūnija rakstā O.Ozols apbrīno savu elku – toreizējo Igaunijas prezidentu T.H.Ilvesu, kas aizstāvot igauņu intereses vēl labāk un spīdošāk kā mūsu Vairiņa. Turpat kā atzīstamu Ilvesu runas piemēru viņš min šī kunga apgalvoto Igaunijas neatkarības 94.gadadienā, ka Igaunijai esot nepieciešams katrs cilvēks, kurš dzīvo Igaunijā, neatkarīgi no tā, kā viņš vai viņa senči ir ieradušies Igaunijā, un esot jācenšas rūpēties, lai visi Igaunijas iedzīvotāji (ne tikai igauņi – A.G.) justos tur vienlīdz labi. Te nu būtu jājautā, kurš no kura šo tekstu ir norakstījis – Ilvess no VV-F – vai otrādi, bet skaidrs, ka viņu abu runas līdzinās viena otrai kā divas ūdens piles, un velti O.Ozols mēģina šos divus tik identiskos politiķus vienu otram pretstatīt…
2012.gada 19.septembra rakstā O.Ozols sūkstās, ka Latvija nepietiekamu iniciatīvu izrādot, lai pievienotos t.s. „Ziemeļvalstu militārajai savienībai”, ko veido Zviedrija un Somija, kas nav NATO valstis. Tāpat kā dažus gadus vēlāk apjūsmojot vēl tikai hipotētisko Eiropas armiju, arī par šo savienību Otto ir stāvā sajūsmā, būdams pārliecināts, ka tā vēl vairāk par NATO iedvesīšot bailes Krievijai, un neļaušot zviedriem stāvēt malā, kad Baltijai kāds uzbruks, pretēji tam, kas notika 2.pasaules kara laikā. Par to, ka Latvijas aizsardzības budžeta apjoms vēl ir gana tālu no NATO noteiktajiem 2%, Barkovskis gan klusē, tas viņam neliekas apspriedes vērts.
2012.agda 12.decembra rakstā O.Ozols piemin simbolisku „ierindnieku Čārliju”, t.i., ASV un britu karavīrus, kas sargāja Austrumberlīni un Rietumeiropu no tālākas PSRS ekspansijas uz Rietumiem. Nenoliedzot šo ierindas armijnieku ieguldījumu, negribu tomēr pievienoties arī šo valstu valdību apjūsmošanai, jo tieši „pateicoties” britu premjeram Čērčilam un ASV prezidentam Rūzveltam gan Baltija, gan puse Eiropas uz 50 gadiem nonāca padomju ietekmes sfērā, ko šie kungi varēja nepieļaut, taču negribēja. Vēlāk viņu pēcteči „koda pirkstos”, bet nu jau par vēlu bija ko mainīt. Protams, M.Barkovskis par uz brīdi negrib sākt apspēlēt domu, vai tiešām abu šo valstu vadītāju nostāšanās Staļina pusē toreiz bija tā pareizākā, un vai tiešām Hitlers bija tas lielākais ļaunums visai pasaulei…
2013.gada 6.februārā rakstā eirofans Ozols sunī tos, kuri apgalvo, ka ārpus eirozonas valstis dzīvojot bagātāk tāpēc, ka tām esot sava valūta (Šveice, Norvēģija, Zviedrija). Autors apgalvo, ka tas šīm valstīm esot izdevies, piegādājot izejvielas Vācijai 2.pasaules kara laikā. Savukārt, visas pārējās valstis turību ieguvušas tikai tad, kad iesaistījušās eirozonas projektā, kas galarezultātā padarīšot Eiropu varenāku pat par Ķīnu un ASV. Vārdu sakot, bez eiro ieviešanas Latviju gaidot totālais krahs…
Sadaļu noslēdz 2013.gada 21.augusta raksts par to, ka Zviedrijā ir pamatīgas problēmas ar imigrantiem un ka tādas pašas vai vēl briesmīgākas draud arī Latvijai. Nebūtu ko iebilst pret šī brīdinājuma pareizību un pamatotību, ja vien no tā O.Ozols prastu izdarīt loģiskus un pareizus secinājumus – laiks slēgt robežas un stāties laukā no ES. Bet nekā tamlīdzīga viņš, protams, nepiedāvā, tā vietā, tāpat kā situācijā ar Savienotajām Valstīm aicina „visu pārdomāt, izstrādāt pasākumu plānu un laikus gatavoties imigrantu plūsmai”, un tad gan jau viss būšot „ok”. Protams, sorosietis nebūtu sorosietis, ja neatgādinātu par nepieciešamību jau saknē novērst ksenofobiskus un rasistiskus grautiņus, kas palaikam esot novērojami Eiropā.
Grāmatas 4.daļa ir veltīta paralēļu vilkšanai starp baltiešiem un kataloņiem (interesanti būtu pajautāt, kāpēc O.Ozols tāpat neaizstāv baskus, kuri arī taču tīko atbrīvoties no spāņu-kastīliešu virskundzības? Iespējams, tas ir tāpēc, ka viņi savā cīņā izmanto daudz radikālākas un „ne tik demokrātiskas” metodes…).
2012.gada 8.februāra rakstā O.Ozols „sadod riktīgus piparus” tiem, kas uzdrošinās apgalvot, ka īstie latvieši esot tikai tie, kas dzīvojot Latvijā, un izsaka nepatiku pret nepareizu, ar citas valodas akcentu nomāktu latviešu valodu. Globalizētā pasaulē esot pilnīgi normāli, kas visi nekad vienādi nerunāšot, un esot jāpriecājas par katru, kas vispār kaut kā mēģinot buldurēt latviski (piem., ASV nēģeris Džordžs Stīls vai „Los Amigos” dziedoņi), un nekāda ksenofobija, kas kritizē viņu runas veidu, te neesot pieļaujama. Citādi mēs nebūšot civilizēta, toleranta un gudra tauta.
2012.gada 24.februārī O.Ozols mēģina „reabilitēt” divus sabiedrībā pazīstamus cilvēkus – Viesturu Dūli (sauktu arī par Zuargusu) un Alvi Hermani, kuri esot pauduši nepareizu viedokli referenduma par otro valsts valodu jautājumā. Pirmais aicināja mest urnās bojātus biļetenus, neatzīmējot ne ‘PAR’, ne ‘PRET’, otrais – vispār nepiedalīties referendumā (tieši tāpat kā to darīju arī es un biedrība „Latvietis”). M.Barkovskis skaidro, ka nevajagot uz viņiem dusmoties, jo V.Dūle esot naivs ideālists, kurš vienkārši ļoti cienot krievu tautu un negrib to aizvainot, balsojot pret tās valodas statusu. Tas, ka tādejādi tiks palielināts referenduma dalībnieku skaits, ko tieši vajag tā iniciatoriem, O.Ozolam nešķiet būtiski vai arī viņš izliekas to nesaprotam. Savukārt A.Hermanis, aicinādams referendumu ignorēt, kas tiešām tajā situācijā bija vispareizākā rīcība, neņemot vērā, ka tautas vairums prezidenta, premjera un Jenotības frakcijas vadībā esot nolēmis piedalīties balsošanā, un tāpēc neesot labi atrauties no kolektīva un rīkoties pa savam. Kopumā tomēr abi – gan Dūle, gan Hermanis – esot labi cilvēki, neviens no viņiem neesot ne nodevējs, ne fašists, un (zemtekstā izriet), ka arī Latvijā kopumā viss esot ļoti labi, referendums paiešot un dzīvošot tālāk visi kopā draudzīgi, jo vairāk tāpēc, ka okupantu mums taču te neesot, kā to nepiemirst allaž atgādināt Ozols-Barkovskis.
Protams, īsta kosmopolīta-sorosieša grāmata nebūtu pilnīga, ja tajā netiktu aizstāvētas ne tikai t.s. „nacionālās”, bet arī „seksuālās” minoritātes. 2012.gada 1.jūnijā top raksts par kādu ļaužu grupu, kas sastādot ap 10% katrā tautā, kuru gadsimtiem ilgi esot visādi diskriminējuši, apspieduši, spīdzinājuši un pat dedzinājuši uz sārta, taču neesot varējuši viņus pārtaisīt, bet, pretēji stereotipiem, šī ļaužu grupa nebūt neesot sliktāka, tieši otrādi, pat gudrāka, talantīga un līdz ar to arī bagātāka par vairumu sabiedrības… Un tad raksta beigās uzdod lasītājiem jautājumu – kas tie tādi ir? Un pats arī sniedz atbildi – KREIĻI !!! Tā, lūk, bet jūs ko domājāt – pidarus? Nekā, redz, nebija! Lai gan zemteksts te ir nepārprotams, skaidrs, ka autors patiesībā bija domājis homīšus. Loģika te tāda – ja jau mēs kreiļus pieņēmām kā normālus ļaudis, gan jau arī pidarus pieņemsim… Uzreiz gan teikšu – nezinu tādus faktus, ka kreiļus pat viduslaikos kāds būtu viņu īpatnības dēļ spīdzinājis vai nogalinājis. Pidarus gan – un pelnīti to darīja! Bet sorosietim jau nav aizliegts arī melot lietas labā…
2013.gada 29.janvārī O.Ozols piemin „patiesības ministriju” (aizgūts no Dž.Orvela romāna „1984”) un pērkamos žurnālistus, kas akli kalpo savam maizes devējam, rakstot uz pasūtījuma visu, ko vien tas pieprasa, vajadzības gadījumā vienu un to pašu cilvēku gan slavējot, gan kritizējot – kā nu saimnieks vēlas. Viņš gan ‘aizmirst” piebilst, ka pats ir tieši tāds ķēdes suns, kurš kalpo Sorosa mafijai (arī tad, ja to neapzinās, bet, manuprāt, viņš lieliski apzinās gan, ko dara). Šeit nu ir tas klasiskais gadījums, kad zaglis pilnā balsī kliedz: „Ķeriet zagli!”, cerot, ka klātesošie šajā lomā iedomāsies jebkuru, tikai ne pašu bļāvēju.
Varētu vēl daudz uz dikti atgremot Mārtiņa Barkovska – Oto Ozola – pesidonacionālos, kosmopolītiskos murgus, bet domāju, ka nu jau pietiks, tāpat viņa darbības analīzei tik daudz raksta lappušu esmu veltījis. Kam ir smadzenes galvā, sen jau ir sapratuši, kas viņš ir par putnu, kam to nav – vēl trīstik liela apjoma rakstu izlasot nesapratīs. Nobeigumā pievērsīšos viņa paša grāmatas pēcvārdā paustajam izbrīnam, ka sorosiskais portāls tvnet.lv esot publicējis praktiski visus viņa iesūtītos rakstos, lai gan tie daudzreiz pārkāpjot „nerakstītās sarkanās līnijas”. Un atkal jāteic – neticu, ka O.Ozols ir tik stulbs, kā izliekas. Tur jau tā lieta, ka nekādām sorosiešu sarkanajām līnijām viņš nav pat tuvojies, visi viņa raksti ir ieturēti tipiskā, reizēm vāji maskētā kosmopolītiskā garā, tieši tādi, kādi ir vajadzīgi sorosiešu portāliem tvnet.lv, delfi.lv… u.c. Kāds liktenis sagaida patiesi sarkanās līnijas pārkāpjošus rakstus, tas ir redzams no manu publikāciju likteņa. Pēdējo 10-15 gadu laikā esmu šiem portāliem nosūtījis tuvu pie 100 rakstu, no kuriem šie portāli katrs ir ievietojis precīzi 1 (vienu!) publikāciju. Nerunāsim par to, ka mani regulāri bloķē tvnet.lv meitas portāls spoki.tvnet.lv. Tāpat nešaubīgi zinu, ka šis raksts, ko arī nosūtīšu gan delfi.lv, gan tvnet.lv, nevienā no tiem, protams, ka netiks publicēts. Es gan, atšķirībā no O.Ozola, par to, ka viņu publicē, bet mani nē, nemaz nebrīnos; brīnītos, ja tiešām būtu otrādi.
Vēl kāda nianse, kas parāda atšķirību starp mani un Barkovski-Ozolu (nerunāsim jau par tādiem sīkumiem, ka es nekautrējos no sava poliskā uzvārda un nemēģinu to nomaskēt ar pseidonīmu). Pirms apmēram pusgada saņēmu netiešu uzaicinājumu doties uz kādu diskusiju Maskavā, ko organizē Krievijas TV, kas solījās apmaksāt gan lidmašīnas biļeti, gan uzturēšanos viesnīcā, gan laikam arī ēdināšanu. Es atbildēju, ka pagāja tie laiki, kad mums vajadzēja moskaļu priekšā atskaitīties un braukt pie viņiem uz paklāja. Ja Krievijas TV es kā personība interesēju, lai paši brauc mani uz šejieni intervēt vai nodrošina t.s. „TV tiltu”, man atrodoties Latvijā, kas 21.gadsimtā nevar būt nekāda problēma. Šāds variants, cita starpā, Krievijas TV būtu daudz lētāks, nekā viņu piedāvātais, taču viņu mērķis acīmredzot bija ciemiņu „iebarot”, kurš, tik laipni uzņemts, taču neko sliktu par valsti un tās iedzīvotājiem, tur atrazdamies, vis neteiks. Un viņi arī nepārrēķinājās. Manā vietā aizbrauca tas pats Barkovskis-Ozols, kurš Krievijā ātri atrada kopīgu valodu ar putinistiem un atgriezās pat ar šim uzdāvinātu pašmāju ražotu zemeņu zaptes burciņu, kā šis pēcāk lielījās „LA”. Šis fakts lai ir kā trekns punkts apcerei par šī nožēlojamā cilvēciņa darbību un iekšējo būtību.
Tautieši, neuzķerieties uz vāji slēptiem āķiem, protiet atšķirt, kur ir graudi, kur pelavas, kur savukārt Īsts Patriots un kur – nožēlojams karjerists, pašlabuma meklētājs! Un atcerieties, ka nelieti slavēt un popularizēt var tikai tāds pats nelietis!
PAR LATVIEŠU TAUTAS NACIONĀLAJĀM INTERESĒM NELOKĀMAI
CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
24.11.2016. Aivars Gedroics
24. Nov 2016 @ 18:47
|
| » Vētsule Stomahinam |
|---|
Привет, Борис!
Твоё письмо, написанное 30.10.2016, получил 11.11.2016, как раз на день Лачплесиса (если читал книгу про историю Латвии, то незачем мне пояснять, что это такое ). Я так и знал, что моё письмо, написанное 7.07.2016, ты не получил. Не знаю, стоит ли слать его заново, опять ведь забракуют… Но я надеюсь, что найдем способ тебе его передать всё же.
Про твои проблемы всё знаю, инет читаю. Знаю, что твоя жизнь не малина, это видно хотя бы по изменениям в твоем внешнем виде. Хотя отчасти ты и сам виноват, ибо дополнительно голодом себя моришь. Однако, Борис, всё в нашей жизни относительно, я (стыдно признаться!) только сейчас читаю «Гулаг Архипелаг», и, по сравнению с тем, как там люди доживали (подыхали), тебе ещё не так плохо… уж по крайней мере тебя не бьют и непосильным физическим трудом не изматывают… хотя, конечно, по сравнению с Европейскими тюрьмами, у тебя ад, тут сомнений нет…
Вообще странно, что у вас до сих пор разделяют понятия «колония» и «тюрьма». У нас практически все места заключения тюрьмами называют, за исключением «малолетки». Но тюрьмы у нас закрытые, частично закрытые и открытые (последние типа колонии-поселении), также и в тюрьмах есть нижняя, средняя и высшая степень содержания, последняя наиболее комфортная. В любом случае поздравляю, что не попал в тюрьму, не знаю, сильно ли хуже тебе там было бы, но засунуть х… в рот администрации само по себе приятно. :)
Будем надеяться, что и впредь у них ни хрена не получится. Ещё мой совет тебе – держись подальше от всякого рода деятелей, названия профессий которых начинается на «псих-", а то попадешь в дурку, и это будет гораздо хуже любой тюрьмы. На хрена тебе всяких там психологов приглашать…
Я лично победил в суде над радио, правда, 10 000 евриков мне не дали, но хоть признали, что я в принципе прав. Но в эфир меня всё равно пускают очень неохотно. В большой политике радует, что мои прогнозы сбылись на счет «Брексита» и выборов в США. Пусть Хутин не радуется, не станет Трамп у него сосать… А вот ЕС трещит по швам уже, и скоро распадется, и скатертью ему дорога. Что огорчает – в Грузии остались у власти прихлебники Раши, и хохлы продолжают в «перемирие» играть… Ладно, много писать не буду, Бог знает, получишь ли ты это послание моё или нет… Пиши, я рад с тобой общаться и спорить также при необходимости!
ДА ЗДРАВСТВУЕТ НАША БОРЬБА И ПОБЕДА !!!
13.11.2016 Aivars Gedroics
13. Nov 2016 @ 12:26
|
| » VALSTS VALODA |
|---|
VAI DRUŽIŅŅIKI LATVIJU PADARĪS LATVISKU ???
Laikraksta „DDD” 21.10.2016. numurā LNF vadītājs Aivars Garda izsakās par to, ka, saskaņā ar oficiālajiem datiem, ap 10% Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju valsts valodu joprojām nepārvaldot. Viņš, pretēji varas nesējiem lojālajiem žurnaļugām, nepriecājas, ka šādu ļaužu skaits ir samazinājies kādas 2-3 reizes, salīdzinot ar situāciju pēc neatkarības pasludināšanas, jo valodas prasme vēl negarantē lojalitāti pret valsti, turklāt, valsts valodu apguvis nelatvietis, kurš, protams, gana labi pārzina arī krievu valodu, rada tikai lieku konkurenci darba tirgū latvietim, īpaši tādam, kurš mācoties paļāvās, ka valstī, kurā vairāk kā trešdaļai iedzīvotāju dzimtā valoda ir krievu, varēs iztikt bez šīs valodas zināšanām. Jau teju pirms 20 gadiem toreizējais laikraksta „Nacionālā Neatkarība” redaktors Jānis Derums savā publikācijā „Lēnā vai ātrā naturalizācija” (te atrodas tās kopija: http://klab.lv/users/aivars_666/38809.html?mode=reply) atzīmē, ka no valsts valodas mācīšanas okupantiem ir vairāk ļaunuma kā labuma, tās prasme šos par latviešiem nepārtaisīs, bet kavēs viņu repatriāciju uz mātušku, turklāt atņems darba vietas latviešiem. Tajā pat laikā viņš atzīmē arī, ka prasīt valsts valodas zināšanas gan vajag, un stingri jāsoda tie, kuri to neprot vai nevēlas lietot. Arī šim atzinumam es pilnībā piekrītu un pāris gadus vēlāk uzrakstīju publikāciju [*] „Valsts valodas likums un tā realizēšana” (http://klab.lv/~aivars_666/29576.html), kurā minēju nepieciešamību izveidot speciālu bruņotu struktūru – Valodas policiju – vārgā un simboliski darbojošās Valsts Valodas Centra vietā. Šo manu viedokli publicēja avīze „Latvietis Latvijā” un pārpublicēja dažas okupantu lapeles, lai pašausminātu savus lasītājus, kas viņiem tiekot gatavots. Lieki būs atgādināt, ka nekādas reakcijas uz šo manu publikāciju no varturu puses nebija, turpināja darboties tie paši pāris desmiti valodas inspektoru, katrs no kuriem uzlika gada laikā ap pārdesmit simbolisku sodu sevišķi nekaunīgiem okupantiem, kuri tos samaksāja smiedamies (dažos gadījumos gan mēdza apstrīdēt arī tiesā) un turpināja valsts valodu ignorēt… Nu, pēc 15 gadiem, pēkšņi uzradusies ideja kaut ko mainīt šai lietā, proti, dibināt brīvprātīgo palīgu institūtu, kuri tad pildīšot t.s. valodas policijas funkcijas (daži plašsaziņas līdzekļi tos tā arī dēvē – par valodas policistiem). Viņu uzdevums būšot staigāt pa firmām un iestādēm un, pamanot valsts valodas likuma pārkāpumus (piemēram, kroplas izkārtnes uz ielām), atbildīgās personas nokaunināt un paskaidrot tām, kā būtu tie novēršami. Ja nu šie darboņi spītīgi atsakās pildīt atsaucīgo „valodas sargu” draudzīgos ieteikumus, tad pēc kādiem 20 aizrādījumiem 21.reizē viņi varēšot vērsties VVC, kurš tad spītīgajam valodas necienītājam beidzot uzliktu sodu. Nekādu atalgojumu par šo „izpriecu” šie „dobrovoļci” nesaņemtu, tomēr VVC uzskata, ka tik un tā šādu ļautiņu būšot tik daudz, ka visiem šis prieks – audzināt valsts valodas nepratējus - nemaz netikšot uzticēts, lai šādas tiesības iegūtu, būšot jāiztur konkurss, kura noteikumi publicēti VVC mājas lapā. (http://www.vvc.gov.lv/advantagecms/LV/konkursi/konkursi.html)
Kā vispār radās šī ideja par tāda „brīvprātīgā institūta” dibināšanu? Laikam jau tās paudēji atcerējās pagājušā gadsimta 60.gadus, kad toreizējais PSRS faktiskais vadītājs Ņ.Hruščevs, kurš, cita starpā, bija viens no retajiem PSRS KP CK funkcionāriem, kas tiešām arī pats ticēja tam, ka tuvāko pārdesmit gadu laikā PSRS varētu uzcelt komunismu, pasludināja, ka milicija pamazām tikšot aizstāta ar brīvprātīgajiem kārtības sargiem (tautā ātri iegājās viņu apzīmējums – družiņņiki), kuri patrulēšot pilsētu ielās un aizrādīšot neapzinīgajiem pilsoņiem, kas neuzvedas tā, kā krietnam padomju cilvēkam – komunisma cēlājam – pienāktos. Visā nopietnībā tika uzskatīts, ka 90% gadījumu ar šādu aizrādījumu pilnībā pietikšot, ja nu tomēr nē, tad družiņņikiem nāksies vien meklēt tuvāko telefona būdu, lai izsauktu miliciju (rācijas viņiem, protams, piešķirtas netika). Šādās družiņņiku vienībās centās iesaistīt plašas tautas masas, īpaši t.s. „progresīvo inteliģenci” – studentus, augstskolu pasniedzējus, kuriem obligāti-brīvprātīgi tika izsniegtas sarkanas bantes (atšķirības zīme) un dots rīkojums, iestājoties krēslas stundai, pāris stundas patrulēt pilsētas ielās, tādejādi tuvinot padomju tautu drīzākai komunisma uzvarai. Rezultāts šādiem pasākumiem bija visai bēdīgs – neapzinīgie pilsoņi, kā likums būdami pamatīgā šmigā, pasūtīja viņu audzinātājus tālu jo tālu, pie reizes pabrīdinot, ka pārlieka viņu audzināšana varētu ļoti nejauki atsaukties uz viņu audzinātāju veselību. Negribēdami atzīt šās „progresīvās” idejas izgāšanos, PSRS varturi tomēr nolēma nelikvidēt družiņņikus kā tādus, bet gan iesaistīt viņu patruļās vismaz vienu milici, kas tiešām deva zināmu efektu, jo, redzot blakus „apzinīgajiem komjauniešiem” vīrieti formas tērpā ar ieroci pie sāna, šiņušņiki drusciņ „pierāvās” un vismaz nesolīja savu skolotāju smadzenes izsmērēt pret sienu… Pamazām, redzot, ka solītais komunisms kā nenāk, tā nenāk, bet toties nolādētais kapitālisms pamazām tiek restaurēts, arvien mazāk atradās ļaužu, kurus varēja piespiest iesaistīties šādās družīnās, līdz 20.gdsm. 80.gados, M.Gorbačova valdīšanas laikā, tika atzīts, ka perestroikas periodam družiņņiki neesot vairs derīgi, toties vajadzīgs kļuva OMONs (speciāli sagatavota milicijas vienība darbam ar sevišķi bīstamiem noziedzniekiem), kurš tā darbības sākotnējā periodā tiešām iedvesa organizētajai noziedzībai zināmu bijāšanu.
Saziņas līdzekļos nereti tikušas atspoguļotas visādu pašmāju un arī Eiropas cilvēktiesību (lasi – okupantu tiesību) sargātāju idejas un „draudzīgie” ieteikumi, ka pēc iespējas mazāk esot jāsoda valodas nepratēji, toties pēc iespējas vairāk jācenšas viņus stimulēt apgūt valodu ar draudzīgu attieksmi, kas gala rezultātā došot daudz efektīvākus rezultātus… (Interesanti, protams, būtu izmēģināt šo ieteikumu, piemēram, ceļu policijas praksē – ātruma pārkāpējus un dzērājus pie stūres 90% gadījumu draudzīgi brīdināt un tikai 10% sodīt, un paskatīties, kā šāda prakse mazinās ceļus satiksmes negadījumu skaitu). Pirms 3,5 gadiem 2013.gada pašvaldību vēlēšanās „patriotiskais latvietis” Jānis Lāčplēsis (kurš drīzāk gan būtu pelnījis Dirsplēša nosaukumu) svinīgi solīja, ka viņa ievēlēšanas gadījumā Daugavpilī Valsts valodas inspekcija tikšot likvidēta. „Kaķa lāsti debesīs nekāpj”, es toreiz nodomāju, jo šādi jautājumi nav kādas pilsētas mēra, bet gan Tieslietu Ministrijas kompetencē. Tagad nu redzam, ka šādi šī odiozā darboņa izteikumi nav bijuši bez pamata, viņš juta, ko faktiski taisās darīt mūsu varneši, ne velti taču bija un joprojām ir Jenotības uzticības persona Latgalē. Tāpat kā Hruščevs visā nopietnībā bija gatavojies pamazām likvidēt miliciju, tā mūsu varneši gatavojas likvidēt VVC, labākā gadījumā saglabājot to kā valodas konsultantu kantori, bet pilnībā atņemot tam represīvās funkcijas, par ko jau gadiem ilgi sapņo okupanti un viņu tiesību aizstāvji. Hruščeva murgainajai idejai realizēties neļāva veselais saprāts un arī pašu CK vīru pamatotās bažas no arvien pieaugošās noziedznieku visatļautības, bet vai būs kāds spēks, kurš apturēs VVC likvidēšanu, ieskaitot „nacionāļu” vadīto Tieslietu Ministriju? Skaidrs, ka nevaram cerēt ne uz vienu ne deputātu, ne ministru, tikai uz pašu tautu. Ja ticēt saziņas līdzekļos paustajam, valodas brīvprātīgo sargu piesakoties gana daudz, bet vai viņi saprot, ka viņu darbībai nebūs lielāka jēga kā vārnas ķērkšanai koka zarā? Lai reāli veicinātu cieņas pieaugšanu pret valsts valodu, jārīkojas tā, kā minēts manis iepriekš jau norādītajā rakstā, iepazīstieties un izlasiet, kas to vēl neesat izdarījuši! [*] Reālais valsts valodas nepratēju skaits noteikti ir lielāks par tiem 10%, kuri PAŠI ATZĪST, ka valodu neprot, bet vai ir kāds spēks, kurš būtu gatavs ar šādiem radījumiem reāli cīnīties? Jāsecina, ka diemžēl nav, un ne jau družiņņiki būs tie, kas te ko vērsīs par labu… Ir kopumā jāmainās Latvijas politikai, jāsāk aizstāvēt latviešu, nevis okupantu un migrantu intereses. Diemžēl pašreizējā Saeimā neredzu pat vienu cilvēku, kas to varētu un gribētu darīt… Vai tā būs mūžīgi? Tas jau no tautas gan ir atkarīgs!
LATVIEŠU NĀCIJAS INTERESES AUGSTĀK PAR VISU !!! CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
30.10.2016. Aivars Gedroics
30. Okt 2016 @ 14:45
|
| » Atkal Pauliņš |
|---|
LATVIJAS RADIO ĢENERĀLDIREKTORAM
A.Pauliņam
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
adrese: a.k. 32, Daugavpils, LV 5401, t. 28229894,
iesniegums
Savā 22.08.2016. vēstulē es Jums uzdevu vairākus jautājumus, tai skaitā šādu:
„…Tāpat gribētos zināt, vai homoseksuālista Arņa Krauzes pašpasludinātais aizliegums man UZ VISIEM LAIKIEM runāt Latvijas Radio ēterā joprojām ir spēkā un kā tas ir savietojams ar Jūsu apgalvojumu, ka radio jāpastāvot uzskatu dažādībai? Ja tomēr šāds aizliegums vairs nepastāv, tad cik bieži un kad es drīkstu zvanīt uz Latvijas Radio, lai nepārtērētu man paredzēto laika limitu ???”.
Savā atbildes vēstulē, kas datēta ar 30.08.2016., Jūs neesat atbildējis uz šo, kā arī citiem iepriekš uzdotajiem jautājumiem. Lūdzu to tomēr izdarīt vismaz attiecībā uz augstāk minēto vēlreiz Jums nosūtīto jautājumu, kas attiecas uz mani personīgi.
Ļoti ceru, ka man šīs atbildes iegūšanai nebūs atkārtoti jāvēršas Administratīvajā tiesā!
20.10.2016. Aivars Gedroics
19. Okt 2016 @ 22:24
|
| » TRAMPS |
|---|
ASV PREZIDENTA VĒLĒŠANAS GAIDOT
Tā nu laika gaitā ir izveidojies, ka katrā gadā, ko pieņemts apzīmēt ar nosaukumu „garais” (februārī ir 29 dienas), notiek arī ASV prezidenta vēlēšanas. Nav nekāds noslēpums, ka šī valsts ir viena no nozīmīgākajām valstīm (ja ne pati nozīmīgākā) pasaulē, un šo vēlēšanu iznākums tieši vai netieši ietekmē dzīvi praktiski visā civilizētajā pasaulē, atskaitot varbūt mežonīgas ciltis Āfrikā vai Brazīlijas mūžamežos. Arī Latvijas liktenī ASV rīcība ir atstājusi nozīmīgas pēdas, sevišķi tas attiecas uz 2.pasaules kara beigu periodu, kad Demokrātu partijas līdera Rūzvelta piekāpīgā pozīcija Staļina priekšā faktiski izlēma Latvijas un visas Baltijas likteni, uz teju 50 gadiem nododot šīs valstis PSRS okupācijā un aneksijā. Tas bija par pamatu faktam, ka gandrīz visi ASV pilsonību ieguvušie bijušie šo valstu pilsoņi un viņu pēcteči, atskaitot varbūt galīgi degradējušās personības, tādas, kā, piemēram, komunisti un pederasti, ASV prezidenta vēlēšanās konsekventi atbalstīja Republikāņu partijas kandidātus kaut vai tā iemesla dēļ, ka neviens Rūzvelta pēctecis, kas pretendēja uz pasaulē ietekmīgākās valsts vadītāja amatu, nekad šādu sava priekšgājēja rīcību publiski nav nosodījis un nav par to Baltijas tautām atvainojies (to nav darījis arī pašreizējais Demokrātu prezidents Obama un kandidāte uz viņa funkciju pārņemšanu Klintone).
Visā pasaulē pieaugot mafiozo cionistu-masonu-pederastu ložu ietekmei, it īpaši aktivizējoties bēdīgi slavenajam Sorosa fondam, kosmopolītisms un homoseksuālisms kā ideoloģijas, kuras pārliecinoši atbalsta pašreizējā ASV Demokrātu partija, ir uzsākušas savu uzvaras gājienu, ko mēs redzam kaut vai no t.s. „viendzimuma laulību” legalizēšanas piemēra, ko mērkaķa Obamas administrācija ir uzspiedusi visai ASV. Ja arī pēc šīm prezidenta vēlēšanām ASV turpinās vadīt Demokrātu partijas pārstāve, tad agri vai vēlu šīs perversijas uzspiedīs leģitimizēt arī Latvijai. Bez tam ASV Demokrātu partija aizstāv arī visa veida imigrantus (kā legālos, tā nelegālos), pieprasa legalizēt „vieglās” (drīz droši vien to attiecinās arī uz pārējām) narkotikas, grib ierobežot ASV iedzīvotājiem tiesības legāli iegādāties ieročus, tādejādi samazinot viņu iespējas sevi aizstāvēt gan pret krimināliem bandītiem, gan reliģiskiem fanātiķiem – teroristiem… Šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl, šīs partijas paveikto ļaundarību un sludināto idiotismu skaits mērāms desmitos, ja ne simtos. Protams, pie viena viņi liekulīgi tēlo arī nabadzīgo ļaužu aizstāvjus, reāli faktiski neko viņu labā nedarot vai nereti viņu stāvokli pat vēl vairāk pasliktinot (analogs piemērs te būtu Rīgā valdošais „Saskaņas centrs”). Ļaudis, kuru apziņas ir degradētas (es šeit nerunāju par tādiem nožēlojamiem radījumiem kā, piemēram, pederasts K.Streips, kurš manā uztverē nav tikai latvieša, bet pat cilvēka vārda cienīgs) un kuri ir nonākuši miljardiem vērtās Sorosa propagandas ietekmē, uzķeras uz šī āķa par solīto „sociālo nodrošinātību” un nereti arī sāk nostāties Demokrātu pusē, neredzot vai izliekamies neredzam viņu īstās sejas un patiesos nolūkus politikā. Ir dzirdētas arī tādas atziņas – nu viņi jau visi vienādi, bet jāizvēlas atbalstīt tos, kuri sola vairāk rūpēties par atstumtajiem un nabadzīgajiem…
Ja līdzšinējās vēlēšanās tiešām abi ASV prezidenta kandidāti bija ideoloģiski diezgan tuvi, un tam pašam Sorosa fondam nebija lielas atšķirības, kurš tieši tiks ievēlēts, jo acīs šim veidojumam lēkt neviens no viņiem netaisījās, atšķīrās vienīgi pakāpe, kādā viens vai otrs bija gatavs cionistu-masonu-pederastu mafijai pakļauties, tad šogad tas beidzot ir savādāk. Ir radies cilvēks, kurš skaidri pasaka – līdzšinējā ASV politika nav bijusi pareiza, tā ved valsti pretī iznīcībai, nepieciešamas nopietnas un kardinālas pārmaiņas. Šā cilvēka vārds ir DONALDS TRAMPS, un viņš ir kā dadzis acī visiem Sorosa pakļautībā esošajiem saziņas līdzekļiem pasaulē (Latvijā tādi ir gandrīz visi, izņemot varbūt „Radio Mekurs” un laikrakstu „DDD”). Jau kandidātu izvirzīšanas gaitā viņi bija gatavi „no biksēm izlēkt laukā”, lai D.Tramps netiktu izvirzīts prezidenta amatam, kad tas tomēr notika, tad pašlaik dara visu iespējamo, lai šo cilvēku nomelnotu, padarītu par smieklīgu un nekompetentu potenciālo vēlētāju acīs. Līdztekus nepārtraukti tiek apgalvots, ka Klintonei, ko saprātīgi domājošie ļaudis nievājoši dēvē par Klitorieni, reitings visu laiku esot augstāks nekā Trampam (atcerēsimies, kā viņi meloja pirms „Breksita” referenduma, apgalvojot, ka vairums britu gribot palikt ES). Un tiešām, viņiem ir ko baidīties. Ja Tramps tiks ievēlēts un pildīs savus priekšvēlēšanu solījumus, tad nekontrolētai imigrācijai ASV beidzot pienāks gals, musulmaņu teroristiem iebraukšana šajā valstī būs liegta, nelikumīgi atrodošās personas no tās tiks izraidītas, narkotiku izplatītājiem „piegriezīs skrūves”, arī homoseksuālisti un citi tamlīdzīgu perversiju piekopēji būs spiesti „pierauties” ar to propagandēšanu un sludināšanu par normālu un pat derīgu īstenošanai dzīvē… Vārdu sakot, ASV nācijas (un arī citu pasaules nāciju) degradēšanās, tautu un rasu sajaukšanās tiks ja ne pilnībā apturēta, tad vismaz nopietni bremzēta… Sorosa fondu un citas cionistu-masonu-pederastu organizācijas tāda perspektīva nopietni biedē un satrauc, tāpēc viņi ir sacēluši drausmīgu histēriju un devuši pavēli saviem padotajiem pat tajās valstīs, kurās iedzīvotāju skaits un vēl jo vairāk leģitīmu ASV elektoru skaits ir pavisam neliels (kā, piem., Latvijā), visiem spēkiem aģitēt par Klitorieni, kura ar savu līdzšinējo politisko darbību ir apliecinājusi pilnīgu padevību šīm ložām, savukārt Trampu nomelnot visiem iespējamajiem līdzekļiem. Viņi saprot, ka katra balss var būt izšķiroša, bet šoreiz, atšķirībā no līdzšinējām vēlēšanām, viņiem gan nav vienalga, kurš kandidāts uzvarēs – šoreiz tie gana radikāli atšķiras viens no otra. Uz spēles ir likta viņu līdzšinējā kundzība visā pasaulē, un, lai to pasargātu, ne miljardus, ne triljonus viņi nežēlos – likmes ir pārāk augstas. Esmu pārliecināts, ja viņi redzēs, ka Trampa ievēlēšana vairs nekādi legāli nav novēršama, viņi mēģinās to likvidēt arī fiziski, viens šāds uzbrukums šim cilvēkam jau ir noticis.
Vai Trampam nepiemīt negatīvas īpašības? Protams, ka piemīt, tāpat kā jebkuram no mums, ideālu cilvēku, vismaz manā uztverē, vispār pasaulē nekur nav, pat Bībelē jau ir teikts, ka cilvēks pēc savas dabas ir grēcīga būtne. Ja ļoti grib, gandrīz jebkuru cilvēku var tā izkritizēt, ka viņa tēls iegūs teju 100% negatīvu nokrāsu. Ko tādu sliktu Trampā ir pamanījuši mūsu kosmopolītiskie saziņas līdzekļi, kuri ik dienu, ik stundu, ik minūti pūderē smadzenes Latvijas iedzīvotājiem? Viņš negarantējot Latvijas un vispār Baltijas aizsardzību, ja mūsu valstis vismaz 2% budžeta izdevumu neveltīšot valsts aizsardzībai. Uzskatu, ka šī ir pamatota prasība, galu galā NATO ir militārās sadarbības, nevis labdarības organizācija, un, ja mums pašiem žēl tērēt naudu SAVAS valsts aizsardzībai, kāpēc lai amerikāņu tauta to tērētu SVEŠAS valsts labā? Tramps apgalvo, ka Putins ir spēcīga personība, ka no viņa ir ko pamācīties un ka viņš mēģināšot ar šo cilvēku atrast kopīgu valodu politiskos jautājumos. Te nu jāatzīst, ka Putins tiešām, tāpat kā savulaik Staļins, ir pratis suģestēt un pakļaut sev Krievijas iedzīvotājus, kas neapšaubāmi liecina par viņu kā gana ietekmīgu personu un garā stipru cilvēku. Protams, šis stiprums var būt arī negatīvi orientēts, kā tas Putina gadījumā vismaz pret Baltijas tautām arī ir. Bet tas nenozīmē, ka mēs nevaram mācīties pieredzi arī no saviem ienaidniekiem, domāju, ka tas pat obligāti ir jādara, lai varētu šiem līdzvērtīgi stāties pretī. Interesanti atzīmēt, ka Trampa kritiķi nemana (izliekas nemanām), ka viņu dievinātais Obama jau patlaban regulāri tiekas ar Putinu un saskaņo savstarpējo politiku gan attiecībā uz Sīriju, gan Ukrainu, gan citām nestabilā stāvoklī esošām pasaules valstīm. Baltijas valstu ļaudis (mani tai skaitā), protams, apbēdina Trampa teiktais, ka viņš principā būtu gatavs samierināties ar Krimas aneksiju un atcelt sankcijas pret Krieviju. Taču te nu patiesības labad ir jāatzīmē, ka ar šo faktu ir samierinājusies arī pašreizējā Ukraina vadība, kura nevēlas pat ieviest pilnīgu ekonomisko blokādi attiecībā uz šo pussalu (par militārām operācijām nemaz nerunājot), un šķiet, ka arī ukraiņu tautas vairākums, jo nekādi ievērojama apjoma protesti pret šādu viņu varturu rīcību neizskan, tāpat netiek apšaubīts arī tā dēvētais „Minskas līgums”, kas faktiski nostāda Doņecku un Lugansku īpašā statusā, kurā Ukrainas likumus būs iespējams pilnībā ignorēt. Ja paši ukraiņi nav gatavi liet asinis un paciest ekonomiskas neērtības nācijas goda un valsts nedalāmības vārdā, kāpēc lai par to satrauktos tāda persona kā Donalds Tramps? Turklāt, no vēstures pieredzes mēs zinām, ka praktiski vienmēr lielvalstis ir upurējušas mazāk ietekmīgo valstu intereses savu interešu labā, un, lai kurš nebūtu ASV prezidents, attiecības ar Krieviju viņam(i) vienmēr būs prioritāras salīdzinājumā ar citām valstiņām, kuras nav ne politiski, ne ekonomiski spējīgas sacensties ar šo milzi. Tramps pelna atzinību kaut vai par to, ka neliekuļo, bet pasaka taisnību, ko visi pārējie tāpat lieliski apzinās, bet gļēvi noklusē vai iztapīgi melo. Ja godīgi, tad es, tāpat kā bijušais ASV armijas virsnieks Konstantīns Pupurs, neticu, ka vispār atradīsies kāds ASV vadonis, kurš dos komandu militāri uzbrukt Krievijai, aizstāvot Baltijas valstis… domāju, ka arī Tramps te nebūs izņēmums. Tai pašā laikā Tramps vismaz sola dot kaut kādu pretsparu šim rasu un tautu iznīcināšanas procesam, ko pieņemts dēvēt par globalizāciju, un tādēļ mums, Patriotiem, ir pienākums viņu atbalstīt vismaz morāli. Un tos latviešus, kam ir ASV pilsoņa balsstiesības, ir no sirds aicinu – balsojiet tikai par Trampu! Šoreiz mēs nedrīkstam kļūdīties, šoreiz mums izvēles iespēju nav! Kas to lai zina, kad vēl būs mums dota tāda grandioza iespēja lauzt mugurkaulu cionistu-masonu mafiozās kliķes izauklētajam monstram! Šovasar jau tas saņēma pirmo triecienu Lielbritānijas referendumā, no jāseko nākamajam – vēl smagākam, vēl iznīcinošākam! Laiks negaida – ja mēs viņus nesagrausim, tad viņi mūs iznīcinās!
MOSTIETIES, CELIETIES, CĪNIETIES !!!
PAR RASI, TAUTU UN TĒVZEMI CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
03.10.2016. Aivars Gedroics
3. Okt 2016 @ 23:50
|
| » Jādod pretspars nekauņām !!! |
|---|
RĪGAS PILSĒTAS CENTRA RAJONA PROKURATŪRAI
Dzirnavu ielā 113, Rīgā, LV 1011,
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
dzīv. Daugavpilī, Teātra ielā 34-35,
tālr. 65428660, 28229894,
iesniegums
VP Rīgas rajona pārvaldes Rīgas centra iecirknis ir atteicies uzsākt kriminālprocesu pret Latvijas Radio darbiniecēm Renāti Lazdiņu un Artu Skuju sakarā ar manu iesniegumu saistībā ar LKL 157.p. pārkāpumu.
Uzskatu, ka šis lēmums ir pretlikumīgs un atceļams. M.Mežavilka parakstītajā lēmumā nav norādīts pamatojums, kāpēc, viņuprāt, nav noticis noziedzīgs nodarījums, lai gan augstāk minētās darbinieces izteica apgalvojumus (nevis viedokļus), ka es, Aivars Gedroics, nodarbojoties ar naida kurināšanu, lai gan pēc LKL 78.p. vai cita tamlīdzīga panta es nekad neesmu bijis sodīts.
Tāpēc lūdzu prokuratūru:
1. Atcelt M.Mežavilka pieņemtu lēmumu.
2. Uzsākt kriminālprocesu pēc LKL 157.p. pret Renāti Lazdiņu un Artu Skuju un atzīt mani par cietušo šai kriminālprocesā.
Pielikumā: lēmuma kopija uz 1 lpp.
22.09.2016. Aivars Gedroics
22. Sep 2016 @ 15:28
|
| » Jānoskatās !!! |
|---|
Lai nu kāds Lembis kopumā būtu kā cilvēks, Sorosa bandu viņš precīzi raksturo! https://www.youtube.com/watch?v=ZBGtZqNT0wY
7. Sep 2016 @ 23:10
|
| » Klausieties !!! |
|---|
Dziesma par dekolonizāciju - vienīgā 25 gadu laikā pēc it kā neatkarības atgūšanas! https://www.youtube.com/watch?v=MaN66C44MW8&list=PLC51FCD94408DF67D&index=25
4. Sep 2016 @ 00:28
|
| » 1991.gada augusts |
|---|
ATCEROTIES 1991.GADA AUGUSTA VAROŅUS
Tie, kas ir lasījuši pazīstamo J.Hašeka ironisko romānu par „Krietnā kareivja Šveika piedzīvojumiem”, iespējams, atceras epizodi, kad Šveikam tika pavēlēts trīs dienas noturēties kādā kontrolpostenī un nekādā ziņā no tā neatkāpties; ja pēc šī laika notecēšanas viņš vēl būs dzīvs, tad gan varēs doties uz aizmuguri pie savējiem. Krietnais kareivis Šveiks tā arī izdarījis, palīdis zem kāda tilta, nogulējis zem tā trīs dienas, pārtikdams no mugursomā esošajiem konserviem, tad izlīdis no zem tilta un devies uz aizmuguri, kur bravurīgi raportējis komandierim, ka uzdevums esot izpildīts, noteiktais punkts nav atstāts visas trīs dienas. Komandieris viņu par to esot uzslavējis un piespraudis medaļu pie krūts.
Kad J.Hašeks rakstīja šo ironisko pamfletu, viņš diez vai domāja, ka jau pēc dažiem desmitiem gadu par šādiem varoņdarbiem ļaudis slavēs un apbalvos visā nopietnībā, un gandrīz neviens nekā izsmiekla vērta šajā faktā nesaskatīs. Man, savukārt, šī epizode nāca atmiņā, 2016.gada 21.augusta vakarā skatoties TV3 pārraides „Nekā personīga” pielikumu, kurā tā laika varturi visā nopietnībā ar izteiktu pašapziņas pieskaņu balsī stāstīja, cik drosmīgi un varonīgi viņi esot bijuši 1991.gada augusta puča dienās, proti, kā uzzinājuši par šo notikumu, tā nekavējoties pačibējuši kur nu kurš, cits pie draugiem, cits pie radiem, cits slēpies bēniņos, cits pagrabā… tā no viņu puses esot bijusi nevardarbīgā pretošanās, kura izbeigusies precīzi pēc trīs dienām (nu gluži kā Šveikam), tiklīdz arī pučs izgāzās. Protams, tagad mēs varam tikai minēt, ko viņi būtu darījuši, ja pučs ieilgtu līdz pat trim mēnešiem vai, pasarg’ Dievs, trim gadiem, vai visu šo laiku viņi tā arī būtu nosēdējuši pažobelēs, pārtikdami no tā, ko radi un draugi aiz žēlastības atmestu šiem, vai arī tomēr līstu vien laukā un uzsāktu kontaktus ar pučistu režīmu – kāda veida, to šie paši droši vien nezinātu līdz brīdim, kad būtu izlīduši, un tad jau – kā nu Dievs dotu.
Tajā pašā pārraidē dzirdēju vēl kādu atdarināšanas cienīgu varonības piemēru. Proti, policijas skolas kursanti pučistu gvardes vienībām, t.s. omoniešiem labprātīgi atdevuši visus savā rīcībā esošos ieročus, tad paklausīgi nostājušies rindiņā pie sienas un laikā, kad omonieši, uzvaras priekā izklaidēdamies, dauzījuši šos ar automātu stobriem un spārdījuši ar kājām, esot stingri palikuši uz vietas, nekur nemukuši, nelūgušies, lai šos nesit, un neesot pat raudājuši… Nu kā lai atkal neatceras slaveno Šveika izteicienu, ka prūšu zaldātam nekādā ziņā nedrīkstot atstāt savu posteni pat tādā gadījumā, ja ienaidnieks šo jau esot nositis un atbruņojis (šinī gadījumā gan mūsu varoņi atbruņojās paši, dzīvi un veseli būdami, tādejādi Šveiku krietni vien pārspēdami). Pēc filmas autoru domām, šādi viņi esot godam pildījuši pirms dažiem mēnešiem doto zvērestu līdz pēdējai asins lāsei stāvēt par Latvijas brīvību un neatkarību…
Neviļus ienāca prātā cits, nedaudz agrāks notikums mūsu kaimiņzemē Lietuvā. Kad 1991.gada janvārī tautas protestu ietekmē bija spiesta demisionēt komuniste un čekas aģente ar iesauku „Šatrija” Kazimiera Prunskiene, viņas vietā tika iecelts ārēji mūsu Godmanim stipri vien līdzīgs tips Roberts Šimans, kurš, tikai dažas dienas sabijis premjera amatā, uzreiz pēc asiņainajiem notikumiem 1991.gada 13.janvārī pie Viļņas televīzijas torņa pēkšņi pazuda, un, kad kļuva skaidrs, ka padomju armija tomēr negrasās ar varu gāzt Lietuvas parlamentu un valdību, pēkšņi atkal nez no kurienes uzradās, savu prombūtni skaidrodams ar to, ka gribējis nesagādāt agresoriem prieku saņemt gūstā premjeru, jo kamēr premjers neesot arestēts, tikmēr valdība joprojām esot leģitīma, arī tad, ja tās vadītājs slēpjas kādā pažobelē – nu gluži kā mūsu varturi to pašu atkārtoja dažus mēnešus vēlāk. Glupie leiši gan šādu varonību neprata novērtēt un pasludināja šo cilvēku par gļēvuli, kurš nav cienīgs ieņemt premjera posteni, viņa vietā ieceļot Ģediminu Vagnori. Nu, bet tie mūsu dienvidnieki jau vienmēr ir bijuši „pārāk karstasinīgi”, uzreiz pasludinot valsts neatkarību, nevis kā viņu ziemeļu kaimiņi – ar „pārejas periodu”, kura beigas viņi nemaz netaisījās pat prognozēt. Kā vēlāk atziņās tas pats I.Godmanis, viņš esot domājis, ka vismaz viņa dzīves laikā šis periods noteikti vēl nebeigšoties…
Vēl atmiņā iespiedās divas varonības pilnas epizodes – biedra Rubika apcietināšana, kas drīzāk atgādināja goda eskortu – pats vaininieks lepni soļo apsargu vidū, plati smaidīdams un mādams ar roku trakojošajam pūlim, zinot, ka brašie Latvijas policmiliči viņu pasargās no tautas dusmām un nekādu linča tiesu nepieļaus. Jā, Rubiks jau nav nekāds L.Grantiņš, viņu neviens ar seju dubļos netrieca, rokas aiz muguras nelauza un dzelžus uz tām nemauca… pret komunistiem taču jābūt ļoti uzmanīgiem un humāniem. Tāpat eiropeisks humānisms tika nodemonstrēts pret omoniešu bandu, kurai netraucēti tika ļauts izbraukt no Latvijas, tautu par to iepriekš, protams, nebrīdinot. Omonieši savukārt esot džentelmeniski nepretojušies deportācijai un nevienam pat virsū nešāvuši. Tautai vēlāk tika paskaidrots, ka viņu noziegumu izmeklēšana notikšot kopā ar demokrātisko Krieviju, kura vajadzības gadījumā izdošot tiesāšanai jebkuru personu, ko vien Latvijas pieprasīšot. Kā zināms vēlāk tika izdots viens pats Sergejs Parfjonovs, kuram piesprieda simbolisku sodu un uzreiz izdeva atpakaļ Krievijai, kur to demokrāts Jeļcins nekavējoties apžēloja…
Tādu drosmes un varonības (īstajā vārdā – gļēvulības un nodevības) piemēru varētu minēt bezgala daudz, es šeit minēju tikai redzamākos un galvenos, tautai noteikti palicis atmiņā ne tas vien, arī notikumi uz vietām – pilsētās, ciematos, pagastos… Protams, var jau teikt, ka, lai met akmeni tas, kurš pats bez grēka, ka cilvēks jau savā būtībā ir vājš un grēcīgs… utt., u.tjp. Es nesaku, ka visus, kas tajās 1991.gada augusta dienās slēpās un nepretojās reakcijas uzbrukumam, būtu tagad jāsoda, bet godināt kā varoņus viņu gan nekāda pamata nav. Kā palicis man no bērnības kāda mežsarga, 1944.gadā PSRS okupācijas armijā piespiedu kārtā mobilizēta vīra teiktais (neformālos apstākļos, protams): „…mūs tagad dēvē par varoņiem, Dzimtenes aizstāvjiem, bet nebija mums tur nekādas Dzimtenes mīlestības… vienkārši katrs centāmies glābt savu ādu, kā nu varējām… ar ko lai mēs tagad nu sevišķi lielītos?”. Šis vīrs, kā redzams, vēl padomju gados bija pret sevi gana paškritisks, ko par mūsu „4.maija režīma” varoņiem gan teikt nevaram… un vēl riebīgāki, protams, ir viņu roklaižas un apjūsmotāji.
Raksta beigās minēšu vēl kādu fragmentu no internetvietnē „Facebook” komentāru lappusē izlasītā. Apspriežot ukraiņu cīņas Donbasā un to, kāpēc viņiem tomēr nācās atkāpties, jo nepieticis tā, vēl tā un arī šitā kaut kā, kāds armēnis bez īpašas lielīšanās vienkārši pastāsta, kā viņiem savulaik nācies cīnīties ar azerbaidžāņu pārspēku Kalnu Karabahas apgabalā: „… mēs izšāvām uz viņiem visas patronas, cik vien mums bija; tad mēs viņiem sviedām uz galvas granātās, kad tās beidzās, tad akmeņus; kad to vairs nebija, tad ķērāmies pie dunčiem un pārgājām uz tuvcīņu, taču daudziem no mums drīz salūza arī tie, un palikām kailām rokām aci pret aci ar pretinieku… taču tikpat kā neviens nemuka, mēs pieskrējām viņiem klāt un kā vilki ar zobiem viņiem iekodāmies kaklā, un nelaidām šos vaļā, kamēr artērijas nebija pārkostas pušu… un redzot, kā viņu biedri strauji noasiņo, viņos radās panika, viņi sāka kliegt: „Tie nav cilvēki, tie ir zombiji!”, un laidās lapās, lai gan skaitliski viņu bija vairāk kā mūsu…”. Šis cilvēks negaidīja, lai viņu sauc par varoni un godina, viņš tikai pastāstīja visu, kā bija, lai lasītāji zina un paši izdara secinājumus… Nezinu, vai viņu Armēnijas valdība ir apbalvojusi par varonību, pats viņš vismaz neko tādu nerakstīja. Droši varu teikt, ka arī Latvijā viņu neviens negodinātu, daudz lielāki nopelni taču ir tiem, kas slēpās vasarnīcā zem rakstāmgalda…
Mūsu tautu un zemi nākotnē sagaida ļoti grūti laiki, un mūsu liktenis būs vistiešākā veidā atkarīgs no tā, ko mēs pieņemsim par drosmes un varonības standartu. Domājiet, vērtējiet un izdariet secinājumus! Pagātni mēs mainīt nevaram, neatkārtot tās kļūdas – gan varam !!!
PAR ĀRIEŠU RASI UN LATVIEŠU NĀCIJU CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
25.08.2016. Aivars Gedroics
25. Aug 2016 @ 13:37
|
| » Pauliņam atkal... |
|---|
LATVIJAS RADIO VALDES PRIEKŠSĒDIM
per procura ALDIM PAULIŅAM
Pateicos par Jūsu sniegto atbildi un izsaku nožēlu, ka tās saņemšanai bija nepieciešams pusotrs gads un tiesu instanču iesaiste.
Tajā pašā laikā vēlos atzīmēt, ka tieši „plaša un daudzveidīga” , kā Jūs savā atbildē rakstāt, informācija Latvijas Radio netiek sniegta. Ar Jūsu gādību tā ir ļoti tendencioza un vienpusīga. Lai gan Jūs rakstāt, ka neesot ļauts atspoguļot tikai atsevišķu politisko, ideoloģisko, ekonomisko un cita veida grupu intereses, reāli tieši to mēs dzirdam no Jūsu saziņas līdzekļa ikdienā. Informācija, ko Jūs pasniedzat, tiešām ir ļoti vienveidīga, apmēram tāpat, kā tas bija PSRS laikos, kurus tā paaudze, kurai piederu arī es, vēl gana labi atceras. Gribētu pajautāt – kad Jūsu saziņas līdzeklī ir uzstājies kāds cilvēks, kurš ir pret Latvijas dalību ES, neatbalsta nekāda veida t.s. „integrāciju” (ne nacionālo, ne sociālo), iebilst pret tā dēvēto bēgļu uzņemšanu, pret klaju homoseksuālisma propagandu; toties atbalsta Latvijas dekolonizāciju un pirmtiesību piešķiršanu Latvijā Latviešiem, uz ko mums ir tiesības saskaņā ar Latvijas ratificētajām ANO starptautiskajām konvencijām? Cilvēkus, kas šādi domā, Jūs ne tikai neaicināt uz pārraidēm, Jūs tos rupji un nedemokrātiski pārtraucat pat tajās reizēs, kad viņiem ir izdevies piezvanīt uz radio ēteru.
Tāpat gribētos zināt, vai homoseksuālista Arņa Krauzes pašpasludinātais aizliegums man UZ VISIEM LAIKIEM runāt Latvijas Radio ēterā joprojām ir spēkā un kā tas ir savietojams ar Jūsu apgalvojumu, ka radio jāpastāvot uzskatu dažādībai? Ja tomēr šāds aizliegums vairs nepastāv, tad cik bieži un kad es drīkstu zvanīt uz Latvijas Radio, lai nepārtērētu man paredzēto laika limitu ???
Ļoti ceru, ka šī vēstule bez starpgadījumiem nonāks Jūsu rokās, Jūsu padotie neizliksies, ka nav to saņēmuši, Jūs man atbildēsiet likumā paredzētajā laikā un kārtībā, neradot lieku ažiotāžu un neiesaistot t.s. „trešās personas”.
Ar labām cerībām: AIVARS GEDROICS,
a.k. 32, Daugavpils, LV 5401,
tālr. 65428660, 28229894
22.08.2016.
21. Aug 2016 @ 23:18
|
| » Par mutes brūķēšanu jāatbild... |
|---|
LR IeM Valsts policija
Rīga, Čiekurkalna 1.līnija 1, k- 4 , LV – 1026
AIVARA GEDROICA (081274-10215),
adrese: a.k. 32, Daugavpils, LV 5401,
tel. 65428660, 28229894,
iesniegums
2016.gada 13.jūlijā plkst. 6.00 Latvijas Radio ziņās no Radio žurnālistes RENĀTES LAZDIŅAS izskanēja šāds apgalvojums: „…zvanītājs (tas ir es, Aivars Gedroics) (..) savu viedokli bija paudis visai agresīvā un naidu kurinošā veidā”; kā arī tai pašā raidstacijā plkst. 17.05. pārraidē “Pēcpusdiena”, ko vadīja žurnāliste ARTA SKUJA, tika apgalvots: “viņam (t.i., man – Aivaram Gedroicam) ir liegts izteikties agresīvu un naidu kurinošu uzskatu dēļ…”.
Uzskatu, ka tā apgalvot šīm personām nebija nekādu tiesību, jo es neesmu sodīts pēc LKL 78. panta, pret mani nav uzsākts arī kriminālprocess pēc šī panta, līdz ar to apgalvot, ka es nodarbojos ar naida kurināšanu, nozīmē celt man neslavu.
Sakarā ar iepriekš minēto, lūdzu uzsākt kriminālprocesu pēc LKL 157. panta 2. daļas pret Latvijas Radio darbiniecēm RENĀTI LAZDIŅU un ARTU SKUJU. Lūdzu atzīt mani par cietušo šinī kriminālprocesā!
14.07.2016. Aivars Gedroics
14. Jul 2016 @ 22:57
|
| » ПИСЬМО СТОМАХИНУ |
|---|
Здравствуй, Борис!
Твоё письмо, которое ты писал 7.06.16., опечатана во Всесвятском 14.06., доставлена в Даугавпилс 27.06., на сей раз все довольно оперативно, как видишь…. Рад, что ты жив, здоров и можешь мне писать. Одновременно увидел новые стихи на твоем сайте…Прочел их и понял, почему ты объявляешь голодовку, эту жратву есть нельзя, что тебе дают…и ты, так сказать, объединяешь (не)приятное с полезным. До поры до времени так можно, но не испытывай судьбу, не калечь здоровье, которое у тебя и так не отличное… Конечно, крупа эта дрянь, но, с другой стороны, узники Колымы тебе и руки и попу вылизали бы за неё…так что, в каком то плане ты избалован, уж по сравнению с ними… Не обижайся, но настоящего голода ты, слава Богу, ещё не испытал, и пусть так будет и впредь…
Про геев-пидаров действительно не знаю, стоит ли нам спорить бесконечно, одно лишь скажу – смысл делать из нормального человека гомика есть по двум причинам:
чтобы народ (или целая раса) не разомножались бы;
чтобы сделать человека зависимым от общества голубых, ведь прилюдно обозначив себя пидаром, человек как бы становится изгоем общества нормальных и единственное спасение ищет в кругу своих единомышленников, своего рода мафии…Ну, а мафия, как ты знаешь, диктует свои законы, и кто им не подчиняется, долго по этой земле не шагает…вот почему фонд Сороса и другие враждебные организации для народов Европы так старательно поддерживают всякие общества «сексменшинств» и их организованные прайды… Они т.о. создают свою «гвардию», на подобии новоиспеченной «гвардии Хутина».
Что касается сотрудников Латвийского радио, то они сами хвалятся своей ориентацией. Естественно, что патриотов среди них нет, но это пол беды, самое ужасное, что они сразу затыкают рот каждому патриоту, кто прорвется (если повезет) в эфир. Вот из-за этого и буду с ними судиться 13.07., когда получишь письмо, уже буду знать результат борьбы. У вас там, в России, может голубые и сидят смирно и не высовываются, а у нас они нагло садятся на шею всем подряд и хотят, чтобы все плясали бы под их дудку. Но мы с Гардой из тех не многих, которые не боятся встать на их путь.
Про евреев ты отчасти прав, Гитлер там с ними переборщил, я братьям хохлам тоже постоянно говорю, что глупо и недальновидно из-за «неправильной» расовой принадлежности отвергать таких людей как ты, например. Но факт таков, что даже при всем этот многие евреи служили Гитлеру, правда, стараясь замаскировать свою истинную национальность. Об этом написано, например, в книге Марка Брайена «Еврейские солдаты на службе Гитлера», кстати, не так давно изданная нами и на латышском языке. Это я к тому, что центр Визенталя и пр. организации, которые непрестанно упрекают народы Европы в том, что они способствовали Холокосту, на своих соотечественников тоже могли бы посмотреть критическим взглядом.
Твои взгляды о снятии всех ограничений мне тоже уже порядком известны, и я также не могу поддержать их по той простой причине, что они ставят под угрозу жизнь и здоровье большинства людей, ибо, например, наркоман подшофе становится «неуправляемым» и Бог лишь знает, что может натворить. А потом его можно хоть на куски порубить и львам скормить, но тех людей, которых он в приступе горячки порубил топором (как бывает время от времени) уже не вернешь. Так что ограничения нужны, но где и какие, об этом человечество наверное спорить вечно будет.
Сейчас трудно (да и возможно ли вообще?) предугадать, что было бы, если вместо Гитлера в Германии правил бы кто либо другой в конце 30-х годов прошлого столетия. Я лично думаю, что тому другому не хватило бы ума и смелости нанести превентивный удар по СССР, и тогда (а Сталин напал бы непременно, тут сомнений быть не может) «экспорт революции» всё-таки мог бы дойти до Атлантики…Но, поскольку история не имеет допустимого склонения, то дальше развивать эту тему не считаю целесообразным… Ещё могу лишь добавить, что именно во время правления Гитлера удалось наконец остановить экономический кризис Германии и поднять её промышленность на небывалую высоту развития. Наши псевдоисторики сейчас бредят, что кризис как будто сам по себе прошел, какая чушь! Сам по себе может насморк пройти, а не экономическая разруха, вызванная неумелым, а порой и преступным стилем правлений власти держащих. И если госполитика не изменится в правильную сторону, то он может длиться и вечно…
Говоря про экономику, я, конечно, не забыл пустые прилавки магазинов времен СССР, но, когда полки полные, а купить товар нечем, ибо кошелек пустой, тоже не радость. И ещё – я за разнообразие имуществ, как в Белоруссии например, где есть частные магазины и государственные тоже. А у нас, в Латвии, нет практически ни одного супермаркета, ни одной заправки, ни одного банка, не говоря уже про фабрики и заводы, принадлежащих государству, всё при(х)ватизировано частными лицами и фирмами иностранного происхождения. Вот, Гитлер начал с этого, национализировал то, что принадлежало чужому, частному капиталу, и казна госбюджета Германии стала пополняться…
Про Радуева – ты не зря сравниваешь его с Власовым, есть много общего, и потому я и последнего тоже не очень чту…Мои «сверх требования» к нему лишь такие, чтобы он вел себя как ты – никакие показания ни давал бы, ни о чем не сожалел бы, а вот на последнем слове уж мог бы сказать всё, что думает (кстати, не читал его последнее слово, но не думаю, что оно с твоим могло бы встать рядом). Я думаю, попади в плен Хатаб или Басаев, они так бы и сделали, а этот…увы… Да, я, находясь на свободе, может и не в праве его осуждать, ну а ты то, сидя за решеткой, мог бы требовать, чтобы он хоть равнялся бы на тебя. Ну, раз ты другого мнения, Бог с тобой…но почему я должен думать именно так как ты, или Маглеванная? Ладно, допустим я не прав, ну и что – потому надо меня сразу нах… посылать? Так делают только психованные бабы, а не серьезные журналисты и политики. Я, если честно, думал, что ты тоже осудишь её опрометчивый поступок, однако ты решил дипломатично промолчать. Да, использовать Радуева как Кадырова младшего не могли уже по той причине, что первый был осужден по очень серьезным статьям, а вот последний то нет… А уничтожили Радуева, чтобы зря не кормить – вот и всё!
Что ты лично приобрел своим строгим поведением и неуклонной политической выправкой, тебе самому судить легче, наверное , от себя добавлю лишь – мое уважение даже при условии, что по многим вопросам мы разного мнения. На войне обе стороны уважали солдатов противника, если они сражались упорно до конца, вот и я тебя за это уважаю…тем более, по многим вопросам мы думаем одинаково также. Я, по-моему, уже писал, что ты первый защитник гомиков, кого я не послал на три буквы, а продолжаю дискутировать…того наверное не было бы, окажись ты на свободе. Поведи ты себя как Радуев, ни одного письма от меня не получил бы… так вот! Что касается диссидентов-антисоветчиков, то да, многие из них являлись великорусами-шовинистами, тот же Солженицин… Кстати, Гунар Астра (его портрет был на одном конверте, который тебе присылал) в своё время по этой причине отказался брать премию, названную его именем…Был ещё также такой Зиновьев (не тот, кто с Лениным спал, а фамильный тезка ), он тоже гнал линию Хутина… Про т.н. троцкистов тоже много писал тот же Суворов, они в основном получили по заслугам, ибо сами в своё время также убивали «социально враждебных элементов», например, Тухачевский… Так что, всё это мне не ново…
А что про тебя молчат даже т.н. «оппозиция», вот это как раз и показывает, что ты на самом деле опасен, что любая, даже критическая информация о тебе нежелательна. Кстати, в отношению нас с Гардой тоже такой тактике придерживаются…
Британия проголосовала как надо, вопреки подкупным «аналитикам», которые прогнозировали прямо противоположный результат. Сейчас бы им только перейти от слов к делу и официально заявить о выходе, с этим они тянут больше чем на их месте финны или эстонцы. Что Фаражь решил уйти в отставку, это тоже странно, так подобало бы делать в случае проигрыша как Камеруну, например. Ему бы сейчас стремится к власти и креслу премьера на месте сраного Камеруна, требовать внеочередные выборы парламента…и т.д. Но, кто знает, может его последователь будет мужик что надо, вроде тебя. Будем надеяться на лучшее. Ну а позиция Шотландии и Ирландии мне как две капли воды напоминает демарш Абхазии и Южной Осетии. Одна ушла от «плохих» грузинов к «хорошим» маскалям, вторая решила воссоединиться с братским народом, пусть даже в общей тюрьме под названием «Раша». Тут так же странно всё получается – приобрести свободу от Англии и стать рабом ЕС. Ну прямо как в том анекдоте про зека, который сбежал, чтобы жениться. «Странное представление у вас о свободе», говорил ему следователь после поимки!
Борис, ты же сам знаешь, писал об этом, что ЕС никак нас не защищает от паРаши, скорей наоборот. Вот пришлю тебе распечатку о том, как Литве запретили глушить пропаганду Хутина, мол, нечего демократию нарушать. И это только один пример, по важности не такой уж значительный, но есть ещё закон о гражданстве, закон о языке, закон о беженцев…и т.д., и т.п., принятые под диктовку ЕС в угоду Раше и кому только ещё на белом свете, кроме коренного народа. Санкции, кстати, никто усилить не хочет, скорей всего с 2017 года их вообще отменят, и в этом есть своя логика, раз уж хохлы сами уже сдались маскалям, что там из-за них швон наводить другим. Кстати, недавно читал интервью Савченко одной из наших латышских газет, она там говорит, что пришла пора заканчивать боевые действия, начать реальные мирные переговоры, строго выполнять Минские соглашения… Крым можно будет вернуть, когда придет толковый руководитель в кресло презика Раши (наверное лет через 50 или 100 имелось в виду)…а жителей Донецка и Луганска надо довести до ума, они просто одурачены пропагандой Раши, а так они вообще-то лояльны Украине… короче, х…ня полнейшая! Нормальный патриот страны говорил бы – бомбить этих гадюшников, ладно, не ядерными, как тебе нравилось бы (их у Украины и нет больше), обычными бомбами, всю военную технику бросить на подавление очагов сепаратизма, все разговоры о «перемирии» немедленно прекратить, тем более его нет и в помине, паникеров и трусов к стенке… Да, не услышишь такого от Надюши… как я и предполагал. Будь она настоящей патриоткой, Поросенок не стал бы её выкупать у Хутина… Кстати, твое письмо ему украинские патриоты комментируют так – всё верно, но кому он это пишет? С таким же успехом он мог бы и Хутину написать… И я вынужден с ними согласиться. Интересно отметить, что после пресловутого референдума о госязыке наши правители так тоже говорят – ах, многие русские хотят второй язык? Ну значит мы сами виноваты, плохо их «интегрировали». Слушаю такой бред, прямо таки хочется кувалдой выбить весь мозг из этих тупых башек. хотя они не столь тупые, сколь наглые демагоги. Вот мы и снова подошли к теме деколонизации. Ну Слуцис вот такой есть, что поделаешь. Он, наверное, считает, что сам очень умный и знает, с кем дружить ему подобает, а с кем нет. При возможности напомним о тебе, хотя он избегает встреч с нами, с Гардой даже не захотел чаек попить, просто поговорил «на нейтральной зоне» с его заместительницей. Другое дело лженационалы от партии «Всё для Латвии», тех он поддерживает не только на словах, но и материально. Одним словом говоря, странный старик он… Что Слуцис мне не пишет, я не особо удивлен, поскольку критиковал его из-за всего вышеупомянутого в своих статьях, но почему Виктор Корб, который вез тебе от меня приветы, тоже ко мне такой, для меня уж точно загадка.
Про Новодворскую я слышал, что она сначала лечилась у всяких знахарей,а лишь затем обратилась к врачам, когда уж совсем «пипец» настал… теперь это уже не столь важно, при том сравнивать её с тобой никак нельзя, она твоего мизинца не стоила. Кстати, перед р-мом нашим приезжала в Латвию, но с «экстремистами» вроде Гарды встречаться не пожелала…
На чьи деньги действовал Ленин, пусть историки спорят дальше, для нас главное, что он появился вовремя, чтобы разрушить царскую империю и подписать мирное соглашение… Мы им успешно воспользовались в 1917, также как и Гитлером в 1941 году. Что касается абортов, как явление это однозначно нежелательное, но запретами его не искоренишь также как курение и пьянство, народ в первую очередь надо воспитывать. Польша теперь укрепляет границы, это хорошо, но надо бы подумать и о своем «Брексе» . Венгрия будет проводить р-м о беженцах, почему не сразу о выходе из ЕС? А презик Чехии Земан уже говорит, что надо выходить также и из НАТО, вот тут то он с грязной водой спускает в канализацию и ребенка тоже, как в той пословице, видно, забылся ему уже 1968 год, пусть «Освободителя» Суворова хоть почитает! И тем более, пока у нас стоят танки НАТО, никакого ада не будет, ибо Хутин не такой как ты, на самоубийство ради идеи не пойдет! Так что надо готовиться к войне, чтобы мир заполучить, как говорили давным давно уже наши предки!
Про Речь Посполиту – знаешь, не все так просто. Помнишь, некоторые хохлы упрекали Бандеру, что он после войны бросился искать помощи у поляков, считали, что они хуже, чем москали, и называли его предателем. Перед общим врагом хохлы и поляки забыли старые обиды теперь, но как знать, не вспомнят ли о них, живя в одной стране. Кстати, в Вильнюсе поляков где-то 10% теперь, и то они начинают уже психовать, требуют название улиц писать на своем языке, также имена и фамилии в паспортах по их законам грамматики… и т.д., и т.п. Некоторые наверное втихаря мечтают вернуть этот город Польше, как было до 1940 года. Так что, лучше все же жить наверное нам отдельно, а не в коммунальной квартире. На нашей территории в свое время усиленно боролись поляки со шведами, тот же Баторий среди них был, много шума наделали, пожары и чуму вызвали…но, с другой стороны, хоть маскалей сюда не пускали…пока Петр «Великий» не пришел в гости… Кстати, про Вальтера фон Плетенберга слышал, он в свое время здорово дал по морде маскалям, ещё до прихода к власти Ивана Грозного (у нас его называли Ужасным, кстати).
Борис, ты читал когда-либо литературу кришнаитов? Нет наверное, тогда ты знал бы, что такое «Ā”, „ē”, ‘ī”, „Ū”. Там, когда упомянуются имена в санскрите, их также отображают с гласными с черточкой над ними, притом ставят их и над русскими гласными. Поскольку наш язык тоже корнями идет оттуда, то и мы этим пользуемся, при том не только мы, литовцы тоже, правда, они реже эти знаки используют, чем мы.. Итак, слово «Rīga” произносится как „Риига», вдвое длинней, чем без этого знака…вот так и все остальные знаки. (Кстати, мер Риги оккупант Ушаков не так давно решил на въезде в город со стороны Москвы поставить вместо этого знака удлинения над «i” сердечко, выкрашенное в голубо-белый цвет, но народ запротестовал, пришлось вернуть всё как было на место) Ещё мы буквы Ч, Ш, Ж отображаем как Č, Š, Ž, это мы от чехов позаимствовали. И ещё у нас есть буквы Ļ, Ņ, Ģ, Ķ, это как те же буквы на русском, только вместе с буквой „ь». Так вот, провел тебе небольшую экскурсию по нашей грамматике!
Ладно, на том пока закончу! Привет от Гарды, он живет более менее нормально!
CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
(Да здравствует борьба и победа !!!)
5.07.2016. Aivars Gedroics
P.S. Старые конверты закупил от одного коллекционера по цене «советской» – 1 цент за конверт. Новомодные конверты у нас стоят от 4 до 6 центов. Кстати, не понимаю, почему в Европе мода их делать без всяких украшений, это же прекрасная возможность пропаганды, чем мы хуже «совков», чтобы не заниматься ею? Были бы деньги лишь на опечатку только…
Про Вейдемане попытаюсь узнать от Гарды…
7. Jul 2016 @ 11:57
|
|
|